Foto LETA

Raimonds Vējonis: Vai tiešām valoda ir vienīgā Latgales problēma? 24

Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš nesen piedalījās Latgales kongresa simtgades pasākumos, intervijā “Latvijas Avīzei” atklāj, ka bijis pārsteigums par tās noslēgumā pieņemto rezolūciju, kur galvenais uzsvars likts uz latgaliešu valodas oficiālā statusa atzīšanu.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Rezolūcijā aicināts “respektēt saziņu latgaliešu literārajā valodā visā Latvijas teritorijā”, “apstiprināt latgaliešu karogu” un tamlīdzīgi. Dažs tur pat saskatījis separātisma tendences. Tomēr Valsts prezidents spriež, ka neesot izmantota iespēja runāt par plašāku problēmu loku, kas skar reģionu.


R. Vējonis:
– Līdz kongresa sākumam tikai retais bija redzējis šīs rezolūcijas projektu. Tā tapa šaurā lokā. Jautājums – cik leģitīma ir tā pieņemšana un kādas saistības tas uzliek. Šis tomēr bija svinīgais pasākums par godu Latgales kongresa simtgadei. Tad man rodas jautājums – vai tiešām latgaliešu valodas lietošana ir vienīgā Latgales problēma?

CITI ŠOBRĪD LASA

Un ko jums paši latgalieši Rēzeknē teica?

Par to jau ne vienu reizi vien runāts. Ne visi reģioni Latvijā ir attīstījušies vienmērīgi, un Latgale atsevišķos aspektos nav bijusi tik attīstīta. Manuprāt, te būtu vietā saruna par emigrācijas un reemigrācijas jautājumiem, par demogrāfiju. Taču tas rezolūcijā neparādās. Es neapstrīdu, ka latgaliešu valoda ir jāsaglabā, un tā būs stipra, ja cilvēki paši to lietos. Latgalē ar to problēmu nav. Bet vai to ir jāliek darīt arī kurzemniekiem un vidzemniekiem? Tas ir strīdīgi… Man arī negribētos, ka tik ļoti tiek uzsvērta Latgales atstumtība. Šajā jautājumā pēdējos gados ir daudz darīts, piemēram, izveidota speciālā Latgales ekonomiskā zona. Pats esmu bijis vides ministrs un zinu, ka Latgalei ir bijis daudz investīciju. Piemēram, ūdens saimniecības sakārtošanai. Tur netika šķirots – Kurzeme, Zemgale, Vidzeme vai Latgale –, nauda tika dota infrastruktūras attīstībai visos reģionos.

Valsts prezidents arī uzsver, ka Latgale tiek stiprināta arī no drošības viedokļa. Piemēram, pieņemts lēmums, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības tiks izvietotas ne tikai Ādažos, bet arī Latgalē, visdrīzāk – Rēzeknes un Daugavpils pusē.

Visu interviju lasiet 17. maija “Latvijas Avīzē” vai e-izdevumā.