Raiņa vārds Gruzijā 0
Gruzijas latviešu biedrība “Ave Sol!” šoruden godināja Aspaziju un Raini 150. jubilejā. Starp Raiņa poēmas un biedrības nosaukumu pastāv interesanta vēsturiska saistība.
Poēmu “Ave Sol!” Rainis sarakstīja saulainajā Kastaņolā. Par pirmizdevumu 1910. gadā parūpējās rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis, kurš 1907. gadā, dzīvodams Kaukāzā, bija nodibinājis apgādu “Dzirciemnieks”. Savu Kopoto rakstu priekšvārdā Rainis gan rakstīja: “Pirmie sākumi šai saules dziesmai meklējami ne dienvidos, kur saules daudz, bet ziemeļos, kur pēc viņas ilgojas. Ilgas pēc saules aizveda uz dienvidiem, tikai ne parastā kārtā un ne labu prātu – trimda deva dienvidus… Slobodskā cēlās pamatdoma par saules dziesmu…” Par mākslinieku izdevniecība uzaicināja rakstnieku un gleznotāju Jāni Jaunsudrabiņu, kura zīmējumi ievada arī poēmas nodaļu sākumus. Rainis atzina, ka “Ave Sol!” ir viens no skaistākajiem apgāda “Dzirciemnieks” izdevumiem.
Kāds bija ceļš līdz biedrībai “Ave Sol!”? 1992. gadā Gruzijā dzīvojošie latvieši intensīvi sāka meklēt savus tautiešus. Vairākums tur dzīvojošo latviešu bija no jauktajām ģimenēm, kurās gadu gaitā sarunu valoda bijusi krievu. Izjūtot garīgas saites un piederību etniskajai dzimtenei, tika nolemts, ka 1993. gada Līgo svētki jāpavada kopā, jāizjūt latviskās tradīcijas. Spriežot par jaundibināmās biedrības nosaukumu, tās biedri pieminēja Raini, dzejnieka izteiktās atziņas. Daļa Gruzijas latviešu saviem bērniem un mazbērniem jau no mazotnes mācīja Raiņa bērnu dzejoļus. Sanākšanu reizēs bērni mēģināja skandēt gan “Lellīti Lolīti”, gan “Zelta sietiņu”, gan “Dzimumdienu” un citus dzejoļus. Raiņa daiļrade bija zināma Tbilisi Valsts universitātes profesoram Ušangam Sahlthučišvili, kurš latviešu valodu apguva, no 1962. līdz 1964. gadam studējot Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē. Jauno biedrību, nosaukumā izmantojot Raiņa poēmu “Ave Sol!”, reģistrēja 1994. gadā. Pēc desmit gadiem biedrībā darbojās vairāk nekā 100 dalībnieku, regulāri notika Svētdienas skolas nodarbības. Tās dvēsele bija un ir Tbilisi Tehniskās universitātes profesore Regīna Jakobidze. 1997. gadā Ārlietu ministrija viņu iecēla par Latvijas goda konsulu Gruzijā. Biedrības “Ave Sol!” galvenie darbības virzieni ir veltīti sakaru uzturēšanai ar Latviju, maksimāli rodot iespēju piedalīties Latvijas organizētajos pasākumos gan nometnēs “3×3”, gan tautiešu konferencēs, gan jaunajai paaudzei apgūstot latviešu valodu. Ļoti nozīmīgi biedrībai ir Latvijas Republikas proklamēšanas svētki 18. novembris, ko svin latviskā garā.
Biedrība “Ave Sol!” jau no pirmsākumiem meklēja Latvijas un Gruzijas vēsturiskās saites zinātnē, literatūrā, mākslā un citās nozarēs. Biedrības goda biedrs Ušangs Sahlthučišvili, jaunākās paaudzes tulkotāji Nino Jakobidze, Vardi Tvaladze, Rene Kalndija u. c. iepazīstina gruzīnu lasītāju ar latviešu autoru darbiem.
2007. gadā Latvijā iznāca Raiņa un Aspazijas dzejas grāmata “Trejkrāsainā saule” ukraiņu, gruzīnu un latviešu valodā. Izdevuma idejas, koncepcijas un priekšvārda autors, tulkotājs ukraiņu un gruzīnu valodā ir Dr. Philol. Rauls Čilačava. Būdams Ukrainas vēstnieks Latvijā, viņš padziļināti interesējās par Raiņa un Aspazijas daiļrades fenomenu, iepazina dzejnieku dzīvesvietas un pārtulkoja viņu dzeju, aforismus ukraiņu un gruzīnu lasītājam, papildinot tekstu ar bagātīgu fotogrāfiju klāstu.
