Mobilā versija
+2.8°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
7. marts, 2017
Drukāt

Rasmusens: Cūka nodokļos samaksā 15 eiro (44)

Foto - Gundega SkagaleFoto - Gundega Skagale

Latvijas lielākā cūkkopības uzņēmuma SIA “Gaižēni” valdes loceklis Alekss Rasmusens rosina valdību veikt izmaiņas normatīvajos aktos un noteikt, ka starp komerciālajām saimniecībām (tādu Latvijā ir apmēram 30 – 40) desmit kilometru rādiusā piemājas saimniecībās, kurās nav nodrošināta biodrošība, nedrīkstētu turēt cūkas.

 

Vai dāņu cūkas Latvijā šobrīd jūtas droši?

A. Rasmusens: To, ka jūtas droši, nevar teikt. Dāņu cūkas nejūtas drošākas kā vietējās. Tā tiešām ir. Āfrikas cūku mēra riski ir lieli, un ir skaidrs, ka arī tuvākajā nākotnē mums ar to būs jāsadzīvo. Cilvēka faktors visiem – gan lielai, gan mazai saimniecībai – ir vienāds risks. Uz papīra var uzrakstīt skaistus biodrošības plānus, bet tas būs Jānis vai Pēteris, vai praktikants, kuru pieņēma darbā vakar, no kā būs atkarīga cūku drošība. Pirmkārt, vai darbinieki ir apmācīti, vai zina par šo plānu, otrkārt, kāda ir cilvēku attieksme.

Nekad nebūs tā, ka kāds var būt 100% drošs, ka viņa novietnē mēris neienāks. Ir jādara viss, lai šo riska iespēju samazinātu līdz minimumam. Apkārtējā vidē šī slimība pastāv, līdz ar to vienmēr būs teorētiska iespēja inficēties.

Mūsu četrās novietnēs pēdējos divos gados esam ieguldījuši apmēram 700 tūkstošus eiro, lai uzlabotu un stiprinātu biodrošību. Taču infrastruktūra – sēta, tehnikas mazgāšanas telpa, dezinfekcija u. tml. – ir tikai daļa no biodrošības. Ļoti intensīvi strādāju, lai būtu pārliecināts, ka mani vadītāji izprot biodrošības plāna būtību. Svarīgi nodrošināt, lai organizācija kopā un katrs darbinieks atsevišķi ir lojāli. Ja kāds no šiem aspektiem nav īsti kārtībā, inficēšanās risks palielinās.

 

Kas, jūsuprāt, ir Latvijas cūkaudzēšanas saimniecību vājākā vieta?

Mums ir ārkārtīgi daudz tā saucamās pagalmu saimniecības, kurās ir viens līdz desmit cūkas. Latvijā ir 3964 novietnes ar cūkām, bet apmēram 45 saimniecības spēj nodrošināt 90% Latvijā saražotās cūkgaļas. Šīs 45 ir komercsaimniecības, kas ar cūkkopību nodarbojas profesionālā līmenī un gūst ienākumus no cūkām. Pārējās ir naturālās saimniecības, kurās cūkas tradicionāli ir papildinājušas ģimenes galdu vai ģimenes budžetu. Lieli Pārtikas un veterinārā dienesta resursi tiek tērēti, lai uzmanītu biodrošību šajā saimniecībās. Simtos skaitāmās novietnēs nav faktiski nekādas biodrošības. Lielajām komercsaimniecībām, kas strādā eksportam, šīs mazās saimniecības ir papildu risks.

 

Vai es pareizi saprotu, ka lielās saimniecības būtu laimīgas, ja to tuvumā nebūtu nevienas mājas cūkas?

Tieši tā. Ja gribam kaut ko kardināli uzlabot, būtu jāmaina Ministru kabineta noteikumi, piemēram, nosakot, vai nu saimniecība ievēro vismaz elementārās biodrošības prasības, vai arī likvidē cūkas. Ja 10 km rādiusā ap lielo novietni kādā kūtiņā tiek konstatēts mēris, lielā saimniecība mēnesi nevar realizēt produkciju. Valstij šajā situācijā būtu jāiejaucas. Ja Āfrikas cūku mēra draudu dēļ ir nokautas cūkas, valsts maksā kompensāciju.

 

Bet šī kompensācija taču zaudējumus par cūku nosedz tikai daļēji?

Vai valstij ir kāds labums no šīs pagalma saimniecības? Par katru mūsu realizēto nobarojamo cūku valsts iegūst 15 eiro – gan ar PVN, gan sociālo un ienākuma nodokli.

Būtu jānosaka, ka 10 km rādiusā ap komerciālajām saimniecībām nedrīkst turēt cūkas piemājas saimniecībās, kurās nespēj nodrošināt elementāras biodrošības prasības. Vismaz jābūt sētai ap novietni, maiņas apaviem un nedrīkst piebarot ar zaļbarību.

 

Vai tad tas spēs pasargāt no mēra?

Es nenoliedzu, ka arī komerciālajām saimniecībām pašām ir jāuzlabo biodrošība. Ar šo negribu teikt, ka kāds būtu vainīgs pie cūku mēra izplatīšanās. Pasarg, Dievs! Biodrošība ir komplekss jautājums, kur gan PVD, gan zemniekiem jāmācās, kā organizēt darbu ražotnē, lai dzīvnieki būtu pasargāti no inficēšanās riska.

Pievienot komentāru

Komentāri (44)

  1. Ir par ko padomāt no citas puses. Ja patiesi 1 cūka nodokļos valstij šajā saimniecībā dod 15 eiro ,tad 909 cūku audzējošais darbinieks valstij gadā ir nodokļos sarūpējis 13635 eiro !!! Un tas ir vairāk nekā viņa atalgojums neto.

