Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
30. septembris, 2013
Drukāt

Rāmavas rudens izstāde ver vārtus

Zalcmanis_003_VS

Rāmavas rudens izstādē, kas šogad notiek no 3. līdz 6. oktobrim, apvienotas trīs izstādes – “Lauksaimniecības tehnika”, “Lauku sēta” un “Šķirnes trusis”. Skaidrību gaidāmajos notikumos vieš Gunārs Zalcmanis, SIA “A.M.L.” izstāžu daļas vadītājs.

 

– Rāmavas izstāde jau tradicionāli lauksaimniekiem iezīmē rudens darbu noslēgumu. Ko saimniekiem un uzņēmējiem solāt šoreiz?

– Tāpat kā arvien, Rāmavas izstādē piedalās lauksaimniekiem jau pazīstamie un atzītākie uzņēmumi – “Vaderstad”, “M.T.Z. Serviss”, “Valtek”, “Heta”, “Intrac”, “Kombainserviss”, Agreko”, kā arī Lietuvas “Lytagra”, “Dotnuvos projektai” un citi.

– Vai tiem izstādes apmeklētājiem, kuri galvenokārt interesējas par tehniku, varēsiet piedāvāt arī ko jaunu?

– Lietuvas firma “Žaibas”, kas ir ilggadēja mūsu sadarbības partnere, lielajā zālē piedāvās apskatīt slaukšanas robotu Interpulss. Demonstrācija paredzēta izstādes laikā. Tāpat arī āra laukumā varēs izpētīt šīs firmas fermu aprīkojumu, sākot no barības dalīšanas iekārtām līdz mēslu transportieriem. Arī Latvijas uzņēmums “Agro Farm” iepazīstinās ar fermu aprīkojumu mūsu lopkopjiem.

Varam informēt, ka uzņēmums “Reparks” izstādīs degvielas tvertnes, pļaujmašīnas, kā arī traktortehniku no Polijas.

Jau gatavojoties nākamajam rudenim, vairāki uzņēmumi dos iespēju izvērtēt graudu kaltes, tostarp “Agro Farm”, “Mexa” un “Dotnuvos projektai”. Tāpat arī izstādē piedalīsies SIA “UOT” ar Latvijā ražotu meža augsnes sagatavošanas frēzi. Savukārt SIA “A.M.L” veikals “Tehnika” piedāvās Kanādā ražotas portatīvās vinčas ar iekšdedzes dzinēju – divu veidu modeļus, kuri pielietojami mež­istrādē un medniecībā.

– Ko rāda Rāmavas izstāžu pieredze – vai tas laiks, kad lauksaimnieki visbiežāk izvēlējās pirkt jaudīgos, jaunos un, protams, diezgan dārgos traktorus un agregātus, jau ir pagājis? Arī agrāk saimnieki nesmādēja lietoto tehniku, vai interese par to ir palielinājusies?

– Nemāku spriest par lietotās lauksaimniecības tehnikas tirgu visā Latvijā, jo Rāmavā lielākoties piedāvā jaunas lietas.

Pieļauju, ka ir zemnieki, kuri iegādāsies tikai šo jauno tehniku un būs ar to apmierināti, un būs arī citi, kuri meklēs lietotu, izmantojot interneta iespējas aplūkot ārzemēs piedāvāto. Tā lielākoties nāk no Eiropas valstīm – Anglijas, Vācijas un citām. Piemēram, Ķelnē pastāvīgi notiek lietotās tehnikas izstāde.

{gallery id=”2210″}

– Pagājušajā gada rudens izstādē vairāk nekā iepriekšējās piedalījās firmas, kas ražo dažāda veida siltumnīcu konstrukcijas. Kaut arī dārzeņkopība ir mazākā no augkopības nozarēm, ar to nodarbojas gan lielās platībās, gan mazākās – kāds bija pieprasījums pērn, un kā ir šoruden?

– Jā, šoruden tāpat kā pērn siltumnīcu piedāvājums ir audzis. Nevaru spriest par pieprasījumu, tas būtu jājautā konkrētam firmas pārstāvim, taču, skatoties pēc piedāvājuma, var secināt, ka interese ir palielinājusies.

