Stāsta Gunārs Zalcmanis, izstāžu kompleksa “Rāmava” izstāžu daļas vadītājs: – Jā, pagājuši jau divdesmit gadi, kopš rīkojam pavasara izstādes. Sākoties lauku darbu sezonai, protams, šīs izstādes daļēji atšķiras no tām, kas notiek rudeņos.

Lasītākie

Kokteilis

“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33

Mājas

12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25

Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15

Lasīt citas ziņas

Nav bijis nevienas, kas pilnībā līdzinātos cita citai – līdz ar saimnieciskās situācijas līkločiem, kāpumiem un kritumiem, mainījies arī izstāžu dalībnieku piedāvājums un iespējas. Ja atceraties, ko teicu pērn, – kopš krīzes sākuma ne izstāžu dalībnieki var rīkoties ar tik plašu vērienu kā agrāk, nedz arī firmu klienti vai pircēji. Proti, visi kļuvuši apdomīgāki.

– Kas šogad izstādes ekspozīcijā ir citāds? Varbūt kādi jauni akcenti?

“Smieklīgs naudas apjoms…” Uzņēmējs Bergs kritiski vērtē aizsardzības resora piedāvāto finansējumu inovācijām

Cik auksta solās būt nakts? Jaunākās prognozes trešdienai

Par mūziķa Horena Stalbes piekaušanu sākts kriminālprocess

– Šopavasar no organizatoru viedokļa jūtam, ka dalībnieki izvēlas mazākus laukumus. Šī tendence bija vērojama jau pērn, un šogad tā ir vēl izteiktāka.

Kaut arī dalībnieki ļoti rēķina platības izmaksas, reizē viņiem ir savas prasības, piemēram, vēlos atrasties no ieejas pa labi. Vai arī: gribu izstādīties blakus tai un tai firmai, bet nekādā gadījumā lai tur neatrastos tāds un tāds konkurents.

Kā jaunumu varētu minēt ķiploku audzēšanu – bez tehnikas piedāvājuma 31. martā seminārā interesanti varēs iepazīties ar šķirnēm un audzēšanas īpatnībām.

Šai izstādei raksturīgi, ka vairāk nekā citus gadus būs dzīvās radības, it īpaši gaļas šķirņu liellopu, trušu.

Gaļas liellopu audzēšana tagad jau ieņēmusi savu biznesa nišu, nozare izvērsusies tiktāl, ka reizi mēnesī tiek rīkotas šo šķirņu lopu izsoles. Radušās konkurējošas firmas – SIA “Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācija”, kas Rāmavā piedalās tradicionāli, un k/s “ABC projekts”. Agrāk asociācija izvietoja divas šo šķirņu liellopu ģimenes divos aplokos, šogad būs četri aploki. Turklāt 31. martā ir kontrolnobarojamo jaunbuļļu demonstrējums – iepazīstinās ar viņu radu rakstiem, kontrolnobarošanas rezultātiem.

K/s “ABC projekts” savus aplokus būs iekārtojusi pie otrajiem izstādes vārtiem. Arī šai sabiedrībai paredzēti demonstrējumi, cik pagaidām zināms, par barības līdzekļu izlietojuma efektivitāti.

Kopš pērnā gada izstādē esam ieviesuši kādu labdarības tradīciju. Ļoti daudz ir klaiņojošo mājdzīvnieku, galvenokārt suņu un kaķu. Tāpēc izstādē atvēlam vietu dzīvnieku pansionātam “Ulubele”. Tur atved veselus, potētus dzīvniekus, kuri meklē saimnieku. Tā ir jauna iezīme Rāmavā.

Iepriekšējā izstādē daudzi apmeklētāji atrada sev mājas sargu vai vienkārši suni, kādu bija vēlējušies.

– Vai bez minētajām gaļas liellopu organizācijām redzēsim arī citu lauksaimnieku asociāciju vai biedrību piedāvājumu?

– Bijām izziņojuši visām šīm organizācijām, ka jāpiesakās līdz 1. februārim. Kas vēlējās, to arī izdarīja. Kas ar savu lēmumu aizkavējās, piemēram, Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, kopīgi domāsim, kur bioloģiskos izvietot, jo lielajā izstāžu zālē vairs vietas nav. Atliek āra laukumi.

Toties īpaši aktīvi bijuši mājražotāji – viņi piedāvās ļoti dažādu produkciju: kazu sierus, smiltsērkšķu ražojumus, sulas un kompotus, visvisādus žāvējumus, turklāt daudzi no mājražotājiem ir bioloģiskie saimnieki, kam ir attiecīgie sertifikāti. Pēc mūsu aplēsēm, šogad viņu skaits sniedzas desmitos, un jūtami izteiktāka ir piedāvājuma daudzveidība. Interesanti, ka pagājušajā gadā savu preci piedāvāja Lietuvas mājražotāji, šogad viņu nav, bet vieta jau tukša nepaliek – šo nišu bagātīgi aizpildījuši latviešu zemnieki. Mājražotāju stendos tiks piedāvāts arī sliekaudzētāju produkts – biohumuss, un būs apskatāma arī tā tapšana.

