Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. decembris, 2013
Drukāt

Rasanfosa “Liktenīgā” “Rīgas biržā”

ReklāmfotoReklāmfoto

Līdz 2014. gada 2. februārim mākslas muzeja “Rīgas birža” Boses zālē skatītājiem atvērta beļģu mākslinieka Armāna Rasanfosa izstāde “Armāns Rasanfoss. Liktenīgā”.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā glabājas 78 A. Rasanfosa darbi. Piecas no tām ir gleznas, pārējie darbi ir grafikas un zīmējumi. Apjomīgais Rasanfosa mantojums ir daļa no 20. gadsimta sākuma beļģu mākslas kolekcijas, kas 20. gadsimta 30. gados tika uzdāvināta toreizējam Valsts mākslas muzejam. Līdz 2011. gadam tā atradās Rīgas pilī. Pirmos piecus darbus muzeja kolekcijai dāvinājis pats mākslinieks, bet lielākā daļa laikā no 1935. līdz 1937. gadam ir saņemta no viņa dēla, Lježas universitātes profesora Dr. Andrē Rasanfosa, tiešā A. Rasanfosa mantinieka.

Mākslas muzejā esošā A. Rasanfosa darbu kolekcija raksturo divas autora daiļrades šķautnes – viņa attēlotās sievietes var būt elki, graciozi savā skaistumā, bet vienlaicīgi arī dēmoni, kas spēj sēt tikai postu. Šādi, atsedzot sievietes divējo dabu, ir veidota arī izstāde. Tā ir neliela izlase no kopējā muzejam dāvinātā mantojuma.

Izstādes veidotāja Daiga Upeniece saka: “Franču grafiķis Felisjēns Rops A. Rasanfosam ir bijusi neapstrīdama autoritāte, vēl vairāk – Rasanfoss ir strādājis tiešā viņa ietekmē. Tāpēc tāpat kā Ropa arī Rasanfosa darbos dominē sievietes tēls. Atšķirība ir tikai tajā, ka erotisko ainu meistars Rops pārsvarā sievieti redz kā prostitūtu, pavedēju, perversu būtni un izvirtuli, kuras rokās vīrietis ir tikai manipulējams subjekts vai bezpalīdzīgs upuris sieviešu vēlmju un iegribu pasaulē. Savukārt Rasanfoss jutekliskajās sievietēs reizēm ierauga pilnību, mieru un apbrīnas vērtu skaistumu. Tomēr šis aklais naids pret būtnēm, kas manipulē ar vīrieti, dažkārt parādās arī Rasanfosa mākslas darbos. Ropa ietekme ir pārāk spēcīga.”

Beļģu mākslinieks A. Rasanfoss (1862 – 1934) ir viens no pazīstamākajiem 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma Lježas grafiķiem un gleznotājiem, kurš, jāsaka, pārsteidzošā kārtā savu arodu ir apguvis pašmācības ceļā.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (1)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+