Kims Čenuns
Kims Čenuns
Foto – AFP/LETA

Raķešu dzinējus Ziemeļkorejai varēja piegādāt Krievija 0

Krievijā atrodas no septiņām līdz 20 raķetēm “Ciklon-2” un “Ciklon-3” ar Ukrainā izgatavotajiem dzinējiem “RD-250”, par kuru iespējamu nonākšanu Ziemeļkorejā agrāk rakstīja avīze “The New York Times”, paziņojis Ukrainas kosmosa aģentūras vadītāja pienākumu izpildītājs Jurijs Radčenko.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Pēc viņa teiktā, šos dzinējus agrāk izgatavoja Ukraina un tie tika piegādāti Krievijai raķetēs atbilstoši Krievijas kosmosa programmai. Vienlaikus Radčenko uzsvēra, ka šobrīd Ukrainai nav nekādu iespēju izgatavot un piegādāt šādus dzinējus. Viņš neizslēdza iespēju, ka šie dzinēji Ziemeļkorejā varēja nokļūt tieši no Krievijas. “Viņi (krievi) var šos dzinējus piegādāt jebkuram. Tas nav izslēgts, ņemot vērā Krievijas un Ziemeļkorejas partnerattiecības,” norādīja Radčenko. Kā teikts “The New York Times” publicētajā Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta eksperta Maikla Elemana atzinumā, Ziemeļkorejas straujais progress tāla darbības rādiusa raķešu izstrādē, šķiet, saistīts ar Padomju Savienības izstrādātu raķešu dzinēju ieguvi no rūpnīcas “Južmaš”, kas atrodas tagadējās Ukrainas teritorijā. Rūpnīca atrodas Ukrainas valdības kontrolētajā teritorijā aptuveni 150 kilometrus no frontes līnijas ar Krievijas atbalstītajām teroristu bandām, kas sagrābušas daļu teritorijas valsts austrumos. Reaģējot uz laikrakstā “The New York Times” publicēto informāciju, gan Kijeva, gan rūpnīcas “Južmaš” vadība tās kategoriski noliegusi, paziņojot, ka rūpnīcā kopš Ukrainas neatkarības pasludināšanas nav ražotas militārās raķetes un ka tai nav nekāda sakara ar Ziemeļkorejas raķešu programmu. Tomēr tas nav pretrunā ar eksperta atzinumu, kurā teikts, ka savulaik saražotie dzinēji pēc PSRS sabrukuma, iespējams, palikuši noliktavās vai nu Ukrainas, vai arī Krievijas teritorijā un vēlāk nogādāti Ziemeļkorejā.