Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. novembris, 2016
Drukāt

Raks dziļāk vai aizies arvien lielākā seklumā? (45)

Šādi izskatās mākslinieces Evijas Dāboliņas modelētie tērpi, kurus iecerēts izmantot deju lieluzveduma jeb izrādes "Māras zeme" pirmajā un otrajā daļā. Latvijā neviens neapņemoties ražot audumu ar bronzas uzdrukām, tādēļ to nākšoties pasūtīt ārzemēs. Foto - Karīna MiezājaŠādi izskatās mākslinieces Evijas Dāboliņas modelētie tērpi, kurus iecerēts izmantot deju lieluzveduma jeb izrādes "Māras zeme" pirmajā un otrajā daļā. Latvijā neviens neapņemoties ražot audumu ar bronzas uzdrukām, tādēļ to nākšoties pasūtīt ārzemēs. Foto - Karīna Miezāja

Pēc raksta “Jaunos tērpos izdejos Māras zemi” (“KZ” 8.11.2016.) publicēšanas portālā LA.lv, saņēmām daudz komentāru, kuru autori uzdod jautājumus gan par tērpu izskatu, gan lietojamību, gan arī to, kādēļ tērpus, kuri paredzēti pašam svarīgākajam Latvijas tradicionālās kultūras notikumam – simtgades Dziesmu un deju svētkiem – nav iespējams ražot Latvijā.

Lūk, divi komentāri.

Lietotājs ar segvārdu “Mārīte Zeme” komentē šādi: “Ja Purviņš, Ērglis un Daņilēvičs uzsauc visiem lauku kolektīviem šādus tērpus, tad lai iet! Pēc tam smuki salocīsim un atdosim atpakaļ. Es varu iedomāties, kā uz laukuma tāda viengabalaina, vienkrāsaina, bezformīga masa kustēsies un spīdēs un laistīsies…. Bet ko lai dara ar tiem tērpiem, kas tika sūri un grūti sagādāti uz iepriekšējiem svētkiem? Novadu tērpi. Savi. Krāsaini. Katram citādi un skaisti. Bet šie – ejiet jūs visi ar savām idejām ellē.”

Savukārt kāds deju kolektīva vadītājs identificējis vairākas iespējamās problēmas: “Jautājumā par īpaši šim paredzēto tērpu šūšanu ieceres autori laikam nedzīvo realitātē. Pašos pamatos latviešu skatuviskajā tautas dejā NAV īpaši daudz deju, kurās šādus tērpus izmantot. Otrkārt, līdz šim visās skatēs žūrija vērtē arī kolektīva tērpus un līdz šim ļoti asi iestājās, ja bija kādas novirzes no stilizētajiem tautas tērpiem. Tamdēļ – pasakot, ka varēs dejot ar šādos tērpos, tiek sagrauts viss tas, kas veidots līdz šim un kā nākošais solis būtu, piemēram, līdzīgā stilā izgatavots Nīcas novada tērps – ko tad viņi teiks, sēžot žūrijā?”

Centīsimies “Kultūrzīmju” slejās atbildēt uz visiem dejotājus un skatītājus interesējošajiem jautājumiem saistībā ar gaidāmo Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu, koncepcijām un norisi. Šoreiz koncentrējāmies tieši uz tērpu autentiskumu un iespēju tos tālāk izmantot deju kolektīvu programmās.

Kultūrvēstures pētniece, LU Latvijas Vēstures institūta zinātniskā asistente Ieva Pīgozne, kura izpētījusi ļoti plašu materiālu, gan praktiski darbojoties seno tērpu un dzīvesveida rekonstrukcijas kopā, gan arī rakstot promocijas darbu, par mākslinieces Evijas Dāboliņas piedāvāto tērpu koncepciju izsakās atzinīgi: “Pēc tam, kad pirmais pārsteigums bija noplacis, sapratu, ka laikam beidzot ir tērpi dejotājiem, kādus atbalstu. Jau 18 gadus dejoju latviešu tradicionālās, neapdarinātās tautas dejas jeb dančus. Tāpēc skaidri redzu, cik milzīga atšķirība ir 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā dejotajām tautas dejām un tam, ko mūsdienās dejo tā sauktie tautas deju ansambļi. Viņu repertuārs būtībā sastāv no jaunrades, kura balstīta skatuves dejā un tikai nedaudz sasaucas ar tradicionālo tautas deju, visbiežāk mūzikā. Līdzīgi ir ar piedāvātajiem “senā tērpa” jeb “arheoloģiskā tautastērpa” variantiem – tie ir jaunrade, kura tikai nedaudz sasaucas ar tradīciju un arheoloģisko materiālu sniegtajām ziņām.”

