Raimonds Ozols ieskandinās restaurēto Jāņa Akuratera vijoli 0
Jāņa Akuratera muzejā pirmdien, 10. decembrī, plkst. 18 notiks vijoļkoncerts – “Vijoles skaņas noslēpums. Jāņa Akuratera vijole – senais stāsts un mūsdienas”, LA.lv uzzināja muzejā.
Šogad ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu ir restaurēta Jāņa Akuratera vijole. Dzejnieku spēlēt vijoli iemācīja viņa vecākais brālis Pēteris, dziedātājas Ievas Akurateres vectēvs. Atmiņās Akuraters ir stāstījis, ka vijoļspēle viņam ir īpaši noderējusi, kad jaunībā, būdams skolotājs, viņš mācījis skolās, kur citu mūzikas instrumentu nav bijis, bērniem dziedāt no rītiem korāļus.
1895. gadā Akuraters kopā ar brāli Pēteri un vēl diviem kaimiņiem izveidojuši vīru kvartetu un aizbraukuši piedalīties 5. Vispārējos latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkos. Kvartetā Akuraters spēlējis vijoli un dziedājis otro tenoru.
No mūzikas instrumentiem Akuraters ir pratis spēlēt arī cītaru. Diemžēl dzejnieka cītara līdz mūsdienām nav saglabājusies, bet vijole gan. Tā ir Akuratera kolekcijā Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Akuratera vijole ir itāļu meistara Karlo Tononi (Carlo Tononi (1675–1730)) gatavoto vijoļu atdarinājums.
Šogad pēc restaurācijas to ir iespējams atkal spēlēt, un 10. decembra pasākumā Akuratera muzejā instrumentu ieskandinās viens no izcilākajiem mūsu vijolniekiem – Raimonds Ozols.
Pasākumā Raimonda Ozola vijoļspēli pie klavierēm pavadīs Andžejs Rancevičs. Koncertā gan uz Akuratera vijoles, gan uz vijolnieka paša instrumenta tiks atskaņoti latviešu komponistu darbi.
Par Jāņa Akuratera vijoli un vijoļbūvi stāstīs restaurators un vijoļmeistars Ingars Rancevičs. Ar vijoļu restaurāciju viņš nodarbojas kopš 1996. gada un kopš 2007. gada pats arī izgatavo mūzikas instrumentus. Līdz šim viņš ir uzbūvējis divdesmit piecas vijoles, vienu altu un vienu čellu un izgudrojis jaunu mūzikas instrumentu – ronda.
Pasākumu vadīs Jāņa Akuratera muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa. Un tajā izskanēs arī fragmenti no Jāņa Akuratera darbiem, kuros izcelta vijoļspēles burvība, kā, piemēram, stāsts “Vijolnieks un velns” un dzejolis “Andanta cantabile”: “Kā smarša vijoles skaņas plūst, / Tās skūpsta, aijā un glāsta. / Tās it kā pa nakti šurpu nāk, / Par mīlu, par ilgām tās stāsta.”
