Raizējas par politisko vardarbību 0
Maija sākumā Vācijas pilsētā Bonnā pie kādas mošejas islāmistu un labējo politisko ideju aizstāvju demonstrācijas pārauga sadursmēs, kurās cieta vairāki cilvēki, to skaitā 29 policisti.
Iemesls sadursmēm bija Vācijas tiesas dotā atļauja labējās partijas “Pilsoņu kustība par Vāciju” Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes atzaram (“Pro-NRW”) pie mošejām visā valstī izrādīt dāņu karikatūrista zīmētās karikatūras, kurās atveidots pravietis Muhameds. Šāds solis nokaitinājis radikālākos islāmistus, kuri uzskata, ka zīmējumi ar pravieti ir zaimošana un labējo provokācija, nevis runas brīvības izpausme, kā tas pieņemts rietumvalstīs.
Salafisti grib cieņu pret islāmu
“Pro-NRW” aizvadītās nedēļas laikā rīkoja aptuveni divdesmit akcijas Ķelnē, Bonnā, Diseldorfā, Āhenē, Vupertālē un Solingenā, kuru laikā tika demonstrētas karikatūras ar pravieti. Partijas pārstāvis Markuss Vīners sarunā ar žurnālu “Der Spiegel” atzina, ka pasākumi bija kampaņas sastāvdaļa pirms vakar notikušajām Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes parlamenta vēlēšanām. Sākotnēji Vācijas amatpersonas liedza “Pro-NRW” savā kampaņā izmantot karikatūras, bet reģionālās tiesas liegumu atcēla, traktējot zīmējumu izmantošanu kā vārda brīvību.
Kaut arī daļa Vācijas sabiedrība uzskata, ka tiesas lēmums atļaut labējai partijai savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā izmantot karikatūras varētu novest pie lielākas spriedzes, vairākums tomēr ir vienisprātis, ka vārda un izteiksmes brīvība nedrīkst tikt apdraudēta. Policisti, politiķi, mediji un pat dažas musulmaņu organizācijas protestētājus pret pravieša karikatūrām dēvē par salafistiem – īpaši radikālie islāmisti, kas aizstāv stingru pakļaušanos islāma likumiem un šariata ieviešanu. Solingenas un Bonnas protestos pret karikatūru izrādīšanu daudzi musulmaņi savas sejas bija aizseguši ar šallēm un atteicās runāt ar vietējiem žurnālistiem, ziņo vācu mediji.
“Mēs gribējām parādīt, ka esam tepat līdzās, ka mīlam pravieti Muhamedu, ka aizstāvam viņu,” sacīja viens no Bonnas sadursmju dalībniekiem – musulmaņiem. “Ja cilvēki grib mierīgi dzīvot kopā, viena lieta ir ļoti, ļoti svarīga – cieņa pret islāma reliģiju.”
Liela daļa Vācijas amatpersonu un politisko novērotāju atzīst, ka “Pro-NRW”, izmantojot pravieša karikatūras savā priekšvēlēšanu kampaņā, galvenokārt mēģināja izprovocēt musulmaņu kopienu. “Viņi vēlas izprovocēt un patramdīt musulmaņus, iekrāt lielāku atbalstu,” atzinis Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes iekšlietu ministrs Ralfs Jāgers, kurš pārstāv Vācijas sociāldemokrātu partiju.
Atbildību prasa no musulmaņiem
Daļu vainas sadursmēs uzveļot uz labējās partijas pleciem, Vācijas iekšlietu ministrs Hanss Pēters Frīdrihs tomēr uzsver, ka aso konfliktu uzliesmojumā galvenā atbildība jāuzņemas musulmaņu kopienām. “Salafisma fanātiķi Vācijas drošībai rada īpašu bīstamību,” pēc sadursmēm Bonnā uzsvēra Frīdrihs. “Salafisti nodrošina ideoloģisko bāzi, no kuras daudzi kļūst vardarbīgi.” Nesen arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles partijas “Kristīgo demokrātu savienība” biedrs Volkers Kauders sarunā ar laikrakstu “Passauer Neue Presse” uzsvēra, ka “islāms nav daļa Vācijas”. “Islāms nav daļa no mūsu tradīcijām un Vācijas identitātes,” skaidroja politiķis. Ass savos izteikumos bija partijas “Pro-NRW” biedrs Larss Sidenstikers, kurš sacīja, ka nesaprot, kāpēc ap karikatūru izrādīšanu sacelts tāds tracis, un ka viņa partija negrasās uzņemties atbildību par vardarbības iespējamu pieņemšanos spēkā.
“Mošejas ir centrā iespējamam pilsoņu karam, kura izcelšanās mums jānovērš. Tieši tāpēc mēs mēģinām iznīcināt islāma ļaunumu ar visām tā saknēm,” sarunā ar vācu medijiem sacījis Sidenstikers.
Vienlaikus ar pieaugošajiem konfliktiem starp labējo spēku aktīvistiem un islāma radikāļiem Vācijas Iekšlietu ministrija nākusi klajā ar jauniem statistikas datiem, kas liecina, ka gada laikā par teju 18 procentiem pieaudzis politiski motivētu uzbrukumu skaits, informē interneta vietne TheLocal.de. 2010. gadā tika reģistrēti 2636 šādi nodarījumi, bet pērn to skaits sasniedza 3108. Tas ir augstākais politiskās vardarbības līmenis kopš šādas uzskaites sistēmas ieviešanas 2001. gadā. Strauji pieaudzis tieši ārvalstnieku pastrādāto noziegumu skaits – gada laikā par 67,4 procentiem. Lielākā daļa no tiem pastrādāti demonstrāciju laikā. Arī Bonnā notikušajās sadursmēs kāds islāmists ar nazi sadūra divus policistus.