Ieva Pīgozne norāda, ka jau finansiālu apsvērumu dēļ nebūtu iespējams izgatavot precīzas un tiešām kvalitatīvas seno tērpu rekonstrukcijas visiem Deju svētku dalībniekiem, turklāt šim mērķim arī trūkst kvalificētu meistaru.

Arī Latvijas folkloras izrāžu producents, tautas dejas eksperts Ernests Spīčs, kurš ilgus gadus nodarbojas ar oriģinālās latviešu tautas dejas iedzīvināšanai, piekrīt Ievai Pīgoznei, ka mērķim, kuram tērpi paredzēti – proti, pēc savas būtības skatuves, nevis tautas dejai, – tie ir piemēroti daudz labāk par oriģināliem tuviem etnogrāfiskajiem goda tērpiem: “Pats kā dejotājs un vadītājs, kurš daudz domājis, kā sašūt etnogrāfiskus tērpus, lai tie būtu ērti dejošanai, varu teikti: šie izskatās savam mērķim labi piemēroti. Jāņem vērā, ka tērpi ļoti nosaka dejas raksturu, un no šāda viedokļa jo trūcīgāk, vieglāk apģērbti deju lielkoncerta dalībnieki, jo vieglāk – ir ērtāk nolīdzināt kustību, pacelta augstāk kājas, ko no viņiem prasa. Tā ir izrāde skatītājiem, un dejotāji pakļaujas mākslinieciskās vadības idejai.”

Gan Spīčs, gan Pīgozne aizrāda, ka pilnīgi oriģinālos gan arheoloģiskos, gan etnogrāfiskos tērpos izdejot mūsdienu horeogrāfu veidotās kompozīcijas ir gandrīz neiespējami. Pīgozne atgādina, ka arheoloģiskajam tautastērpam komplektā nāca greznas, apjomīgas un smagas bronzas rotas. Spīčs savukārt atminas, kā vēl padomju laikos Maskavā plānots uzvest grandiozu visu republiku tautas deju koncertu, kuram no Latvijas izvēlēta deja “Rucaviete” un tajā izmantoti muzejā glabāti etnogrāfiskie tautastērpi: “Viņi to vienreiz nodejoja un pateica: nekad vairs! Protams, var uztaisīt 17., 18. vai 19. gadsimta tērpu atdarinājumu, kas piemērots dejošanai – ar noteikumu, ka dejo tā laikmeta dejas.”

Spīčs uzsver arī, ka uzreiz skaidri jāpasaka: šis ir tērps vienam notikumam, tieši šim deju lieluzvedumam Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkos: “Tāpat kā kāzu tērpu – to taču nevilks publikā vairāk par vienu reizi. Tā ir pavisam cita filozofija nekā goda tērpam, kuru cenšas rūpīgi nostrādāt, lai varētu lietot ilgu laiku.” Horeogrāfs piebilst, ka nav arī deju, kurās kolektīvi pēc svētkiem šādu tērpu varētu izmantot, tādēļ vienīgais veids, kā to padarīt vairākkārt lietojamu – ja horeogrāfiem speciāli pasūta dejas, taču tādā gadījumā skaidri jāpasaka: tam nav nekāda sakara ar tautas deju, tradīciju.

Ernestu Spīču mākslinieces iecerētie tērpi satrauc tikai viena iemesla dēļ, proti – tie demonstrē virzienu, kādā attīstās Dziesmu un deju svētku deju koncepcija, arvien tālāk attālinoties no savas sākotnējās idejas: kopt latviešu tautas deju. “Deju svētku un visas deju kopu pastāvēšanas jēga ir dejošanas tradīcijas saglabāšana, pilnveidošana, tautas izglītošana un pat tradīcijas atjaunošana, jo tā ir bijusi pamatīgi nīcināta. Tikai tam ir nepieciešams tērēt valsts naudu, jo tas ir tautas interesēs. Tautas dejas atjaunošana bija Deju svētku radītāju mērķis XX gadsimta 30. gados. Tautas svētkos var būt arī izrādes, bet tas nav centrālais notikums, jo galvenais mērķis ir tas, ka cilvēki māk tradicionālās dejas un lieto tās svētkos, rituālos un citās sadzīves vajadzībām. Turpretī tās dejas, kuras dejo šovos, cilvēki sadzīvē nedejo. Tādējādi tai būtu jābūt privātai iniciatīvai, kurai, iespējams, var atvēlēt valsts naudu konkursa kārtā,” pauž Spīčs.

