Aizsardzības jomā gūtās zināšanas Raimondam Vējonim (no kreisās) lieti noderēs arī kā bruņoto spēku virspavēlniekam Valsts prezidenta amatā.
Aizsardzības jomā gūtās zināšanas Raimondam Vējonim (no kreisās) lieti noderēs arī kā bruņoto spēku virspavēlniekam Valsts prezidenta amatā.
NBS publicitātes foto

Raimonda Vējoņa izredzes pieaug 1

Vakar beidzās valdošo partiju noteiktais termiņš, lai vienotos par kopīgu visas koalīcijas virzītu Valsts prezidenta kandidātu. Galīga vienošanās gan vēl nav panākta, bet arvien reālākas šķiet Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītā Raimonda Vējoņa izredzes kļūt par valsts galvu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 30
Lasīt citas ziņas

ZZS vakar pēc valdes un frakcijas kopsēdes paziņoja, ka par Valsts prezidenta amata kandidātu izvirza aizsardzības ministru Raimondu Vējoni. Otrs ZZS kandidāts uz augsto amatu esot bijis Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), bet partijas vadība priekšroku devusi Vējonim.

“Pirmkārt, viņš vairākas reizes kandidējis uz Saeimu un vienmēr ticis ievēlēts. Tātad izturējis pārbaudījumu ar sabiedrības uzticību. Otrkārt, viņš ir gadiem ilgi strādājis par ministru dažādās sfērās, kā arī parlamentā par deputātu. Treškārt, viņš jau ir saņēmis augstākā līmeņa pielaides, tādēļ šai jomā nekādu nepatīkamu pārsteigumu nebūs. Turklāt, līdzšinējos pienākumus veicot, viņš sadarbojies un komunicē ar augsta līmeņa NATO amatpersonām un ir pazīstams arī starptautiskā politikā. Galu galā, vēl ir gados jauns, valodas zinošs cilvēks,” sava kandidāta kvalitātes uzskaitīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš arī esot saņēmis atbalstošus signālus no citām koalīcijas partijām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Iepriekš gan bija izskanējuši pieņēmumi, ka Vējonis varētu būt netīkams ietekmīgajam ZZS biedram – Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Tomēr vakardienas sēdē piedalījās arī viņš, ar savu klātbūtni apstiprinot savienības vienprātību šajā jautājumā. “Mums varbūt bija cits skatījums, kā vajag reaģēt uz NATO spēku huligānisku uzvedību. Es domāju, ka tas ir zibšņa notikums, kuram nevajag pievērst gadsimta uzmanību,” savas attiecības ar Vējoni skaidroja Ventspils mērs. Viņš arī piebilda, ka Vējonim būtu jāpiestrādā pie publiskās runas prasmēm.

Vēl pirms šī ZZS paziņojuma partijas “Vienotība” līdere Solvita Āboltiņa Latvijas Televīzijas rīta raidījumā “Rīta Panorāma” pieļāva, ka Vējonis varētu gūt visu koalīcijas partneru atbalstu Valsts prezidenta amatam. “Vienotības” iekšējās diskusijās esot bijusi piesardzīgi pozitīva attieksme pret pašreizējā aizsardzības ministra kandidatūru valsts pirmās amatpersonas amatam. Viņa pauda pārliecību, ka Valsts prezidents tiks ievēlēts “pamatā ar koalīcijas balsīm”.

Pirmdienas pievakarē notikušajā “Vienotības” valdes sēdē politiskais spēks vienojās prezidenta amatam virzīt R. Vējoni. Tomēr pirms galīgā lēmuma pieņemšanas kandidāts vēl tiks aicināts uz partijas frakciju iztaujāšanai. Āboltiņa pieļāva, ka šīs tikšanās rezultātā partijas nostāja varētu arī mainīties. Valdes sēde aiz slēgtām durvīm vakar ilga pusotru stundu un debates esot bijušas saspringtas. Daļa “Vienotības” pārstāvju vairāk sliekušies atbalstīt Nacionālās apvienības (NA) virzīto Egilu Levitu, tomēr galu galā piekāpās par labu Vējonim, jo Levita kakndidatūru neatbalsta ZZS, līdz ar ko Vējonis pašreiz ir vienīgais visai koalīcijai pieņemamais kandidāts.

NA savu galīgo lēmumu pieņemšot rīt. Pagaidām oficiāli partija saglabā uzticību savam prezidenta kandidātam Egilam Levitam, taču neoficiālās sarunās vairāki NA pārstāvji esot izteikušies, ka no visiem koalīcijas partneru nosauktajiem kandidātiem Vējonis viņiem šķiet pieņemams.

Opozīcijas partijas “Latvijas Reģionu apvienība” un “No sirds Latvijai” savus kandidātus jau izvirzījušas. Attiecīgi – Mārtiņu Bondaru un Gunāru Kūtri. Šim piemēram varētu sekot arī partija “Saskaņa”, kas pašlaik meklējot piemērotus prezidenta kandidātus partijas biedru rindās. Neoficiāli izskanējis ilggadējā deputāta Andreja Klementjeva vārds.

Reklāma
Reklāma

Valsts prezidenta amata kandidatūras oficiāli jāizvirza no 19. līdz 24. maijam. Saeimas sēde prezidenta vēlēšanām sasaucama laika posmā no 29. maija līdz 8. jūnijam.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.