Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
5. jūlijs, 2012
Drukāt

Rapsis zied, bites neatgriežas

Foto - LETAFoto - LETA

Kā informē Latvijas Biškopības biedrības pārstāve Ieva Zēģele, pēc vasaras rapša miglošanas vairāki biškopji ziņojuši, ka viņu dravas cietušas – bites izlidojušas pēc nektāra, bet stropos nav atgriezušās. Tukši palikuši vairāki desmiti stropu dravās, kas atrodas tuvu rapša sējumiem Zemgales un Latgales reģionos. 


I. Zēģele: “Gan vasaras, gan ziemas rapša ziedēšana biškopjiem ir satraukuma pilns laiks. No vienas puses, rapsis var dot labu ienesumu, bet, no otras puses, ja tas tiek miglots ziedēšanas un bišu lidošanas laikā, arī zaudējumi var būt lieli.”

Pērn Ziemeļigaunijā, Raplas apriņķī, šādā pašā veidā, zaudējot orientāciju un neatgriežoties stropos, bojā gāja tūkstošiem bišu saimju. Arī Igaunijas biškopji šajā nelaimē vaino nepareizu pesticīdu lietošanu. Šī parādība vērojama arī Kanādā un ASV, kur iznīkst pat lieldravas, kurās ir vairāki tūkstoši bišu saimju. ASV šīs problēmas pētīšanai ir tērēti lieli līdzekļi. Sākotnēji zinātnieki pētījuši versiju, vai bitēm orientēties netraucē mobilo sakaru torņu tīklu starojums, taču pēdējā laikā pētnieki sliecas uzskatīt, ka bites cieš no pesticīdiem, kas tiek intensīvi izmantoti rapša miglošanai, jo inficējas ar mikrobiem, kas izveidojoties uz kultūraugiem pēc to nomiglošanas.

Kā rīkoties biškopjiem? Izvietot savas dravas drošā attālumā no rapša laukiem un vispār atteikties no rapša ienesuma? Vai rapsis ir bitenieku draugs vai bieds?

 

Andrejs Mizis, biškopis ar ilggadēju pieredzi, uzskata, ka laukos jāizdzīvo un jāpelna visiem – gan rapša audzētājiem, gan biškopjiem, tāpēc vienam otra intereses ir jārespektē. 
A. Mizis: “Rapša audzētājiem jāspēlē pēc noteikumiem un jāmiglo lauki tā, lai neciestu kaimiņi – no desmitiem vakarā līdz četriem rītā un nekādā gadījumā bišu lidošanas laikā.”

 

Viņš arī piebilst, ka lielāka ķeza nekā rapsis biškopjiem ir varoatoze, jo ērces pierod pie ilgstoši lietotām pretvaroatozes zālēm un to invāzija dravās palielinās.

A. Mizis: “Jāņem vērā, ka bites pazūd no stropiem arī tad, ja saime ir slima ar varru. Un vēl – jāseko, vai bitēm stropos ir pietiekami daudz barības. Arī vasarās mēdz būt bezienesuma periodi. Ja nav vairs ko ēst, bites var stropu pamest.”

Modris Villa, biškopis un rapša audzētājs, stāsta, ka viņa drava nekad nav cietusi no rapša, jo viņš to nekad nemiglo ziedēšanas laikā, bet gan pirms tās. M. Villa: “Ir preparāti, kas aizsargā rapsi pret kaitēkļiem, saindējot auga šūnsulu. Šos preparātus lieto pirms rapša ziedēšanas, tāpēc tas bitēm nekaitē. Arī mani kaimiņi audzē rapsi, visi zina, ka man ir bites, un vienmēr brīdina, kurā brīdī miglos savus laukus. Taču vēl svarīgāk ir visu izdarīt pareizi – lai izdzīvotu gan rapsis, gan bites. Es savā dravā pēc miglošanas nekad neesmu piedzīvojis bišu krišanu, ne arī vērojis to dezorientāciju.”

M. Villa saka – viņa pieredze liecinot, ka lielākus kreņķus nekā miglošana biškopim var sagādāt rapša medus ienesums, ja to laikus no kārēm neizsviež, jo medus ātri sacukurojas. Tāpat ļoti jāuzmanās, lai rapša medus stropos nepaliktu ziemas barībai. Bet, ja bites rapsī ganījušās un rapša medu nesušas jau kopš pavasara, to nodrošināt nemaz neesot tik vienkārši.

Šovasar gan problēmas ar rapša medu neesot, jo tas ziedējis laikā, kad gaiss bijis auksts, tāpēc nemedojis un ienesums no rapša esot minimāls.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+