Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
12. maijs, 2015
Drukāt

Rakstnieks ir politiska būtne. Saruna ar Somijas igauņu rakstnieci Sofi Oksanenu (6)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs
Radošā vizītkarte

SOFI OKSANENA (1977)

Somijas igauņu rakstniece, tiek uzskatīta par vienu no savas paaudzes ievērojamākajām autorēm pasaulē.

Tēvs – soms, māte – igauniete,­ kas 70. gados emigrējusi uz Somiju.

Ievērību guva jau ar pirmo romānu "Staļina govis" (2003, nominēts Rūneberga balvai, latviski 2013).

Visvairāk balvu saņēmis otrais romāns "Attīrīšanās" (2008, latviski – 2011). Somijā tam piešķirta "Finlandia" balva, Rūneberga balva un Ziemeļu padomes balva literatūrā, tāpat romāns ieguvis ļoti prestižo Francijas "Fnac" balvu (laureātu izvēlas no aptuveni 300 pretendentiem, turklāt šī bija pirmā reize, kad balvu piešķīra ārzemju rakstniekam). Romāns bija arī pirmais Somijas rakstnieces darbs, kas saņēmis "Prix Femina Étranger".

Oksanena kļuvusi arī par Igaunijas un Somijas ordeņu kavalieri, bet 2013. gadā viņai kā pirmajai Somijas rakstniecei sievietei piešķirta prestižā Zviedrijas Akadēmijas Ziemeļu balva.

Rakstniece Sofi Oksanena uz interviju viesnīcas “Radisson SAS Hotel Daugava” kafejnīcā nokāpj, kā arvien izskatīdamās satriecoši, un, kā dzirdēts, gandrīz kā arvien – ar teju pusstundas kavēšanos. Tā kā intervijai atlikušais laiks nedaudz par īsu, lai taptu pilna apmēra intervija, piedāvāju portretinterviju ar iestarpinājumiem.

Rakstniece ir atsaucīga, labā omā, uz jautājumiem atbild īsiem, koncentrētiem teikumiem, bet izsmeļoši. Uz visiem, tikai ne tiem, kas saistīti ar radošo procesu vai pašreizējām iecerēm. Oksanena nesaka “mēs” ne par somiem, ne igauņiem, bet fuksijkrāsas blūzes atloku rotā piespraude – lentes pušķītis Igaunijas karoga krāsā, tam vidū – senlaicīga sievietes fotogrāfija. Sievietes seja izskatās pazīstama, tomēr nevar izslēgt līdzību ar kādu rakstnieces radinieci, tādēļ jautāju par attēlā redzamo, un noskaidrojas, ka neesmu kļūdījusies, – tā ir Lidija Koidula, Igaunijas nacionālās atmodas laika dzejniece un rakstniece, viena no pirmajām sievietēm Igaunijas literatūrā.

– Jums patīk viņas daiļrade?

S. Oksanena: – Jā, man patīk viņas dzeja. Taču vēl svarīgāk, ka viņa bija viena no pirmajām igauņu rakstniecēm. Atšķirībā no daudzām citām tautām Igaunijā 19. gadsimta nogalē literatūrā ienāca daudz sieviešu un ar spēcīgiem darbiem. Esmu pārliecināta, ka tas atstājis iespaidu arī uz tālāko igauņu literatūras attīstību.

– Jums ir gan igauņu, gan somu saknes. Kā pati vairāk jūtaties?

– Es sevi uzskatu par Somijas igaunieti.

– Bet rakstāt somiski?

– Jā, bet tas ir normāli. Somu valodā es ieguvu izglītību. Autori lielākoties rak­sta valodā, kurā mācījušies skolā. Tā ir postkoloniālisma literatūras īpatnība, labi redzama daudzo tautību autoros, kuri raksta angliski.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Vieglāk ir būt politiskam Atbildēt

    kā saskatīt katrā cilvēkā, pat noziedzniekā, viņam vien raksturīgas, cilvēcīgas rakstura iezīmes. To darot mēs paliekam tai pašā melnbaltajā, bet krāsu spektrs piedāvā daudz lielākas iespējas. Bet tas prasa vēlēšanos iedziļināties…

  2. Piekrītu. Lai gan daudzi mūsdienās uzskata, ka māksliniekam ir jābūt apolitiskam.

  3. ari krievu asinis

  4. politiska brūte Atbildēt

    rakstnieks nepārvietojas riten , tas pārvietojas ar written

  5. Nabaga vācieši, cik viņi bija izsalkuši….., tai laikā, kad kopā ar somiem aplenca Ļeņingradu. Kuš, kuš, oksinenas daiļrunāšanas cienītāji, Krievija tak bija “agreresorvalsts”:
    “Zaudējumi> Militārais personāls: > 300 000. Civiliedzīvotāji: > 600 000” Vikpēdijas raksts “Ļeņingradas blokāde”

  6. Labs raksts, jāddodas uz grāmatveikalu, gribu izlasit kādu no šis neordinārās rakstnieces darbiem.

Jukas Rislaki grāmatai – Lielā lasītāju balvaPagājušās piektdienas pēcpusdienā Vidzemes koncertzālē "Cēsis" norisinājās akcijas "Atbalsts lauku bibliotēkām" noslēguma pasākums un "Lielās lasītāju balvas 2016" uzvarētāju apbalvošana.
Draugiem Facebook Twitter Google+