Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. februāris, 2012
Drukāt

Rakstnieki uz cīņas takas

rakstnieki_letaic_4

Rakstniecības pārstāvji beidzot ir stājušies uz cīņas takas, pieprasot atzīt latviešu literatūru par prioritāru kultūras nozari, tomēr viegli viņiem neveiksies, jo aizvien šķiet, ka radošie un vara jo­projām runā divās dažādās valodās. 


Šāds secinājums radās pēc vakardienas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes, kurā piedalījās neredzēti kupls literatūras druvas kopēju loks.

Rakstnieki ar politiķiem runāja nepierasti skarbā valodā, neslēpjot gados krāto rūgtumu un aizvainojumu. Rakstniece Gundega Repše teica, ka situācija latviešu rakstniecībā viņai atgādina savulaik Kārļa Skalbes aprakstīto, kāda tā bija pēc Pirmā pasaules kara. “Taču kara drupas novākt ir viegli, bet pāridarījuma sajūta paliek un var izvērsties ārdošās formās,” brīdināja literāte.

Kā izteicās dzejniece, žurnāla “Latvju Teksti” redaktore Liāna Langa, rakstnieki uz Saeimu atnākuši “ar miera pīpi”, bet stingrām prasībām, paužot neizpratni par varas nihilistisko attieksmi pret literatūru un grāmatniecību – vislielākajām radošajām industrijām Latvijā –, kas izpaužas katastrofāli nepietiekamajā finansējumā, kurš kopumā veido aptuveni 0,4% no visa kultūrai atvēlētā budžeta. Rakstnieki pieprasa šo netaisnīgo proporciju mainīt, novirzot literatūrai vismaz 5% kopējā budžeta un izveidojot nacionālās rakstniecības atbalsta mērķpro­grammu ar finansējumu 
300 000 latu, paredzot to Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) makā.

 

“Nav skaidrs, kāpēc valstī, kas radās, pateicoties intelektam, valodai un kultūrai, muskuļu tvirtums visus šos gadus bijis vairāk atbalstīts nekā intelekta vingrums. Kāpēc pirmsreferenduma sakaitētajā gaisotnē tieši valodas – valsts pamatu – stiprināšanā ieguldījumi no valsts puses ir tik mazi,” sašutumu pauda rakstniece Nora Ikstena.

 

Sēdē izskanēja arī prasība atjaunot Publiskā patapinājuma sistēmu sākotnējā apmērā, lai rakstnieki varētu vismaz kaut ko nopelnīt par savu darbu, kā arī lai KM ierēdņi beidzot izkustinātu no nulles punkta likuma par radošo personu statusu iz­strādi. Šim mērķim KM izveidotā darba grupa šobrīd esot sanākusi tikai uz vienu sēdi, un arī tad izskanējušas šaubas par šāda likuma lietderīgumu, jo “naudas jau tāpat nebūšot”.

 

Kultūras ministrijas pārstāvis Uldis Lielpēteris gan centās pierādīt, ka “mūsu situācija ar rakstniecības finansējumu nav laba, bet nav arī vissliktākā”. Kopumā gan izskatījās, ka varas pārstāvji bija visai pārsteigti par rakstnieku minētajiem iznīcinošajiem skaitļiem un faktiem.

 

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende solīja rakstniekiem cīnīties, lai latviešu valoda un literatūra kā prioritāras nozares tiktu iekļautas Latvijas Nacionālajā attīstības plānā.

Vislielāko sašutumu, raidot arī veselu akmeņu krusu KM virzienā, literāti pauda par VAS “Latvijas valsts meži” mērķziedojuma netaisnīgo sadali, neparedzot mērķprogrammu VKKF literatūras nozarei. Izvērsās pat visai karsta diskusija par to, kurš pie tā vainīgs. Tās gaitā KM pārstāvji sākumā neatlaidīgi apgalvoja, ka “LVM” “nācis ar savu uzstādījumu”, kamēr beigās kultūras ministre atzina, ka “2012. gada valsts budžeta pieņemšanas steigā literatūras nozare kaut kā izkritusi no ratiem”. Rakstnieki uzsvēra, ka “ministres labās gribas izpausme tagad būtu vērsties pie lielajiem valsts uzņēmumiem un censties panākt mērķziedojumu literatūrai 300 000 latu apjomā.”

Ž. Jaunzeme-Grende gan atklāti atzina, ka šobrīd viņai “vēl nav ne jausmas, kur iegūt šo naudu”.

 

Uzziņa

Valsts atbalsts 
literatūras nozarei 2012. gadā:

l 403 000 latu (Ls 214 752 no KM budžeta un Ls 188 088 no VKKF budžeta) jeb 0,4% no kopējā KM budžeta.

* KM budžeta apakšprogrammā “Mākslas un literatūra” literatūras nozarei paredzēti 1,8% no 11,7 mlj. latu.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+