Egils Līcītis: Raksta kontroldarbu 0
Ministru kabineta sargātāji dienesta suņi nācējus jau pa gabalu saož un pazīst. Uz skolotājiem vairs nerej. Izglītības druvas kopēji regulāri ierodas riņķot pa reprezentāciju laukumu Brīvības ielas 39 ēkas priekšpusē un, cik klasēs smaidīgi un mīlīgi, tik skābi un raupji, tikpat kā novesti afekta stāvoklī, viņi tur rociņās petīcijas, lai valdība beidz gaunerēties ar skolotāju algām.
Mūslaikos jau ir brīv ministrus saukt pie tāfeles, likt rakstīt grūtus kontroldarbus, un pati MK nama ekonome Straujuma ar atslēgām rokā slēdz vaļā, virina naudas skapjus – redziet, ka tukši? Nevaram tīt algas kā gotiņu konfektes.
Šausmas, mati ceļas stāvus gaisā, kas notiktu Dombrovska varas periodā, ja skolotāji sāktu uzdot papildjautājumus. Grāmatvedis ārdītos – viņi ir izstrādājuši atalgojuma reformu? Viņi saprot, ka budžeta izdevumi pieaug par strauju? Bail iedomāties un minēt, ko izdarītu Kalvītis, ja Mikiško kompānija rīvētos ar valdību. Tas velk uz noziegumu! – Kalvītis sauktu, sarkans kā biete! Ak, viņi mani strostēs? Vakcinēt visus piespiedu kārtā ar nomierinošām zālītēm! Drošības policija lai arestē kūdītājus!
Tagad mūsu demokrātijā, varas un darbaļaužu attiecībās atvērta jauna lappuse. Tiem, kuri iecirtīgāk uzstāj, ka valsts dienestā kļuvuši par kāju pamesliem un trūkumcietējiem, rod iespējas no rezervēm piepilināt pa atalgojuma grasim.
Skaidrs, skolotājs strādā kā zirgs. Stundās un ar visām viņa “funkcijām”, oioioi, šodien tikt galā ar tiem šmuļiem, grūtu smadzeņu podiem, pubertātes vecuma apsēstiem – skolotājs Sokrats izdzertu velnarutka indes kausu bez tiesas sprieduma! Bet vai pedagogi ir pilnīgi sausā? Skolotāja pirktspēja ir pazema, taču premjere skubinājusi piepelnīties meža darbos, fakultatīvi mācot zolīti vai kā zemnieku konsultantiem. Daudziem skolotājiem tomēr ir importa drēbes, ir pa sīpoldobei – nav tā, ka viņiem vāks.
Sabiedrība nemaz nejūsmo, ka skolotāji nokomandēti dumpoties par algu paaugstināšanu. Cik jaunu dzīvju nav izpostītas ar sarkano lodīšspalvu skolā. Un cik skolotāju ievēlēts Saeimā? Necik. Agešins kādreiz mācījis ko līdzīgu vēsturei. Tā taču ir zināma liecība par profesijas ļenganumu, vai ne? Tāpēc 11. decembrī, kad skolotāji ies uz MK nevis lietišķā delegācijā, bet piketā un demonstrācijā, neries ne suņi, ne kāds pretī nesīs sālsmaizi. Ka vēl lāga Straujuma nesaskaišas un Viņķeli neieceļ amatā Izglītības ministrijā, un tad gan visas labās skolotāju dvēseles nonāks debesīs. Noliktajā datumā ilgi ālēties, trokšņot un rībināt netiks ļauts, valstij otrā rītā jāsveic prezidents 70. dzimumdienā.
