Foto – Valdis Semjonovs

Šīs nedēļas nogalē izstāžu kompleksā “Rāmava” apmeklētājus gaidīs ikgadējā Starptautiskā lauksaimniecības, mežizstrādes, produkcijas pārstrādes, vides veidošanas un labiekārtošanas izstāde. Par jaunumiem stāsta izstāžu daļas vadītājs GUNĀRS ZALCMANIS.

Lasītākie

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem

Krimināls

Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8

Lasīt citas ziņas

Izstādes afiša vēsta, ka arī šoruden redzēsim lauksaimniecības tehnikas ekspozīciju, varēsim iepazīties ar lauku sētas piedāvājumu un šķirnes trušiem. Kas šoreiz jauns?

– Lauksaimniecības tehniku demonstrējam divdesmit pirmo reizi, pārējās ekspozīcijas piebiedrojušās vēlāk. Tās ir trīs apvienotas izstādes. Sadarbojamies ar Zemkopības ministriju, bet izstādes ģenerālsponsors tāpat kā pagājušajā gadā ir SIA “Hipolīzings”, kas nesen mainījis īpašnieku, taču mūsu sadarbība veiksmīgi turpinās.

Receptes

No omītes zelta receptēm: karaliskās bulciņas ar cukuriņu un magonēm

VIDEO. Japānu satricinājusi 6,3 magnitūdu stipra zemestrīce, lieli postījumi nav nodarīti

Ceturtdien gaidāms īslaicīgs lietus, dažviet iespējama krusa

Par jaunumu varam uzskatīt to, ka “Hipolīzings” aktīvi sadarbojas ar aitu audzētājiem un veterinārajām firmām, Rāmavā paredzēti kopīgi semināri ar firmu “Dimela Veta Latvija” un Latvijas aitu audzētāju asociāciju. Mūsu aitkopjiem ir labi kontakti ar igauņu kolēģiem, tātad nozare izvēršas arī starptautiskā mērogā, un finansiālais atbalsts ir svarīgs. Pirmoreiz mūsu izstādē savs stends būs arī aitu audzētājiem.

Pavisam jauna lieta – sadarbība ar Ķekavas novadu, kam ir sava kultūras darba aģentūra. Izstādes apmeklētājiem tā piedāvās interesantas lietas, piemēram, ralliju, kura vinnestos mēdz būt pat tūrisma braucieni uz ārzemēm, paredzētas arī atrakcijas bērniem un jauniešiem. Piedalīsies arī ķekaviešu saimniecība “Mežavairogi”, tās dzīvnieku patversmē tagad atpūšas Līgatnes lācīši – to, protams, izstādē nebūs, toties varēs redzēt citus neparastus dzīvnieciņus. Tātad Rāmavā būs, ko darīt visai ģimenei, arī bērniem.

Izstādē piedalīsies arī dzīvnieku patversme “Ulubele”. Pie mums tā būs trešo reizi, diezgan daudziem sunīšiem un kaķīšiem tā izdevies atrast saimniekus.

– Kā jūs raksturotu lauksaimniecības tehnikas piedāvājumu? Kā zināms, vairākas firmas mainījušas īpašniekus – vai ir manāma šī procesa ietekme?


– Runājot par izstādes dalībniekiem, jūtams stiprs mūsu kaimiņu lietuviešu īpatsvars. Iespaidīgas ekspozīcijas ar lieliem laukumiem aizņems firmas “Dotnuvas projektai”, “Ivabalt­ Agro”, “Dojus”, “Lytagra”. Lietuvieši veido kopfirmas ar mūsu uzņēmumiem un būtībā iekaro Latvijas lauksaimniecības tehnikas tirgu gan ar Lietuvā ražoto, gan ar Rietumvalstu kompāniju izplatīto tehniku.

– Ko varat teikt par latviešu firmām?

– Mēs atbalstām uzņēmumus, kas paši kaut ko ražo. Diemžēl to ir maz. Piemēram, “Scan-Plast” no Liepājas, kas ražo skābbarības torņus, cisternas, glabātavas; Smiltenes novada uzņēmums “UOT”, kas izgatavo arklus meža atjaunošanai. Pirmoreiz izstādē piedalās SIA “Mežs un lauks” no Kocēnu pagasta, tas piedāvā malkas sagatavošanas iekārtas.

Pazīstamais uzņēmums “Balt­rotors” no Salaspils ir viens no retajiem Latvijā, kuri tikuši Eiropas tirgū. No vienas puses – iepriecinoši, bet no otras… Mēs paši tā izstrādājumus varam nopirkt kā norvēģu ražojumus – pašu saražoto pārdodam norvēģiem, viņi uzliek savu zīmolu un sūta atpakaļ, protams, par lielāku cenu. Tāda ir pasaules tirgus kārtība. Loģiski – ja Latvijas tirgū izdotos pārdesmit vienību un Eiropas tirgus būtu slēgts, uzņēmums nevarētu pastāvēt.

– Ko pašlaik vairāk izvēlas lauksaimniecības tehnikas pircējs – jaudīgo un dārgo tehniku, vai arī mēģina aplēst savas iespējas, iegādājot ko pieticīgāku?

