Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. septembris, 2014
Drukāt

Rainis. Bez vārdiem


Publicitātes fotoPublicitātes foto

Liepājas teātris 108. sezonu atklāj ar Raiņa “Induli un Āriju”, to darot visai neparasti – šoreiz Raiņa vārdus nedzirdēsim, bet – redzēsim. Krievu režisors un horeogrāfs Sergejs Zemļanskis un Liepājas teātra aktieri Raiņa jaunības dienu traģēdiju izstāstīs bez vārdiem, izmantojot tikai ķermeņa valodu. Pirmizrāde – 12. septembrī.

Episkais “Indulis un Ārija” ir daudzslāņains darbs, tieši tāpēc arī visai sarežģīti iestudējams – ne velti uz teātru skatuvēm tas parādījies visai reti. Liepājas teātrī tas tika uzvests pirms pusgadsimta. Tā kā nākamais, 2015. gads ir pasludināts par Raiņa jubilejas gadu (aprit 150 gadi kopš autora dzimšanas), jaunais iestudējums kļūs par vienu no centrālajiem Liepājas teātra jaunās sezonas iestudējumiem.

Liepājas teātra aktieru uzdevums šoreiz ir neparasts, kā paši teic – līdz šim nebijusi pieredze – izstāstīt apjomīgo un tekstuāli ārkārtīgi bagāto Raiņa darbu par kuršu virsaiša Induļa un vācu bruņinieka meitas – skaistās Ārijas – mīlestību bez vārdiem, tikai kustībā, mūzikā un sajūtā. Iestudējumā galvenās lomas izspēlēs aktieri – Mārtiņš Kalita un Laura Jeruma.

Liepājas teātra aktieru ansamblis intensīvi mēģina divus mēnešus – aktieri jau pieraduši, ka darbs kopā ar jauno režisoru nozīmē desmit vai vairāk stundu darbadienu. Lai izrāde izdotos, notiek ne tikai darbs ar literāro materiālu, bet arī intensīvi spēka treniņi un jogas nodarbības, kurās aktieri tiek sagatavoti gaidāmajam iestudējumam. Šajos mēģinājumos ar aktieriem strādā arī repetitore un režisora asistente Poļina Pšindina.

“Tas, ko mēs darām, ir kaut kas jauns, nebijis, atgādinot pašus aktiermeistarības studiju pamatus un sākumus, kad mums lika spēlēt etīdes bez vārdiem,” saka Laura Jeruma. “Tomēr šī izrāde nav nedz deja, nedz balets, nedz arī pantomīma, bet gan žanrs, kas neietilpst nekādos rāmjos. Tas ir liels izaicinājums gan fiziskā – lielu daļu es un Mārtiņš Kalita spēlējam, tērpti vairāk nekā desmit kilogramus smagās bruņās –, gan arī emocionālā ziņā. Šis ir īsts aktiermeistarības pārbaudījums. Citreiz aktieris var slēpties aiz vārdiem, bet šeit tu neesi pasargāts. Pat ja mēs nerunājam, iekšējs monologs vai dialogs ar partneri netiek nepārtraukti – šajā ziņā šī patiesībā ir tekstuāli visbagātākā izrāde, kāda mums bijusi.”

Aktrise piebilst – viņas atveidotā Ārija ir stipra sieviete. “Viņa nav mājās sēdētāja, bet karotāja, tomēr viņas cīņa ir arī par to, lai viņa būtu mīlēta. “Indulis un Ārija” ir kā “Romeo un Džuljeta”, tikai vēl dziļāks. Te ir gan naids, gan vara, gan cīņa par savu zemi. Kustība ir universāla valoda, kura ļaus šo stāstu nolasīt arī tiem, kas nekad nav lasījuši Induli un Āriju.”

Režisors, horeogrāfs un aktieris Sergejs Zemļanskis veidojis režiju un horeogrāfiju aptuveni 20 iestudējumiem Maskavā, Permā, Taškentā, Čeļabinskā; viņa darbi nominēti arī Krievijas nacionālajai teātra balvai “Zelta maska”. Tieši šī festivāla ietvaros, kad Rīgā un Liepājā izrādīja viņa izrādi “Mātes druva”, režisora veikumu ievēroja Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins.

“Iespējams, 21. gadsimta cilvēkam Raiņa teksts var likties vecmodīgs, didaktisks un kaut kādā ziņā pat naivs, taču man tas ir tikai izejas punkts nozīmīgām tēmām un skaistam mīlas stāstam, kuru varu izstāstīt bez vārdiem. Ķermenis un acis bieži vien runā skaidrāk, un reti melo,” par darbu saka S. Zemļanskis.

Oriģinālmūziku darbam radījis komponists Pāvels Akimkins, dekorāciju un kostīmus – Maksims Obrezkovs. Iestudējumā piedalās aktieri Rolands Beķeris, Anete Berķe, Egons Dombrovskis, Everita Pjata, Ilze Jura, Agnese Jēkabsone, Signe Ruicēna, Gatis Maliks, Edgars Ozoliņš, Leons Leščinskis, Anita Kvāla, Kaspars Gods, Kaspars Kārkliņš, Jānis Dreiblats un Inese Kučinska.

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+