Rakstnieks un marķīzs: Mario Vargasam Ljosam aprit 80 0
1936. gada 28. martā dzimis slavenais Peru rakstnieks Mario Vargass Ljosa. Lūk, daži mazāk zināmi fakti par viņa dzīvi.
Ljosas vecāki izšķīrās pāris mēnešus pirms viņa dzimšanas – tēvs aizgāja pie mīļākās – , un mātes ģimene ilgus gadus zēnam stāstīja, ka tēvs ir miris. Tēvu Mario pirmoreiz sastapa tikai desmit gadu vecumā, un drīz pēc tam vecāki atjaunoja attiecības.
Dzīves pirmos gadus Mario pavadīja Bolīvijā, kur viņa mātestēvs darbojās kā Peru goda konsuls.
Vargass Ljosa mācījās katoļu skolā un Limas militārajā akadēmijā, taču jau 16 gadu vecumā sāka piestrādāt vietējā avīzē. Rakstīšana jauno vīrieti aizrāva tik ļoti, ka viņš pameta skolu, to nepabeidzis, un sāka strādāt par žurnālistu, kā arī drīz vien sarakstīja savu pirmo lugu.
Jaunībā Vargass Ljosa bija kaismīgs marksists un atbalstīja Kubas revolūciju, taču pamazām saprata, ka Kuba sociālisms nav savienojams ar cilvēka pamattiesībām un brīvībām.
Rakstnieks ir precējies divas reizes, abas – ar radiniecēm. Vargasa Ljosas pirmā sieva, tēvoča svaine Hulija Urkidi, bija par viņu desmit gadus vecāka. No otrās sievas Patrīcijas Ljosas, kas ir arī rakstnieka māsīca, viņam ir trīs bērni. Kopš 2007. gada Vargasam Ljosam ir attiecības ar TV personību Izabellu Preisleru un viņš cenšas izšķirties ar sievu.
Vargasa Ljosas pirmais romāns “Varoņa laiks”, kas publicēts 1963. gadā, guva plašu lasītāju un kritiķu atzinību, taču tam asi uzbruka vairāki Peru ģenerāļi, kuri uzskatīja, ka romāns ir “deģenerējuša prāta” auglis un ka rakstnieks saņēmis naudu no Ekvadoras, lai “iedragātu Peru armijas prestižu”.
Mario Vargass Ljosa draudzējās ar Gabrielu Garsiju Markesu un uzrakstīja par viņu doktordarbu Madrides universitātē, taču pēc tā publicēšanas 1971. gadā abi pasaulslavenie Dienvidamerikas rakstnieki vairs nekad nav sarunājušies. 1976. gadā naidīgums uzbangoja publiski, kad Vargass Ljosa Mehiko Daiļo mākslu centrā iesita Markesam pa aci. Neviens no rakstniekiem nekad nav komentējis naidošanās iemeslus.
1990. gadā Vargass Ljosa pretendēja uz valsts prezidenta amatu, taču piedāvāja tik krasu taupības programmu, ka nobiedēja lielāko daļu Peru trūcīgo iedzīvotāju un piekāpās tobrīd mazpazīstamajam Alberto Fudžimori.
Rakstnieks kopš 1993. gada ir Spānijas pilsonis un pārsvarā dzīvo Madridē, taču regulāri apciemo savu paplašināto ģimeni Peru. 2011. gadā Spānijas karalis Huans Karloss I viņam piešķīra mantojamu muižnieka titulu, un kopš tā laika rakstnieks ir marķīzs Vargass Ljosa.
2010. gadā Vargass Ljosa saņēma Nobela prēmiju literatūrā; viņš ir arī Servantesa balvas laureāts, Peru, Francijas, Nikaragvas, Meksikas un Dominikānas Republikas ordeņu komandieris.
