Personiskā arhīva foto

«Rakstus parādu skolēniem»
 0

“Nesen mani ļoti uzrunāja materiāls par Riharda Vāgnera tetraloģijas “Nībelungu gredzens” pēdējās daļas “Dievu mijkrēslis” iestudējumu. Šo rakstu pat izgriezu, lai bērniem stundā parādītu,” stāsta mūzikas skolotāja Ilona Aprupe no Krāslavas. 


Reklāma
Reklāma

 

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

I. Aprupe ir ilggadēja “Latvijas Avīzes” lasītāja, un viņas interešu lokā galvenokārt ir ar izglītību un kultūru saistīti jautājumi.

“Ja kaut kas no laikraksta kultūras sadaļā lasītā man īpaši iekrīt prātā, par to mēģinu pastāstīt saviem skolēniem. Mūzikas stundās bieži vien pārspriežam Latvijas koru, mūzikas mākslinieku darbības aktualitātes,” stāsta I. Aprupe, kura par mūzikas skolotāju strādā jau 23 gadus. Diemžēl realitāte esot skaudra – lielākā daļa skolēnu par kultūru neinteresējoties. I. Aprupi pārsteidz, ka kultūra ir vienaldzīga arī daudziem pieaugušajiem, tostarp skolotājiem. “Latvijas pierobežā kultūras līmenis ir ārkārtīgi zemā līmenī. Pirms Ziemassvētkiem Krāslavā viesojās Varis Vētra, un kārtējo reizi uz koncertu atnāca vien pārdesmit cilvēku,” ar nožēlu saka lasītāja. Tāpēc I. Aprupe piekrīt Marisa Jansona teiktajam, ka par kultūras izdzīvošanu mūsdienās ir jācīnās. Pati skolotāja jau 18 gadus vada Romas katoļu baznīcas jauniešu kori. Tā aizsākumi meklējami pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tas bija laiks, kad cilvēki baznīcas durvis sāka vērt drošāk, bet daudzi padomju iespaidā joprojām baidījās savas atvases laist uz baznīcas kori. Taču vecāku bažas jauniešus neatturēja ne tolaik, ne tagad. Koris uzstājas baznīcas dievkalpojumos, piedalās dažādās labdarības iniciatīvās. Arī bijušie koristi svētku laikā labprāt pievienojas kopīgajai dziedāšanas tradīcijai,” stāsta I. Aprupe.

 

Vai bez rakstiem par kultūru skolotāja izlasa arī citus “Latvijas Avīzē” publicētos rakstus? Skolotāja atbild, ka saista arī ceļojumu apraksti, raksti, kuros skarti nacionāli, vēsturiski temati. “Principā izlasu visu avīzi, izņemot lauksaimniecības rakstus un auto aktualitātes. Tiesa, tā kā skolā bija semestra noslēgums, sakrājusies pamatīga kaudzīte neizlasītu numuru.”

“Latvijas Avīzi” savā pastkastītē skolotāja saņem nu jau vairāk nekā 15 gadus. Pēdējā laikā dienas laikrakstam piepulcējies arī žurnāls “Mājas Viesis”.

I. Aprupes ģimene “Latvijas Avīzei” pievēršas darba dienas beigās. Pa šiem gadiem izveidojušies arī zināmi laikraksta lasīšanas paradumi. Sākotnēji tiek pārskatīti virsraksti, apskatīti iedzīvotāju viedokļi par dažādiem problēmjautājumiem, kā arī lasītāju vēstules. Pēc tam ar lielu interesi tiek lasīti novadnieka Voldemāra Krustiņa komentāri, Egila Līcīša feļetoni un apskatītas karikatūras.

Tā kā I. Aprupes vīrs ir ārsts, viņu vairāk interesē medicīnas jomas aktualitātes. “Vīrs man nav tik čakls lasītājs. Viņš lielākoties pārskrien pāri virsrakstiem. Gadās pat tā, ka viņš nepamana profesionālās darbības aktualitātes. Tad es pasaku priekšā, kurās lappusēs būtu vēlreiz jāieskatās.”

I. Aprupe cer, ka Jaunajā gadā Latvijas politiķi vairāk ieklausīsies iedzīvotājos. “Gribētos, lai valstsvīri beidzot paraugās pāri galvaspilsētas robežām un saprot, ka arī Latgale ir Latvijas daļa, lai viņi atbrauc un parunā ar tautu.”

Reklāma
Reklāma