Savukārt Ieva Pīgozne izsaka cerību, ka svētku organizatoru piedāvātais variants ļaus skatītājiem saprast, ka tērps ir stilizācija tādā pašā mērā kā dejas, ko dejos tā valkātāji: “Varam cerēt, ka sabiedrībā neradīsies pārliecība, ka tāds šis tērps tiešām bija senatnē, jo atšķirība ir tik milzīga un uzskatāma, ka cilvēki spēs to ieraudzīt. Tāpat varam cerēt, ka varbūt tie radīs interesi rakt dziļāk un interesēties par to, kāds tad ir šo tērpu iedvesmas avots – senais latgaļu un lībiešu tērps vēlajā dzelzs laikmetā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (45)

  1. Cilvēkam, kurš pats auž un šuj šāds arheoloğiskajai tradīcijai tuvs tērps bez rotām, pastalām un PVN izmaksā aptuveni 30 eiro -materiālu pašizmaksa.Izgatavošanas laiks, ja kreklu auž dreļļa tehnikā,5-6 dienas. Rūpnieciski izgatavoti šādi audumi aizņemtu vēl mazāk laika. Clippan Saule un Limbažu Tīne to noteikti var izdarīt. Kãpēc tiek piedāvāts darbs ārzemju firmai? Kāpēc nepieciešama auduma apdruka un vienreiz lietojams tērps?

  2. Cilvēkam, kurš pats prot aust un šūt šāds pašdarināts tērps bez rotām izmaksā ne vairāk kā 30 eiro!

  3. Labi, ka vismaz kāds sāk runāt par to absurdu, ko tagad sauc Dziesmu un deju svētki.
    ”Tautas dejas atjaunošana bija Deju svētku radītāju mērķis XX gadsimta 30. gados.” Tas bija valsts uzplaukuma laiks un tika radīti svētki. Kas ir šodien? Piedodiet, to marazmu, skatuves deju, grūti bez nožēlas skatīties, sevišķi šo nedabisko auguma atgāšana, roku saspringto sānos iespraušanu un bezjēdzīgi augsto lēkāšanu. Vīrieši sen šajās skatuves dejās padarīti par tirliņiem. Kā vārdā? Tradīcijas? Muļķības! Stagnācijas vārdā, jo jaunu ideju nav, jāatražo dziesmu svētki, bet nu jau spiežam uz MASU MASU MASU. Ja nav ko darīt un nav kur naudu likt, tad var vienam uzvedumam šos tērpus šūt, bet vai tiešām VAJAG? Protams, uzvedums būs garš ar tūkstošiem dejotāju, un tajā mēģinās attēlot tautas vēsturi (izskraidīs ornamentus, dejošanas jau pamaz palicis)… Vai vienreiz nav laiks par nākotni domāt? Tie sen nav tautas svētki, bet dažu lielhoreogrāfu, pseidotautiskās kultūras ministres un svētkus apkalpojošās sfēras peļņas svētki. Ņu izdariet Latvijai vienreiz ko paliekošu, ne tikai šādu šovu, kas ir kā salūts, hops un vairs nav… Ak jā, būs arī kas paliekošs – kaudze ar nevajadzīgiem tērpiem paliks noliktavās. Bet nesaimnieciskums un lēts pomps ir Latvijas vizītkarte.

