×
Mobilā versija
Brīdinājums +29.4°C
Rozālija, Roze
Trešdiena, 18. jūlijs, 2018
12. janvāris, 2018
Drukāt

Raimonda Paula dzimšanas dienā – maestro joku izlase (9)

Foto - LetaFoto - Leta

Šodien 82 gadu jubileju svin Latvijā un aiz tās robežām pazīstamais komponists, maestro Raimonds Pauls. Jau pirms gada komponists visai noraidoši teica, ka viņam svinēšanas pietiekot jau no apaļajiem 80 gadiem, tādēļ dzimšanas dienas interviju ar komponistu nerīkojām. Taču, zinot, ka Raimonds Pauls slavens ne tikai ar savām dziesmām, bet arī diezgan pamelno un sarkastisko humora izjūtu, nolēmām ieskatīties šajā laukā.

Intervijā “Latvijas Avīzei” pērn komponists atzina: Ar latviešu humoru mums tā lieta diezgan sarežģīta. Viss sākas un beidzas ar Rūdolfu Blaumani. Viņa lugās ir labi pipariņi, ne velti tās spēlē un spēlēs. Bet nekad nedrīkst iet ārā no rāmjiem.”

Kopumā ir arī zināms, ka, neraugoties uz humora izjūtas “melnumu”, Pauls arī necenšas nevienu speciāli aizvainot, un, kaut gan palaikam viņam pasprūk arī paraupji zemjostasvietas joki, tie un tās, kas tos dzirdējuši, atzīst – Paula izpildījumā nepavisam nešķiet rupji.

Lūk, LA.lv sarūpētā Raimonda Paula joku izlase.

Pirms pieciem gadiem, atverot Ksenijas Zagorodskas grāmatu “Маэстро Паулс” M. Čehova Rīgas krievu teātrī, Raimonds Pauls, kurš alkoholu tobrīd nelietoja jau vairāk nekā pusgadsimtu, sacīja: “Esmu teatrāls, tāpēc man ļoti patīk strādāt teātrī. Īpaši man patīk pirmizrādes un iedzeršanas pēc tam.”

Tajā pašā grāmatas atvēršanā, pārlūkojot publiku, kurā bija daudzi komponista talanta cienītāji, tostarp ļoti pazīstami cilvēki, Raimonds Pauls sacīja: “Es ceru, ka teātrim visi finanšu dokumenti ir kārtībā, jo ir atnākusi arī [tobrīd valsts kontroliere Inguna] Sudraba.”

Uzaicināts uz Jāņa Skuteļa “Pusnakts šovu septiņos” pirms koncerta kopā ar Agnesi Rakovsku, maestro tika īpaši lūgts pastāstīt kādu smieklīgu atgadījumu un atcerējās šādu: “Tur īsti nebija nekā smieklīga, jo bija aizgājis mūžībā pazīstams mūziķis. Kavēju, palūdzu Latvijas Radio šoferim mani aizvest. Pa ceļam viņam piezvana, un es dzirdu, skan tāds teksts: “Man nav laika ar tevi runāt, man Paulu jāaizved uz krematoriju.”

Tajā pašā Jāņa Skuteļa šovā Pauls izmeta vēl vienu jociņu, izspēlējot ar šābrīža Valsts prezidentu vienādos vārdus: “Par cik tagad mans vārds tik daudz tiek locīts avīzēs, es to gribu mainīt. Mani kristīja baznīcā, man ir arī otrs vārds Ojārs. Bet, kad uzzināju, ka Rubenis ir Ojārs, es arī to nevaru lietot.”

Intervijā žurnālam “OK” Raimondam Paulam jautāja, no kā viņam visvairāk bail. Izlocījies, sakot – no kā gan vairāk nekā astoņdesmit gadu vecumā būtu jābīstas, vienu lietu maestro tomēr nosauca: “Man nesen jautāja – no kā man visvairāk bail. Es atbildēju: visvairāk man bail, ka atnākšu uz teātri, bet man priekšā sēdēs Porziņģis.”

