Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. jūnijs, 2015
Drukāt

Raiņa un Aspazijas mīlestības līkloči koncertuzvedumā

Aināra Rubiķa fotoAināra Rubiķa foto

Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejā “Rīgas festivāls” piedāvā klausītājiem grandiozu koncertuzvedumu “Tur, kur gars ar garu jūtās satiekas”, kas notiks 6. jūnijā Dzintaru koncertzālē. Koncerta režisores Rēzijas Kalniņas un diriģenta Aināra Rubiķa veidotajā uzvedumā dižgaru attiecību stāstu risinās aktieri Arturs Skrastiņš un Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, jauniešu koris “Kamēr…”, solisti Daumants Kalniņš un Gunta Gelgote.

Koncerta vadmotīvs – “Tur, kur gars ar garu jūtās satiekas” – aizgūts no Aspazijas lugas “Vaidelote”. “Gars ir kaut kas nevielisks, bet jūtas – tas jau kļūst vieliski,” saka koncerta režisore Rēzija Kalniņa. “Caur Raiņa un Aspazijas attiecību līkločiem un drāmām mēs pievēršamies attiecībām starp mīļotajiem. Man ir interesanti meklēt un risināt to, ka dižgari ir bijuši tieši tādi paši kā mēs. No viņu attiecību kolīzijām arī mēs kaut ko varam gūt. Izvērtēt, paskatīties no malas, nevis nosodīt vai apliecināt. Svarīgākais, lai varam identificēties ar viņu dzīves un dramaturģijas cilvēcisko faktoru,” uzsver R. Kalniņa.

Koncertuzvedums iecerēts divās daļās. Pirmajā uzmanības centrā būs Raiņa un Aspazijas vēstules, rakstītas 30 gadu ilgā laika posmā. Dzejnieku vārdus par savējiem šajā vakarā vēstīs Dailes teātra aktieri Artūrs Skrastiņš un Ilze Ķuzule-Skrastiņa.

“Raiņa un Aspazijas mūzikai ir sarakstīts ārkārtīgi daudz kora mūzikas un solo dziesmu, tāpat arī virkne instrumentālās mūzikas skaņdarbu ir sarakstīti dižgaru veikuma iespaidā – šī mūzika skanēs koncertā,” saka koncerta diriģents Ainārs Rubiķis. “Interesantākā lieta, ko meklējām, pat dodoties zinātniskā izpētes ceļojumā, bija Raiņa un Aspazijas laika mūzika, ko viņi klausījās. Mēs zinām, ka Aspazija pati Jelgavā mācījās spēlēt klavieres, tāpēc viņai ir tuvs romantisma laikmets. Šūmaņa “Sapņojums”, Grīga “Pērs Gints”, Dārziņa “Melanholiskais valsis”, Berlioza “Fausts” un “Rakoči maršs”, kā arī dziesmas, kurās otru mūžu radusi Raiņa un Aspazijas dzeja – Melngaiļa “Sīkie pirkstiņi”, Mediņa “Vasaras vakars”, Vītola “Mirdzas dziesma” un “Mēnestiņš meloja”, Kalniņa “Sapņu tālumā” un “Pastardiena”, Paula “Cik grūti”, Kalniņa “Pūt, vējiņi!”.

Otrajā koncerta daļā tvertas abu dižgaru ideju drāmas – dzirdēsim fragmentus no Jura Karlsona baleta “Sidraba šķidrauts” un Imanta Kalniņa operas “Spēlēju, dancoju”, Zigmara Liepiņa dziesmu “Pasaciņa”.

Visu vainagos Jura Karlsona simfoniskās fantāzijas “Jāzepa vīzijas” pasaules pirmatskaņojums. “Kopš 1981. gada, kad Arnolds Liniņš Dailes teātrī veidoja fenomenālo uzvedumu “Jāzeps un viņa brāļi” un uzrunāja mani rakstīt mūziku šai lugai, esmu staigājis ar ideju – vajadzētu uzrakstīt kādu skatuves darbu vai ko tamlīdzīgu,” stāsta komponists. “Šīs lugas problemātika ir tik ietilpīga, ka visu laiku par to domāju. Devos Jāzepa pēdās – pirms pusotra gada pirmoreiz biju Arābijas tuksnesī, klosteros, runāju ar mūkiem. Tas atstāja iespaidu, nolēmu aizbraukt vēlreiz un emocionāli saprast, kas notika ar Jāzepu. Tā nu ir uzrakstīta partitūra un piepildījies viens no maniem skaistākajiem sapņiem,” saka J. Karlsons.

Varbūt noder

Koncerts: 6. VI 20.00 Dzintaru koncertzālē

Biļetes: “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv

Cena: EUR 7 – 30.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+