  4. Godātie, diskusijas dalībnieki!
    Latvijas Nacionālā kultūras centra vārdā pateicos ikvienam par viedokli un konstruktīviem ierosinājumiem! Dziesmu un deju svētku sagatavošanā ir būtisks gan svētku kopienas pārstāvju (dalībnieku), gan plašākas sabiedrības viedoklis, tāpēc svētkiem veltītajā konferencē šī gada 2.novembrī Deju lieluzveduma mākslinieciskā grupa savlaicīgi iepazīstināja ar tā sagatavošanas gaitu, tostarp tērpu iecerēm. Darbs turpinās, sadarbojoties svētku rīkotājiem, Deju lieluzveduma mākslinieciskajai grupai, tērpu speciālistiem un citām iesaistītajām pusēm.
    Tautas deju kolektīvu, kas Dziesmu un deju svētku tradīcijā vēsturiski pārstāv skatuvisko tautas deju, svētkos nozīmīgākais notikums ir Deju lieluzvedums. Tas savu skatuvisko formu nostiprinājis jau 2003.gadā, kad koncerts pārtapa par saturā vienotu māksliniecisku uzvedumu, kas pieļauj izmantot dažādus mākslinieciskos risinājumus, tostarp tradīcijas un jaunrades sintēzi gan horeogrāfijā, gan mūzikā, gan tērpos.
    2018.gada Deju lieluzvedums būs īpašs veltījums Latvijas valsts simtgadei. Deju lieluzveduma mākslinieciskā koncepcija paredz tā dalībniekiem izdejojot mūsu vēsturi no 12.gadsimta līdz mūsdienām. Ņemot vērā deju nozares specifiku, lieluzvedumā iekļauto senāko vēsturisko laika posmu plānots iedzīvināt laikmetīgā garā veidotos skatuves tērpos, kas simboliski asociējas ar konkrētajā laika periodā valkāto apģērbu (arheoloģisko tērpu). Deju lieluzveduma otrajā un trešajā daļā dejotāji būs tērpti savos krāšņajos kultūrvēsturisko novadu tautas tērpos.
    Izmantojot izdevību vēlos uzsvērt, ka arī deju kopiena ir viena no tām, kas 20.un 21.gadsimtā tradicionālā tautas tērpa darināšanas un valkāšanas kontekstā Latvijā ir devusi nozīmīgu ieguldījumu – gan pētot tautas tērpu, gan darinot to pie prasmīgiem meistariem (ieguldot arī savus personīgos līdzekļus), gan reprezentējot to skatuviskajos priekšnesumos vai uzvelkot īpašās – svētku reizēs.

  5. Kā absolūti ar dejās svētkiem nesaistīta persona, kura tikai veiksmīgas biļešu iegūšanas gadījumā tiek skatītāju rindās, bet visticamāk tik nedaudz pa TV paskatās un ik pa laikam kādu video klipiņu sociālos medijos ierauga, saku – man tieši dažādie tērpi liekas viens no interesantākiem momentiem šajā sarīkojumā!

  6. Nu galvenā problēma jau ir tajā, ka uz svētku koncepciju tik pieteicās a la Purviņš un Ērglis. Līdz ar to diemžēl nāksies samierināties ar to, ko šie “dižgari” ir izdomājuši. Skatoties deju seminārus, sajūtas tādas, ka šiem cilvēkiem ideju nav. vieni un tie paši soļi, tik savādākā secībā un pie citas mūzikas. kas tā par Latviešu tautisko deju, kur pat parastā polka nav? Un šie tērpi? Vnk zem katras kritikas. Stilu es varbūt vēl varētu pieņemt, bet krāsas – zilas. Kur agrāk mums bija tādas krāsas. Varēja tad vsmz ar brūnu, ja ne pelēku. Tāda sajūta, ka viss iet uz galu….

  7. Manuprāt tērpi ir interesanti un skaisti, taču es nedomāju, ka visai Latvijai tagad tādi ir jāšuj. Pilnīgi piekrītu tam, ka svētku galvenā doma ir – kopt latviešu tautas deju. Tas, kas būs vērojams koncerta pirmajā daļā nebūt nav nosaucama par tautas deju. Tieši to pašu varēs aiziet apskatīties valsts svētkos uzvedumā “No zobena saule lēca”. Šeit arī jādomā, vai Daņiļēvičam jau nepietiek ar trim iepriekš veidotajām šīm izradēm un šogad atjaunoto, u to, kas vēlreiz tiks atkārtota arī 2018 gadā, ka vēl jāiegrūž šīs dejas ir arī Lielajā deju svētku uzvedumā.
    Manuprāt, tas viss, kas LNKC šķietami notiek “konkursa” kārtībā ir tīrās muļķības. Domāju, ka šiem svētkiem bija jāceļ un jāgodā mūsu pamati un aizsākumi šai tradīcijai, parādot ne tikai latviešu dejas labākās un tautā mīlētākās dejas, bet arī tautas tērpus ar kuriem mēs lepojamiea, kur to visu tikai nedaudz papildinātu jaunrade, nevis pus koncerts būs vienkrāsaini garlaicīgos tērpos ar visnotaļ depresīvu pašu koncerta saturu.

