Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
12. aprīlis, 2012
Drukāt

Rapsis nav «zaļa» kultūra, bet…


12042012_gs_16

Mēs, latvieši, esam tikai “aborigēni”, ar kuru veselību, dzīvību, tāpat dzīvnieku veselību, apkārtējās vides piesārņošanu nav jārēķinās? Mani gribat iztaisīt par meli! (..) Mums pašlaik ir trīs bišu saimes. Viena, lielākā, saime aizgāja bojā rapšu medus dēļ. (..)

 

Vācieši savu zemi laikam piesārņojuši tik tālu, ka jāmeklē mūsu zeme saviem darbiem un nedarbiem. Kā gan var izaudzēt rapšu lakstaugus kā krūmus, ja bagātīgi nemēslo? Zālājus, tauriņziežus, āboliņu neaudzē. Kāda te var būt augu seka? Krustziežu spīguļi bojā gan rapšu ziedpumpurus, gan ziedus. Ziemo augu atliekās, grāvmalās u. c. Bet rudzi tika migloti ar desikantiem (reglonu), kas izžāvē augu zaļās daļas, vārpas ar graudiem. Tāpēc rudzu lauks pie mūsu meža smirdēja. Jums būtu jāzina, ka pesticīdi, arī herbicīdi, ir bīstamas indes gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem un pat kavē augu fotosintēzi. Daudzi pesticīdi kavē RNS un DNS darbību, izraisa pārmaiņas asins sastāvā, nomāc imunitāti, ir mutagēnas vielas, kancerogēnas vielas, kas rada ļaundabīgos audzējus! Ir apdraudēta nākamo paaudžu veselība. Lūdzu, izlasiet I. Turkas grāmatu “Pesticīdu lietošanas riski augu aizsardzībā”, kas izdota ar LR Zemkopības ministrijas atbalstu!

Biruta Akmentiņa (atsaucoties uz rakstu ”Ja bail par rapsi vai rudziem kaimiņos”, 22.03.2012.)

 

Vēstulē minētās grāmatas autore, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Ināra Turka, lūgta komentēt B. Akmentiņas pārmetumus kaimiņiem SIA “Stortenbekera un Hopnera lauksaimniecība”, teic, ka rapša audzēšanu nekādi nevar uzskatīt par “zaļu”, jo šā kultūrauga izaudzēšanā nevar iztikt bez minerālmēsliem un ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī bez liela degvielas patēriņa. Tomēr Latvijai šī ir ļoti vajadzīga ražošanas nozare. “Zemnieki var izmantot oficiāli reģistrētos ķīmiskos līdzekļus atļautajās devās un atļautajos laikos,” saka I. Turka. “Kamēr nelikumīgu rīcību nepierāda Valsts augu aizsardzības dienesta pārbaudes, likums nav pārkāpts un runas par šādas ražošanas kaitīgumu ir tikai no sērijas “Viena tante teica…”. Tas vienlīdz attiecas gan uz pašu lauksaimniekiem, gan uz ārzemnieku uzņēmumiem, kur strādā Latvijas iedzīvotāji. Ja vēstules autori satrauc iespējamie pārkāpumi kaimiņu zemes platībās rapša un labības laukos, viņai par tur notiekošajām darbībām visupirms būtu jāinformē Valsts augu aizsardzības dienests. Un vēlams nekavējoties, lai iespējamo pārkāpumu varētu atklāt.”

Turka piebilst, ka ir ļoti patīkami, ja iedzīvotāji lasa viņas grāmatas un domā par vides aizsardzību. Tikai tur nav rakstīts, ka no minerālmēsliem un atļautajiem ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem būtu jāatsakās pilnībā. “Daudzas vielas ir toksiskas, arī medikamenti, ja tos lieto nepareizi. Bet vai tādēļ uz aptieku neiesim un zāles nelietosim atļautajās devās, arī slimi būdami? Katrā ziņā zemnieki, atsakoties no ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem, iegūtu daudz niecīgākas ražas un dzīvotu vēl lielākā nabadzībā.”

 

Uzziņa

“LA” jau rakstījām (”Ja bail par rapsi vai rudziem kaimiņos”, 22.03.2012.) par B. Akmentiņas iebildumiem pret kaimiņiem, kas Tukuma novada Degoles pagastā audzē graudaugus un rapsi 800 ha platībā. Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori pārbaudēs līdz šim firmas “Stortenbekera un Hopnera lauksaimniecība” darbībā pārkāpumus nav konstatējuši.

Ja ir aizdomas par augu aizsardzības līdzekļu nepareizu lietošanu vai mēslošanas līdzekļu lietošanu aizlieguma periodos, zvaniet uz tuvāko Valsts augu aizsardzības dienesta reģionālo nodaļu vai arī anonīmo tālruni 67550944.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+