Mobilā versija
Brīdinājums +11.3°C
Eduards, Edvards, Edvarts, Varis
Ceturtdiena, 25. maijs, 2017
10. septembris, 2015
Drukāt

Kādi ir jūsu ieguvumi Raiņa un Aspazijas gadā? “LA” lasītāju aptauja

Foto - LETAFoto - LETA

Šis gads kultūrā  ir  Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gads, un rīt ir dzejnieka, dramaturga un domātāja Raiņa dzimšanas diena. Jautāju lasītājiem: “Kādi ir jūsu ieguvumi Raiņa un Aspazijas gadā?”

Mārīte Rubene Ikšķilē: “Savulaik, kad mēs daudz ceļojām ar automašīnu pa Latvijas skaistākajām vietām, kopā ar māsas bērniem apskatījām arī Jasmuižu un Tadenavu. Nesen šīs bildes rādīju jau nākamajai paaudzei – māsas mazbērniem. Viņi sacīja: kad skolā būšot jāmācās par Raini, zināšot, kā izskatās mājas, kur viņš dzīvojis, un cik skaista tur apkārtne.”

Vilhelms Klincāns Jūrmalā: “Esmu iegriezies Raiņa un Aspazijas muzejā, gan pērn, un apskatījis Jūrmalā pirms gada atklāto pieminekli “Raiņa priedes”. Raiņa dzeja ir dzīva līdz šai dienai, taču piemineklis atgādina nokaltušu priedi. Biju gaidījis ko interesantāku…”

Andris Bodnieks Valmierā: “Burtnieku novadā notiks pensionāru apvienības organizēts Dzejas dienu sarīkojums, esmu nodomājis tur piedalīties.”

Aina Lazdiņa Kokneses novada Iršos: “Man bija ļoti laba literatūras skolotāja, skolas gados zināju no galvas daudzus Raiņa dzejoļus, dažus joprojām atceros.”

Ariadna Staprāne Rīgā: “Raiņa un Aspazijas lugas esmu lasījusi un savulaik arī dažas redzējusi. Teātros ir iestudējumi par Raini un Aspaziju, taču pašlaik kā maznodrošināta pensionāre uz jaunākajām izrādēm nevaru atļauties aiziet, tieku vienīgi uz Operas izrāžu ģenerālmēģinājumiem. Tos kā bijusī darbiniece varu noskatīties par brīvu. Katru gadu apmeklēju Dzejas dienu sarīkojumu pie Raiņa pieminekļa, arī šogad noteikti turp došos.”

Edīte Krastiņa Ķoņos: “Ļoti labi, ka šogad biežāk atceras Raini un Aspaziju. Vēl šorīt klausījos radiopārraidi, kur lasīja Raiņa dzejoli. Vēl no bērnības atminos abu dzejnieku dzejoļus no galvas, dažreiz tos norunāju saviem mazbērniem. Man nepatīk, ka tagad tik briesmīgi “ķidā” Raini un jaunā izrādē rādīšot Raini peldbiksēs. Man tas nav pieņemams. Rodas sajūta, ka jaunie kultūrā sevi uzskata par pārgudriem. Vai viss vecais ir jānoārda? Es domāju, ka ne, un piekrītu uzskatam, ka ir klasiskas vērtības, pret kurām jābūt pietātei, tās nav aizskaramas, pārveidojamas, novelkamas zemē līdz ikdienišķam līmenim. Turklāt Raiņa daiļradē ir ļoti daudz zemtekstu.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Cēsu bruņinieku cīņa ar latvāņiem

Cēsu novada dome pieņēmusi grozījumus noteikumos, kas paredz, ka tie zemju īpašnieki, kuri būs veikuši latvāņu invāzijas ierobežojošus pasākumus, saņems 90% nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu. Šāds lēmums pieņemts, lai zemes īpašniekus motivētu ilgtermiņā veikt latvāņu ierobežošanas pasākumus. To, vai īpašums varēs saņemt nodokļa atvieglojumu, noteiks komisija, līdz 15. jūnijam veicot zemes pirmreizēju apskati, lai konstatētu latvāņu invāziju ar divgadīgiem vai vecākiem latvāņiem, kas aizņem vairāk nekā 0,1 hektāru lielu vienlaidu platību. Pēcāk komisija augustā vēlreiz skatīsies, vai veikti latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumi. Latvāņu apkarotāji nodokļa atvieglojumam var pieteikties līdz 31. maijam.

Vai spējat samaksāt par veselības aprūpi?
Māris Antonevičs: Nevari vairs izturēt? Ej balsot! (11)Vēlēšanu iecirknis nav Pelnrušķītes balle, kur meklē īsto un vienīgo, tā ir vieta, kur paust savu politisko nostāju
Par ko balsosiet pašvaldību vēlēšanās? (7)"Nebalsojot pagriežam Latvijai muguru"
Draugiem Facebook Twitter Google+