    • Paldies, Zane!
      Par to, ka arī uzsver, ka svētkos jādejo tautas deja! Kad tad vēl, ja ne mūsu valsts 100 gades Deju svētkos?

    • Domāju, ka te vislielākā atbildība ir jāuzņemas tām “deju padomēm” , kas LNKC paspārnē izvērtē konkursu pieteikumus un nosaka uzvarētājus. Viņi akceptēja šo ideju , viņi atbalstīja, ka programmā tikpat kā nav iekļautas vecmeistaru dejas, bet atkal salikti tie vienveidīgi pelēkie “plāceņi’, ko kolektīvi ar negribēšanu iestudē, muļļā tos pāris gadus, nodejo svētkos un tad noliek plauktā apputēšanai.

  8. Bija tads TV raidijums “Uzvelc savu tautas terpu” . Tur ari bija veicinatas novirzes un vqriacijas. Luk, te ari rezultats sai t.s. musdienigai propagandai!!

  9. Tas nu gan ir par traku visās jomās! Ja nav elementāras izpratnes par tradīcijām, nacionālo mantojumu un šodienas realitāti, tad jāmaina profesija no modes mākslinieces sākot un ar svētku rīkotāju komisiju beidzot. KM vispār laikam nepilda savas funkcijas!

  10. Nu, ja vajag tacu globalizeties pec pilnas programmas….bet pats galvenais izteret tukstosus, lai pec tam sos terpus varetu smuki salocit un nolikt plauktinos aizmirstibai. Protams, labak, ja Danilevics to darinasanu sponsoretu no savas kabatas.

  11. Sviests !!! Tautas dejas paliek ar vien “zilākas” zilo virsvadītāju ietekmē !!! :))

  12. Gaumes jau ir dažādas, kopumā doma laba, bet… nesaprotu, kāpēc parādījusies tendence visu noklāt ar “a la” Lielvārdes jostas rakstiem. Tas jau paliek par kaut kādu apsēstību. Šalles tas vēl saprotams, bet ja tagad arī tērpu audumaa tas tiek iekļauts… Neviens pārsālīts ēdiens nav ēdams, tāpat ar rakstu izmantošanu.
    UN – vai tiešām būtu jātērē liela nauda, arī resursi, lai izgatavotu dejotājiem tērpus vienai uzstāšanās reizei? Kas attiecas par salīdzinājumu ar kaazaam, tad tas ir galīgi nevieta… Kādas kāzas??? Ja valstij trūkst naudas daudz būtiskākām vajadzībām, tad doma par īpašiem vienreiz izmantojamiem tērpiem ir vairāk nekā absurda.

  13. Sviests !!! Tautas dejas paliek ar vien “zilākas” zilo virsvadītāju ietekmē !!! :))

  14. Anna Melbārde -tautas tērpu darinātāju kolektīva pārstāve. Atbildēt

    Piegriezums tērpam jau kaut cik necik atgādina arheoloģisko tērpu bet materiālu vajadzēja atļaut kolektīviem izvēlēties pašiem. Tā apdruka ir briesmīga. Nevar jau visas šo laiku dejas dejot izdejot etnogrāfiskos tērpos, bet nedrīkst arī aizmirst godu dejas un godu tērpus. Svētkos jādejo arī svētku dejas un jāvalkā svētku tērpus -goda tērpus.

    • Jums ir taisnība, ka svētkos jādejo goda dejas un tas jādara goda tērpos. Tikai diemžēl šo nākamo deju svētku programmā tādu deju nav.

  15. Neko nevajag šajā sfērā modernizēt, jocīgie.

  16. ieteikums Melbārdei Atbildēt

    graujoši oriģināli tajā jubilejā būtu dziedāt rokenrolu (a la Pits Andersons)
    un dejot lambadas, tērpušies 2 palmu lapās(vienu priekšā, otru pretējā pusē) !
    Ja spiežam uz oriģinalitāti – tad gāzi līdz grīdai !!!