Un tad, protams, ir joki, kurus atstāstījuši ar Raimondu Paulu kopā strādājušie mūziķi. Atceroties padomju laiku koncertus, kad jau bija tapis slavenais un klausītāju iemīļotais duets ar Noru Bumbieri, Viktors Lapčenoks stāsta: “Atceros vienu no koncertiem pirms daudziem gadiem. Tolaik ar Noru Bumbieri vēl nebijām precējušies. Viņš mani uz skatuves pieteica – tagad dziedās Viktors Bumbieris. Pēc tam, kad uz skatuves kāpa Nora, Raimonds teica: “Nu ko, ja jau Viktors Bumbieris nodziedāja, tagad dziedās Nora Lapčenoka.””

Dzirdēts arī jociņš par to, kā Raimonds Pauls guļ gultā un vaid, kamēr noraizējusies sieva Lana cenšas visādos veidos uzzināt, kas vīram kaiš. Vairākas reizes pažēlojies, ka spiež, komponists beidzot atzīstas: “Slava spiež.”

Savukārt Ance Krauze kādā intervijā atcerējās braucienu kopā ar Raimondu Paulu uz Kurzemi: “Braucam pa Latviju, garām ceļa zīmei ar uzrakstu “Oliņas”. Piepeši Pauls saka: Ance, tu zini, ka labākas ir tās dzīslainās, nevis tās spalvainās… Tas bija tik smieklīgi. Sākumā gan apstulbu. Bet tādi jau Paula joki ir. Bet viņam nekad nesanāk rupji, neskan brutāli.”

Turpretī sabiedrībā klīstošo joku par kādu (Jānīti vai iemīlējušos studentu, kā nu kurā versijā), kurš pamanījis Raimondu Paulu, un, gribēdams atstāt iespaidu (uz draugu vai mīļoto meiteni), lūdzis, lai viņu uzrunā, bet tad atbildējis: “Nu Raimi, tu taču redzi, ka esmu aizņemts!” maestro tomēr neapstiprināja.

Lai maestro arī turpmāk veselība un prāts uz jokiem!

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    ========

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  2. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    kas arī bija jāpierāda.

  3. Piedodiet, es paspruku no Serbska institūta un nemāku atrast ceļu atpakaļ. Bet ko no muļķa var pasīt? 🙁

  4. pasaulē var nozīmēt pasniedzēju vai diriģentu.

  5. Sekmes pasniedzēja darbā! Lai daudz pianistu apgūst Jūsu mākslas noslēpumus!

  6. Patiesībā šis joks ir ļoti populārs un skan daudz piparotāk. Man pat nedaudz kauns uzrakstīt tautā klīstošo versiju.
    “Turpretī sabiedrībā klīstošo joku par kādu (Jānīti vai iemīlējušos studentu, kā nu kurā versijā), kurš pamanījis Raimondu Paulu, un, gribēdams atstāt iespaidu (uz draugu vai mīļoto meiteni), lūdzis, lai viņu uzrunā, bet tad atbildējis: “Nu Raimi, tu taču redzi, ka esmu aizņemts!” maestro tomēr neapstiprināja.”

  7. Arjokiemxumoruvieglakdzivotpiedotmiletjokotdziefat

  8. Raimondam Paulam dzimšanas dienā novēlu neuztraukties par krunkām – tās lai gludina un ādu lai savelk visādi dziedātāji un variatē dejotājas. Jo uz skatuves tas joprojām izskatās romantiski, ka kāda daiļa dziedātāja viņu apkampj un kādu buču iedod. Novēlu dzīvi baudīt prātīgi, “neņemt galvā”, ja jaunais laikmets un jaunie cilvēki sāk izskatīties vai uzvesties “dīvaini” un turēt sev rokas stiepiena attālumā (kaut kur uz klavierēm) gana daudz vitamīnus – humors ir galvenais vitamīns, bet to var arī atšķaidīt ar pīlādžu vai plūškoka ogu sulu. Un vakarus novēlu padarīt smaržīgus ar karstu ingvera tēju. Protams, būsim priecīgi dzirdēt kādu jaunu kompozīciju vai polkas ritmā lēkājamu bērneļu dziesmiņu (esmu no tautiņdejotāju sugas). Un novēlu arī veselību pašam un veselību laulātajai draudzenei kā arī visai ģimenei!

Draugiem Facebook Twitter Google+