Līdz šim bijām pieraduši pie plēvju siltumnīcām, bet nu jau tās iziet no ierindas, jo plēve kalpo ne ilgāk par 2 – 3 gadiem. Tagad aktuālas ir plastikāta seguma siltumnīcas, kurās, audzējot tomātus, samazinās lakstu puve. Šoruden apmeklētāji varēs izpētīt un izvēlēties četru siltumnīcu ražotājfirmu produkciju.

– Kā pārstāvēta “Lauku sēta” ?

– Šai izstādes daļā apmeklētāju orientieris ir trīs pamata ekspozīcijas – amatnieki un mājražotāji, bioloģiskie lauksaimnieki un Latvijas lauku sieviešu apvienība.

Mazo uzņēmumu un mājražotāju būs apmēram tikpat, cik pērn. Aktuāla kļūst vīna darīšana. Šajā izstādē piedalās vismaz trīs firmas ar mājas vīniem. Izstādes ietvaros savus izstrādājumus un iekārtas rādīs dažādi amatnieku uzņēmumi, piemēram, z/s “Stiebriņi” no Madonas novada piedāvās skaluplēsi – tā ir lēta, ar roku darbināma iekārta, ar kuru gatavo iekura skalus.

Kā arvien, ar daudzveidīgu produkcijas klāstu iepriecinās bioloģiskie lauksaimnieki – viņiem ir gan augļi un dārzeņi, gan veselīgie kārumi mazajiem izstādes apmeklētājiem, maizes izstrādājumi, medus, kas rudenī ļoti pieprasīts, kā arī piena produkti, it īpaši iecienīti ir sieri.

Apmeklētāji arvien meklē dārzniecību “Neslinko”– savos 34 darbības gados tā ir izmēģinājusi vairāk par 900 tomātu šķirnēm. No labākajām izveidota sēklu kolekcija: apmēram 200 tomātu šķirnes, saldas paprikas, asie pipari un ķirbji. Par to prieks un gandarījums, ka arī mēs ko varam!

“Lauku sētas” pastāvīga dalībniece ir Latvijas lauku sieviešu apvienība. Tās biedres piedāvā visdažādākos mājražojumus un rokdarbus.

– Vai apmeklētājiem varat solīt arī ko pavisam jaunu?

– Jā, “Lauku sētas” ietvaros šoruden Rā­mavā ir īpašs jaunums – četrās teltīs visi varēs iepazīties ar divu enerģisku Latgales biedrību centieniem: “Sava kabata”, kura realizē projektu “Kopā jautrāk!”, un “Latgales tematiskie ciemi” (TC).

“Tematiskie ciemi” 2011. un 2012. gadā iesaistījās projektā “Tematiskie ciemi: jaunas iespējas uzņēmējdarbības attīstībai Latgales un Aukštaitijas (Lietuva) pārrobežu reģionā”.

– Ko nozīmē nosaukums – “Latgales tematiskie ciemi”?

– Minētajā projektā piedalījušies pašnodarbinātie, individuālie komersanti un mikrouzņēmumu īpašnieki, lai apzinātu savas saimnieciskās iespējas, reklamētu latgaliešu zemnieku un mājražotāju produkciju, izveidotu kopēju mārketinga koncepciju.

Plašāk lai stāsta pašas saimnieces!

– Kas vēl būs izstādē – dvēselei?

– Ar ekspozīciju un savu programmu tradicionāli piedalās Latvijas šķirnes trušu audzētāju asociācija. Četrās teltīs zem viena jumta savus dzīvniekus demonstrēs divpadsmit trušu audzētāju saimniecības. Kā pavēstījusi asociācijas valdes priekšsēdētāja Iveta Fogele, piedalīsies arī divas truš­audzētāju saimniecības no Lietuvas, kas ir mūsu asociācijas sadarbības partneri.

Pirmoreiz Rāmavas izstādē trušu audzētāji parādīs performanci – mēmo skeču “Satikšanās Rāmavā”. Tās pamatā ir Valmieras mākslas skolas absolventes, apģērbu dizaineres Justīnes Valdmanes diplomdarbs par trušu kažokādu izstrādājumiem. Apģērbus un šo kažokādu aksesuārus demonstrēs gan pašas trušu saimnieces, gan mākslas skolas audzēknes. Būs, ko redzēt gan pieaugušajiem, gan bērniem!