  17. Varbūt, lai nebut jāiztērē tik daudz naudas, lai visus kolektīvus apģērbtu ar jauniem tērpiem uz vienu reizi,.. izcelt tikai konkrētus kolektīvus vai vienu pāri no katra kolektīva.

  18. Varbūt, lai nebut jāiztērē tik daudz naudas, lai visus kolektīvus apģērbtu ar jauniem tērpiem uz vi

  19. LA - jūs esat nožēlojami Atbildēt

    jūs izņemat laukā kritiskus , labi pamatotus viedokļus, bet tajā pašā laikā tracināt tautu ar savu “grafista” projektu un neņemat laukā šī idiota rakstīto t.i. nedzēšat svešā valodā rakstīto. … nožēlojami piekš konservatīvas plašsaziņas – kā jūs part sevi sludināt. … smieklīgi un nožēlojami …

  20. vai tā gaiši zilā krāsa ir latviešu mentalitātei atbilstoša? kaut kāds stulbums! … ko j’;us tur izdomājiet? … vai linu baltais / peleķais nav/nebija noteicošais tonis (ja runājam par aizvēsturi, beet ja kāds uzskata suitu ietērpu par paraugu -savāktu no visādām savestām pasaules lupatām – tad uz priekšu, .. uz idiotisma uzvaru!)

    • Linu baltais/pelēkais aizvēsturē nebija noteicošais tonis. Tomēr šeit es arī atbalstītu dejas linu kreklos un biksēs – līdzīgi kā “No zobena saule lēca”.

  21. par ko ir šis raksts? kur viedokļu dažādība? Atbildēt

    Idiotisms, bet nevis žurnālistika. … iespējams ir arī uzpirkšanas notikums .. raksta sākumā dažas piezīmes no “nespeciālistiem,” bet raksta lielākajā daļā “speciālisti” noliek dumo tautu pie vietas … protams, raksts neko mums nepasaka par šo “speciālistu” varbūtējo saistību, materiālo ieinteresētību ar noteiktu ražošanu … idiotisms!

  22. Pie mums viss, kā jau galvenās dejotājas Melbārdes vadībā pieņemts: deju svētki, kas atbilst nevis dejotāju vai skatītāju, bet pāris autoru vēlmēm un izpratnei. Šajox tērpos – ar pretenziju uz baigo autentiku – varēšot kāju pacelt tik augstu, cik autoram vajag. Sakiet, cik augstu tad tad senais latvietis to kāju dejodams cēla? Kādreiz smējās par super autentiskajām dzimtcilvēku dejām filmā “Melnā vēža spīles”. Ar ko tad šitie atšķirdiess

  23. Vispār tie tērpi ir smuki. Vēl smukāki tie liekas, ja atmet visas tās peripētijas par arheoloģisko vai stilizēto. Raksti vienkārši smuki, fasons smuks, taču lieta ir citur- ja tie tiek šūti vienam pasākumam un vienkārši tiek salīdzināti ar kāzu kleitas izmantojamību, tad es šo ideju neatbalstu pie patreizējās ekonomiskās situācijas. Mums ir pārāk daudz visādu dzīru bada laikā. Laikam tiekam pamazām pieradināti baroties no kaut kam līdzīgam prānai, šinī gadījumā no svētku sajūsmas, jo ēst mums drīz fiziski nebūs ko un par ko komunālos maksāt nebūs ko. Ja tērs pēcāk būs iespējams izmantot vismaz segas vietā, tad var būt vēl ideja atbalstāma.

    • respektēju jūsu gaumi, bet, Atbildēt

      vai kādā Latvijas novada tērpā ir nomācoša zilā krāsa ?
      Svētki, tomēr, Latvijas vēl joprojām…
      Piedevām – jubilejas !!!

    • dažādas mentalitātes Atbildēt

      kurā zemeslodes punktā vajadzētu atrasties tam,
      kuram šis liekas smuki,
      bet kurā viņš neatrodas, ir skaidrs.
      Domāju, ka tas nav manas vainas pēc…

