Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
19. februāris, 2013
Drukāt

Rapšu lauks pie ābeļdārza. Vai tādēļ koki slimo?

abeleunrapsis2

“Ap mūsu māju ir 3 ha zemes, 1,7 ha ir lauksaim­niecībā izmantojamā, no tās 0,2 ha aizņem ābeļdārzs (ļoti vecs, bet koki vēl labi ražo), ir arī skābie ķirši. Savu brīvo zemi atļāvām apstrādāt kaimiņam. Ābeļdārzs ir tieši ap māju, bet kaimiņa rapšu lauks sniedzas līdz ābelēm un ķiršiem. Saprotams, lielie zemnieki, lai iegūtu vairāk peļņas, izmanto katru zemes centimetru…

 

Kaimiņš rapša audzēšanai lieto tikai minerālmēslus, vismaz trīs reizes miglo ar ķimikālijām. Gar vienu lauka malu iestādīju bērziņus – sākumā auga labi, vēlāk sāka nīkuļot, lapas sačokurojās, līdz galam neizplauka. Varbūt tā ir kāda slimība – nodomāju, bet tad ievēroju, ka kaimiņš miglo lauku, neievērojot vēja virzienu. Lai pasargātu bērzus, gar lauka malu iestādīju vilkābeles – arī tad lapiņas sačokurojās, bet slapjajā vasarā kociņi saplauka no jauna. Interesanti, vai lauksaimniekiem nav jāievēro kāds noteikts attālums no augļu kokiem un citiem stādījumiem? Iespējams, tas sastāvs, ko viņš izmanto, maniem augiem nav kaitīgs, bet es jau nezinu, ar ko viņš miglo… Vai šādā situācijā es droši varu lasīt ķiršus un dot bērniem?” 
S. R. Skrundas novadā

 

Spriežot pēc aprakstītās situācijas, lauka malā iestādītie kociņi noteikti ir cietuši no miglošanas ar pesticīdiem.

Sačokurojušās lapas liecina par kādu nevēlamu ķīmisku reakciju. Ja turpat blakus ir augļu koki, pa vējam kaut kas var nokļūt arī uz tiem, it īpaši, kamēr aizsargstādījuma bērzi un vilkābeles vēl ir tik mazi, ka zari nav blīvi nav sakļāvušies.

Preparāti, ko izmanto rapša, labības un citu lauksaimniecības kultūru audzēšanai, nav tie paši, ko atļauts izmantot augļu dārziem. Iepazīties ar katrai augu kultūrai atļauto preparātu sarakstu var Valsts Augu aizsardzības dienesta mājas lapā. Šajā sarakstā preparāts nenonāk nejauši, pirms tam ir pārbaudīts, kā dažādi augi reaģē uz katru no šīm ķimikālijām un cik ilgi to atliekas saglabājas augos. Nezinot ar ko, kādā laikā un kādā nolūkā kaimiņš ir miglojis savus rapša sējumus, nevar būt nekādas garantijas, ka ķirši ir droši ēšanai, kur nu vēl dot tos bērniem, riskējot ar viņu veselību! Ja izmantots sistēmas iedarbības preparāts, to no ogām nevar arī nomazgāt.

Diemžēl šāda nerēķināšanās ar citu interesēm nav reta parādība. Arī nekādu reāli darbojošos ierobežojumu šiem lielražotājiem nav. Vienīgais – par plānotajiem miglojumiem ir obligāti savlaicīgi jāpaziņo apkārtējiem biškopjiem. Taču regulāri gadās, ka pat tik elementāras lietas kāds neievēro.

Katram skaidrs, ka nedrīkst miglot ļoti vējainā laikā, kad preparātu daļiņas (un tas neattiecas tikai uz herbicīdiem) nokļūst, kur nevajag. Vai zemnieks to ievēro vai neliekas zinis, tas atkarīgs no viņa godaprāta. Taču viņa darbības dēļ nedrīkst ciest citiem piederoši stādījumi.

Konkrētajā situācijā būtu vērts vispirms izrunāties ar kaimiņu un precīzāk vienoties par nosacījumiem, ar kādiem atļāvāt viņam izmantot savu zemi. Ja tas nelīdz, vienkārši pārtrauciet iznomāt savu zemi tik tuvu savam augļu dārzam! Gar augļu dārzu ieteicams atstāt vismaz 30 – 50 m platu brīvu zālāja strēmeli. Tur augošo zāli vienkārši nopļauj.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+