Foto: Vitālijs Vinogradovs

Raiņa dzimšanas dienu aicina svinēt pie dzejnieka pieminekļa 0

Svinot dzejnieka, dramaturga un domātāja Raiņa 150. jubileju, 11. septembrī plkst. 17 Esplanādē notiks dzejas lasījums nolietotā pilsētvidē “Cilvēks un piemineklis”, kurā piedalīsies dažādu paaudžu Latvijas dzejnieki un skanēs kora dziesmas ar Raiņa dzeju, LA.lv pastāstīja Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Zobena.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Pasākumu atklās Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja Arno Jundzes un arhitekta Jāņa Dripes uzrunas. Ar stāstiem par Dzejas dienu sākotni un nākotni, kā arī savu dzeju dalīsies dzejnieki Knuts Skujenieks, Jānis Peters, Leons Briedis, Jānis Rokpelnis, Māris Salējs, Inese Zandere, Anna Rancāne, Edvīns Raups, Eduards Aivars, Inga Gaile, Ingmāra Balode, Arvis Viguls un Henriks Eliass Zēgners.

Dzejas lasījumu papildinās Agitas Ikaunieces vadītās Rīgas jaukto koru grupas dziedātāji no Emīla Dārziņa jauktā kora (diriģenti Nora Vītiņa, Baiba Urka, Rūdolfs Krēsliņš), “Domino” (diriģents Eduards Fiskovičs), “Fēnikss” (diriģents Ēriks Eglītis), “Jubilate” (diriģets Juris Kļaviņš), “Mārtiņkoris” (diriģente Kristiāna Krieva), “Sonante” (diriģente Inga Graumane), “Teika” (diriģente Daiga Galeja). Kopkora priekša stāsies Dziesmu svētku virsdiriģenti Edgars Račevsks, Juris Kļaviņš, Agita Ikauniece un Ints Teterovskis. Pasākumā izskanēs arī latviešu kormūzikas leģenda „Saule, Pērkons, Daugava”, pie klavierēm – komponists Mārtiņš Brauns.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dzejas lasījumu “Cilvēks un piemineklis” tiešraidē varēs klausīties Latvijas Radio 1, kā arī internetā.

“Pirms 50 gadiem piedzima Raiņa piemineklis un Dzejas dienas Esplanādē. Tradīcija kļūst par šodienas alternatīvu. Dzejas dienas ir radījis konkrēts laiks: attapšanās, baiļu pārvarēšanas, piederības atgūšanas laiks. Kori brauc talkās un kolhozi palīdz iekārtot rakstnieku piemiņas muzejus. Nupat izgudrota Uzvaras dienas ideoloģiskā doktrīna, ko svin pie citiem pieminekļiem. 1965. gads – latvieši tagad iet uz Esplanādi svinēt Raini,” raksta viena no 2015. gada dzejas lasījuma pie Raiņa pieminekļa rīkotājām dzejniece Inese Zandere.

“50 gadus pēc Raiņa pieminekļa atklāšanas mums vajadzēja sarīkot spēcīgāku un labāku pasākumu nekā toreiz. Tādu, uz kuru iet nevis tādēļ, ka kāds aizdzen, bet tāpēc, ka tiešām tas būs skaists notikums. Mēs kopīgi sveiksim Raini 150. jubilejā! Ņemot vērā, ka pats viņš šobrīd uzaicināt nevar, es ielūdzu viņa vietā!” aicina Arno Jundze, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs.

2014. gadā pavasarī pēc Kultūras ministrijas darba grupas Raiņa un Aspazijas jubilejas gada īstenošanai ierosinājuma Nacionālā kultūras padome vienojās 2015. gadu pasludināt par Raiņa un Aspazijas jubilejas gadu, rosinot valsts, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas iesaistīties tā norisē ar iniciatīvām, plānojot un īstenojot pasākumus un citas aktivitātes Raiņa un Aspazijas personību un viņu radītā kultūras mantojuma aktualizēšanai. Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubileja ir ietverta UNESCO 2014. – 2015. gada svinamo dienu kalendārā.

Par godu Raiņa un Aspazijas 150. dzimšanas dienai ir izveidota pasākumu programma “Pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Programmas informatīvie atbalstītāji: “Kultūras Diena”, “Latvijas Avīze”, portāls “Delfi”, interneta žurnāls “Satori”, portāls “Tvnet” un “Draugiem.lv”.