  24. Dāvana Latvijas simtgadei – izputināta valsts…

  25. Neteikšu, ka mani, kā skatītāju šādi tērpi ”uzrunā”! Atgādina austrumu kaimiņus!

  26. Kolektīva vadītājs Atbildēt

    Par plānoto tērpu izmantojamību nākotnē var diskutēt, bet tas jau būs gaumes jautājums. Personīgi es savam kolektīvam saredzu šauru šādu tērpu pielietojumu. Nākotnē ar īpaši vairāk nebūs, jo arī atbilstoša mūzika ir diezgan maz, uz kuras tad horeogrāfijas varētu veidot. Pievēršoties praktiskām lietām – pašlaik nevienam (iespējams, ka neskaitot organizētājus) nav zināma aptuvenā kopējā tērpu izmaksa puisim un meitai. Iepriekšējā rakstā figurēja summa 30 – 40 eur vienam dejotājam par audumu. Cik noprotams, tas domāts tas speciālaisaudums. Nav saprotams, cena ar PVN vai bez? Bez speciālā auduma vēl vajag arī audumu virsapģērbam. Tad vēl diegi, oderes, aizdares utt. Tas viss arī maksā. papildus – pašas šūšanas izmaksas. Pēc aptuvenām aplēsēm, meitām šūšanas izmaksas būtu: Garais krekls – ~20 eur, augšējā kārta – ~ 20 eur, galvas auts – ~ 5 eur. Nav zināmas jostiņu, kāju autu un roku sējumu izmaksas. Līdz ar to tikai pēc zināmām izmaksām šūšana uz katra kolektīva meitu sastāda – 45 eur. Pieļauju domu, ka nezināmās izmaksas šo summu vēl palielinās. Puišiem – krekls – 20 eur, virsapģērbs – 20 eur, bikses – 25 eur. Nav zināmas kāju autu, jostu un roku sējumu izmaksas. Tikai pēc zināmām izmaksām, puišiem šūšanas izmaksas sastāda 65 eur. ja kolektīvā ir 8 meitas (faktiski ir vairāk un vadītāji cenšas tomēr uz laukumu rotēt ar dalībniekiem), tad pašlaik aprēķinātās izmaksas meitām sastādīs 360 eur, puišiem – 520 eur. Tas ir tikai aptuvenais aprēķins un ļoti daļējs. Reālā summa būtu pavisam cita. Ja tas ir A grupas kolektīvs, kur 24 meitas un 12 puiši – skaitļi pavisam citi un organizētāji nemaz neslēpj, ka šūšanas izmaksas būs uz kolektīva – lasīt DALĪBNIEKA pleciem. Pēc pašiem pieticīgākajiem aprēķiniem tie būtu 150 eur uz vienu dalībnieku. Rakstā minēts, ka speciālo auduma izmaksas ir aicināts segt pašvaldībām, pie kurām kolektīvi darbojas. Vai pašvaldības to darīs – tas nav pateikts un neviens to nezina. Nav izslēgta varbūtība, ka tiešī šo tērpu šūšanas izmaksu uzlikšana uz pašvaldības pleciem var novest pie tā, ka daži kolektīvi vispār nevarēs braukt, jo pašvaldībai naudas var nepietikt. Turklāt – pašvaldībām ir savi budžeti, kuri tiek plānveidā gatavoti un te pēkšņi kā sniegs no debesīm vasaras naktī – papildus izdevumi. Tas nozīmē, ka apmierinot papildus izdevumus, nāksies samzināt plānotos izdevumus. Vēl jāapzinās, ka ir virkne kolektīvu, kuri NAV zem pašvaldībām, piemēram, A grupā – Dancis, Vektors, Pērle, Ačkups, Austris, Liesma utt. Tas sanāktu, ka uz dalībnieku pleciem būtu ne tikai šūšana, bet arī visa audumu iegāde. Līdz ar to, lai apmierinātu organizētāju spīdošās idejas par tām no savas kabatas būs jāmaksā dalībniekiem. Arguments, ka “unikāls tērps, ko saglabās piemiņai utt.”, neiztur kritiku, jo šie tērpi tak nevar palikt dalībnieka individuālajai lietošanai, kā, piemēram, kāzu tērps. Protams, ka nav jau slikti, ka jaunas idejas utt., bet kāpēc izmaksas novelt uz dalībniekiem? Pie iepriekšējā raksta bija laba ideja – pielieciet pie biļešu summas pa 1 eur un visas izmaksas saistībā ar šiem tērpiem segsies. Savukārt tērpus atstājiet kolektīviem kā paldies par viņu ieguldīto laiku un personīgajiem līdzekļiem, lai kolektīvi spētu darboties un dažādu ideju autoriem būtu iespējas dažādās idejas realizēt. Vēl maza ninsīte, par ko tik arī minēts iepriekšējos komentāros – uz jauniešu grupu šie tērpi izskatītos labi, bet kā izskatīsies uz vairums vidējās paaudzes kolektīvu dalībnieku?

