Latvijā
Politika

Politologs Rajevskis vērtē Vējoņa un Mūrnieces svētku uzrunas 3


Politologs Filips Rajevskis.
Politologs Filips Rajevskis.
Foto-LETA

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa Latvijas neatkarības proklamēšanas 100.gadadienas svētku uzruna bija emocionāla, atbilstoša laikam un vietai, aģentūrai LETA sacīja politologs Filips Rajevskis.

Analizējot Vējoņa un Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK) svētku uzrunas, Rajevskis norādīja, ka tās abas viņam patika un bija atbilstošas svētkiem.

“Es nezinu, vai tas tika darīts apzināti, bet runas sanāca ļoti saskaņotas, jo tās tematiski nepārklājās. Prezidents bija izvēlējies savai runai diezgan pareizu virzienu – viņa bija emocionāla, viņš nerunāja neko par vēsturi, kas jau bija izsmelts, par drošības lietām, par tekošo politiku, par ideoloģiskām lietām. Viņš savā uzrunā paņēma emocionālu virzienu, ko arī izturēja līdz beigām,” sacīja Rajevskis. Turklāt politologs kā par pozitīvu atzina to, ka uzruna nebija pārāk gara, jo “emocionalitāti tik gari nevar noturēt”.

“Man šķiet, ka emocionālais vēstījums par Latviju un tās nākotni bija ļoti veiksmīgs gan vietā, gan laikā,” teica politologs.

Viņš norādīja, ka ir grūti salīdzināt Vējoņa un Mūrnieces uzrunas. “Vējonis runāja kā visas valsts prezidents, savukārt Mūrniece uzrunā nedaudz par daudz paņēma ideoloģisko piesitienu,” pauda politologs. Rajevskis sacīja, ka ideoloģiskais piesitiens ir saprotams, jo Saeimas priekšsēdētāja pārstāv nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai/LNNK”, tomēr “viņa runāja, kā Saeimas priekšsēdētāja un otrā augstākā amatpersona valstī, nevis kā savas partijas pārstāve, tāpēc man tajā iekļautā ideoloģija likās par daudz”.

“Kopumā man šī runa patika, jo Mūrniece bija izvēlējusies akcentu likt tieši uz “vēsturi”.

Var runāt par visiem ļoti labi zināmām un neapšaubāmām lietām un tas ir garlaicīgi, bet viņa pacēla arī faktus un uzvārdus, kurus tik bieži runās nepiemin, kas padarīja runu interesantu.

Arī šajā gadījumā jāsaka, ka Saeimas priekšsēdētājas runa bija īstajā laikā un vietā, jo tā tika teikta Latvijas Nacionālajā teātrī, vietā kur tika proklamēta Latvija kā neatkarīga valsts,” stāstīja Rajevskis.

Jautāts, vai amatpersonu runās bija manāmi kādi īpaši akcenti, Rajevskis norādīja, ka prezidents akcentēja savstarpējo solidaritāti, kuru viņš virza kā uz nākotni vērstu akcentu. “Pieļauju, ka tādējādi tiek norādīts Latvijas attīstības virzības modelis, kas noteikti būtu līdzīgs ar Skandināvijas valstīm, jo Latvija ir solidāra valsts un attiecības starp cilvēkiem balstās uz solidaritātes principiem. Tas ir ļoti svarīgs moments, ja runā par Latvijas nākotni,” sacīja Rajevskis.

Savukārt Saeimas priekšsēdētājas runā kā galveno akcentu politologs pamanīja vēsturisko ekskursu, “kas bija pats par sevi interesants un vērtīgs arī sabiedrībai un varbūt pat jaunajiem Saeimas deputātiem,” piebilda Rajevskis.

Kā ziņots Vējonis vakar uzrunā pie Brīvības pieminekļa uzsvēra, ka tas, kāda būs ideālā Latvija, ir atkarīgs no mūsu pašu spēkiem. Prezidents atzīmēja, ka šodien mūsu tēvzeme ir neatkarīga valsts un katram no mums ir mūsu brīvība. Spītējot kariem un okupācijām, pašu grūtāko mēs esam izcīnījuši un pašu dārgāko esam nosargājuši, piebilda politiķis.

Vējonis pievērsās jautājumam, kādu viņš redz nākotnes ideālo Latviju. Viņš uzsvēra, ka pamatā tas, kāda valsts būs, ir atkarīgs no mums pašiem: “Pašlaik ir simbolisks brīdis, lai domās redzētu ideālo Latviju. Tas, kādu Latviju veidosim katru nākamo dienu, ir un vienmēr būs tikai mūsu pašu spēkos.”

Saistītie raksti

Savukārt mūrniece uzrunā Saeimas svinīgajā sēdē sacīja, ka Latvijai ir jāsargā demokrātija, kas ir vērtība, kas ielikta mūsu valsts pamatos. “Mēdz teikt, ka katrai paaudzei demokrātija ir jāatklāj un jāapgūst no jauna. Vissvarīgāk ir saprast, ka demokrātija var pastāvēt tikai tiesiskuma ietvarā, savukārt populisms tiecas šo ietvaru ignorēt,” sacīja politiķe, “lai stiprinātu demokrātiju, mums ir jāstiprina tiesiskums. Un to var darīt tikai un vienīgi ar tiesiskām metodēm.”

Pēc Mūrnieces vārdiem, demokrātija ir atbildība un pārdomātu un vispusīgi izsvērtu lēmumu pieņemšana, kuri stiprina sabiedrību un valsti ilgtermiņā, bet populisms, lai arī kādam īstermiņā var šķist tīkams, galu galā var izrādīties valsti graujošs. “Arī Latvijai nav gājis secen politiskais populisms, kas akceptē labākas dzīves solījumus bez pamatojuma tam, kā šo labāko dzīvi var nodrošināt,” piebilda Saeimas priekšsēdētāja.

LA.lv