Kultūra
Kultūrpolitika

Rakstnieku savienība atklātā vēstulē aicina saglabāt literatūras stundu skaitu 0


Ilustratīvs attēls. Foto – Timurs Subhankulovs
Ilustratīvs attēls. Foto – Timurs Subhankulovs
Ilustratīvs attēls. Foto – Timurs Subhankulovs

Laba izglītība ir saistīta ar pārdomātu un pieredzē izsvērtu tās plānošanu. Saprotams, ka, laikam ejot un mainoties skolēnam, pārmaiņas ir vitāli nepieciešamas. Taču, ar bažām reaģējot uz gaidāmajām izglītības standarta (projekts VSS-1039 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” un to pavadošie dokumenti) izmaiņām latviešu valodas un literatūras mācīšanā pamatskolā, proti, iespējamo stundu skaitu samazinājumu literatūrā, 2018. gada 14. novembrī Latvijas Rakstnieku savienība notika atklātā diskusija, kurā piedalījās pedagoģisko un humanitāro nozaru profesionāļi, kā arī tie, kam rūp latviešu valodas, literatūras, plašākā izpratne – kultūras un identitātes – ilgtspēja Latvijā.

Diskusijā tika apzinātas vairākas gaidāmā pamatizglītības standarta nepilnības, kas rada kategoriskus iebildumus pret šīm izmaiņām sarunas dalībniekiem – latviešu valodas un literatūras skolotājiem, augstākās izglītības iestāžu mācībspēkiem, literātiem un skolēniem. Tāpēc aicinām lēmumpieņēmējus izmantot visu juridisko un birokrātisko iztēli, lai apturētu šāda dokumenta pieņemšanu esošajā redakcijā stundu plānojumā (11. pielikums) un arī saturiskajā aptuvenībā (4. pielikums).

Pārstāvot latviskas, ilgtspējīgas, intelektuāli un garīgi bagātas, visplašākajā izpratnē lietpratīgas sabiedrības intereses, pieprasām:

  1. saglabāt literatūras stundu skaitu līdzšinēja apmērā kā pamatskolā, tā vidusskolā;
  2. mainīt 4. pielikuma “Sasniedzamie rezultāti kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi” 1.10. punktu – “Argumentēti pamato dažādu folkloras un literatūras veidu (lirika, epika, liroepika, drāma) un žanru (novele, romāns, dzejolis, miniatūra, komēdija, drāma, eposs, poēma, balāde, dzejproza) pazīmes latviešu un/vai cittautu literāros darbos”, kas šajā redakcijā pieļauj iespēju vispār mācību vielā neiekļaut latviešu literatūras darbus, tā tiktu novērsta neatbilstība Satversmes burtam un garam par latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanas nodrošināšanu kā virsvērtību;
  3. nostiprināt šajā dokumentā latviešu valodas un literatūras nozīmīgumu juridiski nepārprotamā veidā;
  4. mācību priekšmeta “Drāma” saturu veidot vidusskolas posmam un pamatskolā mācību priekšmetu programmās vai metodiskajos ieteikumos iestrādāt drāmu kā mācīšanās metodi, sasaistot ar caurvijām – jaunradi un sadarbību;
  5. atkārtoti, vispusīgi un ar pētījumu palīdzību izvērtēt, vai latviešu valodas apguvē būtu īstenojama svešvalodu apguves metodika, kas rada bažas par to, vai tas negatīvi, turklāt būtiskā apjomā ietekmēs arī latvistikas (latviešu filoloģijas) kā zinātņu nozares attīstību, neliekot stingrus pēctecīgu zināšanu un prasmju pamatus dzimtās valodas apguvē jau skolā;
  6. publiskot visus izstrādātos materiālus literatūrā un drāmā, lai profesionāļiem un interesentiem nav jāizsaka pieņēmumi par to saturu un korelāciju ar standarta projektu;
  7. nodrošināt regulāru, savlaicīgu, kvalitatīvu un cieņpilnu partneru – latviešu valodas un literatūras skolotāju, rakstnieku, kultūras darbinieku un citu – iesaisti dialogā par šīm izmaiņām, kā tas atbilst Eiropas Savienības demokrātijas principiem;
  8. juridiski nostiprināt turpmāko izglītības standartu transparentu izstrādes procesu, paredzot tajā savlaicīgu un visaptverošu pamat-, vidējās un augstākās izglītības praktiķu un teorētiķu iesaisti, tādējādi nodrošinot integrētu un kvalitatīvu izglītības ciklu latviešu valodas un literatūras izaugsmei un ilgstspējai;
  9. juridiski nostiprināt pienākumu nodrošināt transparentu un savlaicīgu izstrādes dokumentu pieejamību no valodas un literatūras procesa neatdalāmiem partneriem – skolotājiem, augstākās izglītības iestāžu mācībspēkiem, rakstniekiem un citiem;
  10. turpmāk nodrošināt komunikācijas regularitāti un nepārtrauktību ar patneriem un sabiedrību par izmaiņām projekta izstrādes gaitā;
  11. turpināt Latvijai ļoti būtisko izglītības reformu, neīstenojot literatūras stundu skaita samazinājuma ieceri.

Vēstuli ir parakstījuši:

Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs
Arno Jundze

Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja
Anita Vanaga

Saistītie raksti

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītāja, profesore
leva Kalniņa

Vēstulei publisku atbalstu pauž:
dzejnieki/-ces Kristaps Vecgrāvis, Iveta Ratinīka, dzejnieks, Latvijas Rakstnieku savienības valdes loceklis Ronalds Briedis, literatūrzinātniece, literatūrkritiķe, literārā laikraksta “konTEKSTS” galvenā redaktore, Latvijas Rakstnieku savienības valdes locekle Sandra Ratniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes lektors Mārtiņš Laizāns, Latvijas Universitātes Pedogoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Anna Vulāne, Rīgas Skolēnu domes pārstāvis Kristofers Vallers, rakstniece, kultūras žurnāla “Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, dramaturgs Andris Zeibots, Rīgas Juglas vidusskolas direktore, latviešu valodas un literatūras skolotāja Aija Melle, Ieva Vāvere (Āgenskalna Valsts ģimnāzija), Agnese Puķe (Āgenskalna Valsts ģimnāzija), Anitra Līkanse (Rīgas Imantas gimnāzija), Evita Brauna (Rīgas Imantas ģimnāzija), Silvija Ludženiece (Rīgas Imantas ģimnāzija), Anita Sniedze (Latviešu valodas aģentūra), Indra Lapinska (Latviešu valodas aģentūra), Dace Sokolova (Latviešu valodas aģentūra), Daina Štokmane (Rīgas Valsts 2. gimnāzija), Inese Auziņa (Zvaigzne ABC), Aldis Vēvers (Zvaigzne ABC).

LA.lv