    • Kolektīva vadītājs Atbildēt

      Nedaudz papildinot variantu par biļetes cenas paaugstināšanu par 1 eur. Tātad, pēc publiskajā telpā paustās informācijas Daugavas stadionā 2018.gadā būs 10 000 skatītāju vietas. Pēc pieredzes – parasti ir ģenerālmēģinājums ar skatītājiem un divi koncerti. Tātad, teorētiski šo šedervu varēs noskatīties 30 000 skatītāju klātienē. Jārēķina, ka vismaz 5000 būs “īpašie” viesi, kuru ieguldījums svētku tapšanā ir bijis tik liels, ka nezin vai, vai bez viņiem svētki pat notiktu. (Piebilde – vadītājiem ir tikai ielūgums uz ģenerālmēģinājuma noskatīšanos no tribīnēm. Pārējos koncertus varat iet ….. Kolektīvā strādā ar koncertmeistari un repetitori, bet viņi uzreiz var iet ….., jo viņiem ielūgumi nav paredzēti un nav doti) Tātad – teorētiskais maksātāju skaits, palielinot biļetes cenu par 1 eur par visiem koncertiem sanāk 25 000. Pēc rakstā minētās informācijas, ka svētkos piedalīsies 15000 dalībnieki, tad šo skaitu rēķinām uz pieņemtajiem 150 eur . mums sanāk, ka kopējās tērpu izmaksas uz visiem dalībniekiem ir 2 250 000 eur. Secinājums – palielinot biļetes cenu par 1 eur risinājums nebūtu. Lai biļešu cenas palielinājums segtu tērpu šūšanu, tad biļetes cena būtu jāpalielina par 90 eur. Skatītāji laikam nav tādi ….., lai par tādu summu pirkutu biļetes, bet dejotāji laikam no savas kabatas gan ir papildus jāmksā. Uhhh, esam atklājuši veiksmes un panākumu formulu. Nākotnē tad atktieri lai maksā par iespēju spēlēt teātri, pārdevēji – lai pircēji ņemtu preci utt. Viss jau izklausās pasakaini, bet – KUR TAD AIZIET IEDALĪTĀS SUMMAS SVĒTKU ORGANIZĒŠANAI NO VALSTS BUDŽETA UN IETIRGOTĀ BIĻEŠU NAUDA!? Vēl tak ir sposnori un tirgotāji maksās par tirdzniecības vietām stadionā un ienākumi no suvenīriem? Nez, paskatot visus šos skaitļus laušu pašiem izdarīt secinājumus. Piedodiet, man nekas pieklājīgs ārā nenāk. Papildus – vai reiz paši vadītāji ir parēķinājuši cik jau tā viens kolektīva dalībnieks iegulda savus līdzekļus? Pēc aptuveniem aprēķiniem meitas iegulda ap 150 eur, puiši – 120 eur. Šeit netiek rēķinātas autobusu nomas maksas. Vai tik tiešām dalībnieki, kuri iznes svētkus būtu vēl slaucami ????

  27. Vai nav vienalga kurā valstī ražo spoku tērpus? Riebjas skatīties

  28. Slikti, ka ar svētku tērpu darināšanu netiks atbalstīta vietējā tautsaimniecība.

  29. Es uz 100-gades svētkiem pelēkās peles skatīties NOTEIKTI NEIEŠU !!!

    • Es uztvēru galveno domu – tūkstošiem metru auduma tiks pasūtīti vai nu Ķīnā (dēļ lētuma – un tur uzdrukās jebkurus spīguļus), vai kādā Eiropas valstī, varbūt kvalitatīvāk, bet dārgāk. Tiks realizēta kārtējā”Baronielas mākslinieces vienreizlietojamā ideja” par kuru neviens neatbildēs, bet maksāsim mēs visi

    • UN ļoti labi!
      Labāk pukstēt un vaimanāt mājās!…..
      Gan jau iztiksim bez šādiem skatītājiem!
      Bet tērpi ir patiešām skaisti!
      Atbalstu autoru ideju!
      Varbūt pirms kritizēt, censties izprast paša uzveduma būtību!

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+