 

Tematiskie ciemi

Tematisko ciemu saimnieces laipni pavēra durtiņas uz savu telti. Kā darbs noticis, mazliet pastāstīja Līvānu novada Turku pagasta “Vidussalas” saimniece Kristīne Šišlova:

– Kad 2011. gadā sanācām kopā – latgaliešu uzņēmīgākie jaunie cilvēki, mēs mācījāmies. Tās nebija formālas lekcijas, bet savstarpējas sarunas – tev ir tas un tas, es daru to un to, kas no tā citiem varētu likties interesants un vajadzīgs? Mans lielākais ieguvums: iemācījos nebaidīties stāstīt par sevi, droši un atklāti, kad atbrauc pie manis uz pirti, es viesiem stāstu par citiem, kas notiek mūsu tematiskajos ciemos.

Kad projekts noslēdzies, ideja par tematiskajiem ciemiem (TC) kā tūrisma modeli turpinājusi dzīvot, pieci ciemi uzņem kāziniekus, tūristu grupas. Ir izveidots ceļojošais tirdziņš, kur piedalās amatnieki, mājražotāji – tas sākumā brauca pa Latgali, vēlāk jau apciemoja arī rīdziniekus, piemēram, pie “Lido” restorāna.

Rāmavas izstādē apmeklētāji satiks divu TC saimnieces: Zani Praņevsku no Nākotnes ozolu ciema un Irēnu Koledu no Kotleru vīna ciema. Kā noprotams, Irēna piedāvās mājas vīnus, bet Zanes stāsts ir par ozolu aleju, ko viņas mājās Līvānu novada Sutru pagasta “Mazajos Upenājos” stāda viesi, saimniecībai ir neliela stādaudzētava. Tūristu uzņemšana saistīta ar dažādām latgaliešu tradīcijām.

Rāmavas teltī saimnieces stāstīs par tematisko ciemu darbu, pulcējot kopā un iedrošinot pagastu ļaudis darīt ko savu, bet sabiedrībai noderīgu. Rādīs plakātus un bukletus, ko ņem līdzi ceļojošajos tirdziņos. TC notiek pavisam nedzirdētas lietas, piemēram, Skaistās Izabellas ciemā saimniece Iveta rīko aprunāšanas kursus – ja viesis apsviedīgs, saņems sertifikātu!

 

Semināri un pasākumi izstādēs «LAUKSAIMNIECĪBAS TEHNIKA 2013» «LAUKU SĒTA 2013» «ŠĶIRNES TRUSIS 2013» no 3. līdz 6. oktobrim

Darba laiks no 10:00 – 17:00

3. oktobrī

10:00 Izstāde atvērta apmeklētājiem.

11:00 Izstādes oficiālā atklāšana (Izstāžu zālē).

4. oktobrī Semināru zālē (1. stāvā)

12:00 “Biedrības Ķekavas novada Uzņēmēju padome darbība un aktualitātes”. Biedrības Ķekavas novada Uzņēmēju padome struktūra un valde. Valdes priekšsēdētāja Zane Ešenvalde.

“Sadarbība ar uzņēmēju organizācijām un valsts struktūrām”. Valdes locekle Angelika Bondare.

“Jaunu biedru uzņemšana”. Valdes priekšsēdētāja Zane Ešenvalde.

13:00 “Gaļas liellopu nobarošanas ekonomiskuma pārbaude”. GLAB valdes pārstāve Erna Augstkalniņa; LGLA ciltsdarba pārraugs Ieva Freidenfelde; LLKC lopkopības speciāliste Daiga Baltiņa.

Konferenču zālē (2. stāvā)

12:00 “Aktualitātes gaļas liellopu audzēšanas nozarē”. Ieva Freidenfelde, LGLA

5. oktobrī Semināru zālē (1. stāvā)

12:00 “Ramicar – uzticams palīgs lauku sētā”. SIA “Žogu fabrika” speciālists

Izstāžu laukumā

12:00 un 15:00 Satikšanās Rāmavā

Valmieras Mākslas skolas absolventes Justīnes Valdmanes performance “Dabīgo kažokādu izmantošana izstrādājumos un ne tikai…”.

 

Izstāžu komplekss

“Rāmava”, Valdlauči, LV-1076.

Tālr.: 67600409.

Fakss: 67600447.

E-pasts: izstade@aml-ramava.lv.

www.aml-ramava.lv

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+