– Lielsaimnieki tomēr pērk lielo, jaudīgo tehniku – ja nepieciešams apstrādāt 500 vai 1000 ha, bez tās iztikt nevar. Šie agregāti ir aprīkoti ar automātisko vadību, tas atvieglo darbu. Darījumus kārto ar līzingu starpniecību, piemēram, mūsu valstī kompānijas “Claas” pārstāvniecība ir SIA “KoneKesko Latvija”. Ražotāji rēķinās ar to, ka šīs dārgās tehnikas garantijas laiks ir 2 – 5 gadi, un tik ilgi tā arī kalpo bez problēmām. Iespējams, pieci gadi ir tā robeža, kad tehnika jau ir morāli novecojusi. Eiropas prakse – par pieciem gadiem vecāku tehniku nomaina, to atdod firmai, tā savukārt lietoto traktoru vai citu agregātu pārdod mazāk naudīgam pircējam. Tagad šī rotācija notiek arī Latvijā – bagātākais pērk jaunu, mazāk turīgais iegādājas viņa lietoto tehniku.

Nākamā tehnikas grupa ir tā, kas interesē vidējos un mazākos zemniekus. Daudzi nākuši pie atziņas, ka var iztikt ar vienkāršāku, lētāku tehniku. Viņiem ir, ko izvēlēties, – nelielas jaudas tehniku piedāvā, piemēram, skandināvu firma “Avant”.

– Ko solāt lauku sētas apmeklētājiem?

– Galvenokārt tas būs mājražotāju piedāvājums – audumi un visdažādākie rokdarbi, amatniecības izstrādājumi no koka, metāla un citiem materiāliem. Varēs pirkt un varēs pasūtīt. Piemēram, būs iespēja pasūtīt kūpinātavu tās autoram. Dalībnieku ir ļoti daudz, piemēram, Latvijas Lauku sieviešu apvienībai vien ir ap tūkstoš mājražotāju. Tur var atrast visu, sākot no cirvja kāta un kabatas lakatiņa līdz pat ekskluzīviem logu aizkariem un vasarnīcu interjeriem. Ļoti plašā klāstā būs pārtikas produkti, īpaši mājas sieri no govs un kazas piena, vienīgi aitu sieru vēl nav! Izstādē pieteiktas 14 bioloģiskās saimniecības. Sadarbojamies ar Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju, kas atbalsta savus biedrus.

Tradicionāli būs stādu tirgus – augļu koki, ogulāji, košumkrūmi un citi augi dekoratīviem stādījumiem. Piedāvājums nav mazinājies, drīzāk otrādi.

– Kur apmeklētāji varēs apskatīt šķirnes trušus?

– Ārā būrīšos, jo telpās tiem būtu par siltu. Šo izstādi rīko Šķirnes trušu audzētāju asociācija. Kā atzīst lietpratēji, oktobrī garaušiem vēl nav pats skaistākais akots, tomēr rīkot atsevišķu izstādi truškopjiem iznāk par dārgu, tāpēc viņi labprāt piebiedrojas mums. Asociācija sagādājusi teltis, un, ja gadīsies lietus, apmeklētājiem tas netraucēs. Kā jau ierasts, piedalīsies ārzemju eksperti, paredzēts, ka tie būs truškopības speciālisti no Čehijas un Vācijas.

– Pierasts, ka Rāmavas izstādē piedalās arī gaļas šķirņu liellopu audzētāji. Vai arī šoreiz dzīvnieki būs apskatāmi aplokos?

– Protams, būs! Par šo ekspozīcijas daļu rūpējas Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācija. Būšot arī kāds ļoti interesants eksemplārs, bet tas lai paliek noslēpumā…

– Rāmavas izstāžu tradīcija ir semināri. Ko solāt šoruden?

– Seminārus cenšamies rīkot par aktuālākajiem jautājumiem.

Bet īpašs seminārs paredzēts Saules enerģijas izmantošanai. Tas ir aktuāli visā Eiropā. Pēc pētījumiem, Latvijā ir tāda pati Saules radiācija kā Vācijā, mazliet vājāka nekā Dānijā, un to būtu grēks neizmantot. Ja var atļauties uzstādīt paneli, kas maksā ap 2000 latu, tas pilnībā nodrošina silto ūdeni triju cilvēku ģimenei.

Šos paneļus ir iespēja ražot Latvijā Skandināvijas tirgum – arī par to stāstīs seminārā. Problēma tā, vai mūsu ražotāji spētu nodrošināt pienācīgu daudzumu. Taču savam patēriņam lauku apvidos ģimene to var uzbūvēt, turklāt par to nav jāmaksā “Latvenergo”.

Lauksaimniecības nozarēs viens seminārs, kā jau teicu sākumā, būs veltīts aitkopībai. Vēl ļoti interesanta lieta – Latvijā atdzimst sējas kaņepju audzēšana. Taču nav māksla tās izaudzēt, galvenais – kur pārstrādāt? Rāmavas seminārā pirmoreiz stāstīs par tā saukto duālo kaņepju kombainu, kas nopļauj, sašķērē stiebrus un vāc arī sēklas. Pa dienu šis vācu kombains varot novākt 10 ha kaņepju. Tāds pēc maršruta apbraukātu Latvijas audzētājus, nopļautu kaņepes, sapresētu tās ķīpās, samaksātu audzētājam, lai pēc tam nodotu pārstrādei vai eksportētu. Par šo nozari gādā Latvijas industriālo kaņepju audzētāju asociācija.