Ir tā, ka Rāmavā savu var atrast gan saimnieks, gan saimniece. Vīriem – tehnika un iekārtas, sievām – stādi, puķes, sēklas, pārtikas produkti.

– Ja ņem vērā, ka visdārgākie pirkumi ir tehnika un dažādi agregāti, kā jūs raksturotu tehnikas piedāvājumu?

– Ar naudas rēķināšanu ir tāpat kā iepriekš, iespējamie pircēji ir stipri prātīgāki. Vairāk izvērtē to, kas visvairāk nepieciešams un ko var pieciest.

Šai izstādē nepiedalās trīs lieli Lietuvas tehnikas izplatītāji. Bet šie uzņēmumi jau pieteikušies uz rudens izstādi, no sadarbības ar “Rāmavu” nav atteikušies, un daļēji tas saistīts ar to, ka reizē ar mūsējo Lietuvā notiek lauksaimniecības izstāde Kauņā.

Bet kopumā arī šajā pavasara izstādē būs ap desmit lietuviešu firmu, tai skaitā siltumtehnikas iekārtu tirgotāji, siltumnīcu konstrukciju ražotāji u. c.

No ražotāju iecienītākajiem un lielākajiem tehnikas tirgotājiem praktiski piedalās visi – “Vaderstad”, “Valtek”, “Intrac”, “Agreco”, “Silja”, “DeLaval”, “Agrotehnika Smiltene”, VBC, “Linas Agro”, “Kongskilde” u. c.

– Vai jūtama interese par nelielākiem agregātiem, vai kādas izmaiņas šīs tehnikas izvēlē?

– Pagaidām varu teikt vienīgi to, ka sasparojušies Latvijas ražotāji. Piemēram, no Liepājas SIA “ScanPlasta”, kuri ražo paši lopbarības uzglabāšanas torņus, automašīnu kravas tilpnes un citus metālizstrādājumus. Pieteicies uzņēmums “MetalPlasta”, kurš piedāvās celtniecības elementus, kuros apvieno metālu ar plastmasu. No ārzemniekiem šogad Rāmavā ir Polija ar uzņēmumu “Riela – Polska”, kas demonstrēs graudu pirmapstrādes un transportēšanas iekārtas un agregātus. Šī poļu firma pie mums ir pirmoreiz.

Diezgan plaši pārstāvēti automobilisti: “Euro Auto”, “AdRem Auto” “Subaru” u. c. No jauna – firma “Volvo Truck”.

– Vai arī autofirmām no Rāmavas izstādēm tiek labums?

– Ja tā nebūtu, tad viņi nepiedalītos. Jāsaprot, ka enerģiskie lauku uzņēmēji nav vājāki par pilsētniekiem, un par to šīs firmas ir pārliecinājušās. Piemēram, pirms pāris gadiem par nissaniem domājām – trakas cenas, savi 30 – 40 tūkstoši latu, kas nu tos pirks… Kad tagad laukos paskatās – ļoti daudz šo kravas automašīnu. Tātad lauksaimnieki šo mašīnu var atļauties, un tā viņiem atmaksājas.

– Ko piedāvā mazākie ražotāji?

– Kā jau pavasarī, Rāmavā sabrauc, jādomā, praktiski visi stādaudzētāji, piemēram, augļu kociņu, ogulāju stādus pērk gan tieši izstādē, gan izmeklē vajadzīgo un pēc tam nopērk pašā audzētavā. Dārzeņu sēklu tirgotājiem arvien plašs noiets. Pērk zālāju sēklas, ko piedāvā SIA “Latvijas šķirnes sēklas”, z/s “Ķiveļi” un “Krastmaļi sēklas”. Šogad ar labības šķirņu sēklām piedalās “ScandAgra”. Priekuļu laukaugu selekcijas institūts tirgos sertificētu kartupeļu sēklu – jā, kartupeļu sēklas piedāvājums šopavasar lielāks nekā citkārt, piemēram, vēl arī SIA “Aloja Agro”, Lēdurgas pagasta z/s “Zīlītes”.

– Vai šai izstādē apmeklētāji varēs ko ieraudzīt no būvniecības, enerģētikas risinājumiem?

– Jā, būs apkures iekārtas, visdažādākie jumta segumu materiāli. Pieprasījums ir pēc mazākām ēkām – pirtīm, vasaras mājiņām. Jaunums varētu būt – šoreiz pieteikts saules paneļu bateriju demonstrējums. Ar vēja ģeneratoru darbību varēs iepazīties no rasējumiem. Bet ļoti interesanta semināra tēma – par tā sauktajām iegremdējamajām elektrostacijām, tas ir, katrā upītē, kur ir straume, to varot uzstādīt. Tā ir jauna lieta, seminārā skaidros par šo elektrostaciju aprobāciju.

Gribu piebilst, ka mūsu ģenerālsponsors SIA “Hipolīzings” katru dienu rīkos loteriju, un svētdienā būs lielās balvas izloze. Savukārt Ķekavas tūrisma informācijas centrs rīkos orientēšanās sacensības Rāmavas kompleksa teritorijā, vienlaikus kontrolpunktos iepazīstinot ar ievērojamākajām firmām.