Raiņa un Aspazijas 150. jubileju Gruzijas latviešu biedrība “Ave Sol!” atzīmēja īpaši. Biedrība jau ilgāku laika posmu sadarbojas ar Rīgas Latviešu biedrību. Un šogad Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta finansētā Rīgas Latviešu biedrības projekta “Stāvi stipri, strādā droši!” (projekta vadītāja Lauma Celma) ietvarā dzejnieka dzimšanas dienā 11. septembrī ar Latvijas vēstniecības Gruzijā atbalstu notika Raiņa un Aspazijas daiļradei veltīts literārs vakars. Interesentu bija tik daudz, ka mazākie klausītāji ērti izvietojās zālē uz grīdas un paklājiem. Par Raiņa un Aspazijas dzīves un darba vietām Latvijā un Eiropā stāstīja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietniece, literatūrzinātniece Gaida Jablovska. Klātesošie virtuāli varēja ielūkoties Rakstniecības un mūzikas muzeja Raiņa un Aspazijas kolekcijas dārgumos. RLB darbinieki un domnieki Stella Līpīte, Edīte Putniņa, Margita Poriete, Dace Paegle, kā arī projekta vadītāja Lauma Celma aktīvi iesaistījās Raiņa dzejas interpretācijā, runājot fragmentus no Raiņa poēmas “Ave Sol!”. Savukārt Gruzijas Latviešu biedrības biedrs Dāvids Jakobidze Raiņa poēmu bija pārtulkojis gruzīnu valodā. Īpašu atzinību un aplausus izpelnījās jaunākās paaudzes jaukto ģimeņu atvases, kuras Raini, piepalīdzot vecākiem, runāja gan latviski, gan gruzīnu valodā. Sarīkojuma muzikālo pusi nodrošināja jaunā koklētāja Rozīte Katrīna Spīča. Gruzijas Latviešu biedrība bija sarūpējusi plašu Raiņa un Aspazijas grāmatu izstādi. Tās klāstu papildināja RLB atvestie Raiņa darbu izdevumi. Turpmākajās dienās Latvijas delegācija novadīja divas nodarbības Gruzijas latviešu biedrības “Ave Sol!” Latviešu svētdienas skoliņā. No Latvijas atvestā siena tapa brīnumainas lelles, puzuri un saule, skanēja kokles dziesma. Un tik ļoti vietā likās Raiņa vārdi: “Saule viz un viz bez gala, / Un tu stāvi saules vidū.”
Citi slaveni latvieši Gruzijā
Izcilais latviešu lietišķās mākslas meistars Jūlijs Straume (1874 – 1970) Gruzijā nodzīvoja no 1907. līdz 1923. gadam.
Gruzijas Valsts tautas un lietišķās mākslas muzejā Tbilisi glabājas J. Straumes kolekcija ar vairāk nekā 500 unikālām krājuma vienībām.
Tbilisi muzejā goda vietā ir Jūlija Straumes slavenais paklājs “Miri”, kas 1925. gadā Parīzē Vispasaules lietišķās mākslas izstādē ieguva “Grand Prix”.
Brāļi, farmācijas profesors Jānis Kupcis ( 1871 – 1936) un izcilais ķīmiķis Roberts Kupcis (1881 – 1954), kurš no 1908. gada 47 savas dzīves gadus veltījis, vienkāršoti sakot, ūdens pētniecībai Gruzijā.
2000. gada 27. februārī pie nama, kurā viņš dzīvoja un strādāja, pateicoties biedrības “Ave Sol!” aktivitātei, atklāja piemiņas plāksni.
Pirmais Aizkaukāza gaisa transporta ministrs, 1937. gadā represētais, bet 1956. gadā reabilitētais latvietis Pēteris Urkēvics, kura dzimtas pēcteči vēl šodien dzīvo Tbilisi.
Zem šodien nolīdzinātajām kapa kopiņām Rustaveli prospektā apglabāts latvietis Jānis Fabriciuss.