  2. Biju ASV un kopā ar vel 3 interesentiem 130 km no Čikāgas rudenī apmeklējām 4 fermeru saimniecības . Interesanti ,ka bez pavadītāja no bankas nekādus braucienus mums neatļāva. Tad lūk ,cūku audzēšanas saimniecībā kuru apmeklējām ,ikdienā strādā 1 cilvēks-saimnieks . Cūku skaits -2000 dzīvnieku. Barību pieved specializēta firma un “iepūš” to torņos ,cūkas aizved cits specializētais , veterinārs apbraukā pēc saraksta ,vai izsaukuma ,grāmatvedība arī no malas. Iekšā nelaida ,bet lai redzētu ,kas notiek kūti,galā izbūvēts slēgts koridors ar stikla ovālu noslēgumā .Dzīvniekus un visu mehanizāciju uzlūkojām no 2 metru augstuma. Uz mūsu jautājumu par gada ienākumu ,saimnieks negribīgi ,paskatījies uz bankas vīru , nosauca skaitli 42000$ gadā. Paskatoties ASV statistikā konstatējām ,ka tas ir maz. Rakstā minētais liecina ,ka šajā Latvijas lielfermā uz 1 darbinieku izaudzē gadā 909 cūkas ,,bet gada bruto samaksa ir 19200 eiro,apmēram 16% no pērnā gada produkta vērtības pie Latvijas vidējās iepirkuma cenas 1311 e/t.(csb).Ir kur augt.

  3. Lai neimportē ārzemju gaļu tad arī beigsies cūku mēris Latvija,tas arī ir zemnieks kurš savu cūciņu ar miltiem un kartupeļiem baro pienu iedod un gaļai cits smeķis,lielfermās sivēnmātes un nobarojamās cūkas iespundētas dzelz būrīšos ka ne apgriezties,tāpat ar tām Balticovo vistām,arī piena produktus iegūst no fermām kur govis nekad savā dzīvē nav ganos gājušas,cilvēki meklē partiku ar moderno nosaukumu -slow food.-

  4. ja nu bezkaunas vini ir .tie arzemju okupanti kas okupejusi latviju soreiz ar traktoriem.zemi nopirkusi par 50 latiem ha.bet danija maksa 2500 latos ha.veikli izmanto vietejo leeto darbaspeku.lielfermas kapitali piecuko ar vircu zemi.majas audzeta cuka ir vislabakaa.

  5. Lai nu visi būtu tik godīgi un labi darba devēji!

  6. Danis pašu mājas cūkas audzet nevar tapec ka Danija ir ļoti stingri noteikumi,bet šeit var muti vārstit

  7. Sprukstiņš tagad sāk pieprasīt, lai latvju zemnieki aizvācas. Normāls nekaunības līmenis…

  8. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze

  9. Gribētos zināt kādi noteikumi ir Dānijā?

  10. Cik vetārsti strādā viņa fermā? Dien dienā, jo tādam cūku daudzumam uzraudzībai būtu jābūt katru dienu!

  11. Tur jau pec purna jau redzams ko tads par latviju doma…,cik gan lielam ego jabut lai latviesu valoda varetu lamat latviesu leto stradnieku vinu pasu zeme …,pat tiktal sakapis galva kad atlausies atbrivoties no kaiminiem aizbildinoties ar slimibam……valdibas inficetie slimie purni ir vainigi pie ta kad sadas latvijai nelabveligas ,,lipigas” slimibas ir ievazatas latvija…..

  12. Rasmusens savus laukus Raiskumā rudenī pāris dienas pirms kulšanas ar indi raundapu migloja! Labāk vispār būtu klusējis šis nelietis!

  13. Šis dānis ne tikai maksā saviem darbiniekiem labas algas, bet arī iemācījies latviešu valodu.

  14. Nu gan laiki pienākuši! Lasu un brīnos,ka viņš nesaprot,ka mājas cūciņai pavisam cita dzīve un līdz ar to arī stresa nav un gaļa garšīga.Latvijā vienmēr ir turēti mājlopi,pat STAĻINA laikā mēs turējām visus lopiņus un vēl piedevām sivēnmāti,kuru turējām pirtiņā.Pat STAĻINS nevarēja izkontrolēt. Un vēl-tie milzīgie kompleksi Latvijā neiederas,jo pie mums slimības neārstē,bet iznīcina ļoti daudz dzīvību. Un ja kādam nepatīk,ka zemnieks tur cūkas netālu no viņa fermas,lai meklē neapdzīvotu vietu kur nav lauku mājas.Kā jūs domājiet,uz kurieni tas laucinieks lai iet,te viņa mājas galu galā.Stulbs ierosinājums,jo meža zvērs vai žurka var atnest slimību uz viņa fermu.

  15. Kāpēc pats savā zemē neaudzē cūkas? Edgaram Po ir labs stāsts par mēri. Kur bagātie paslēpās pilī, lai mēris viņiem nepieliptu. Diemžēl mūra sienas nepalīdzēja, jo mēris ieradās tā pat. Domāju, ka šeit ir līdzīgi. Lai arī kādus pasākumus ieviestu, mēris dosies uz turieni, kur tam jābūt.

  16. Beidziet,beidziet – Rasmusenam, gribas to atzīt vai nē, bet šoreiz ir taisnība! Īstenībā, cita varianta pat nav. Lai tur ko saka par dāņiem, bet vienam otram mūsu pašu bāleliņam ir tādas lopu mītnes, ka pat bail uz to pusi skatīties, i iekšā nav jāiet, lai saprastu kā tur izskatās. Pirms pāris gadiem bijām pie radiem, kuru mājas atrodas kādus kilometrus no Rasmusena kompleksa. Un tad viņiem bija kaut kāda vajadzība aizbraukt uz to kompleksu. Aizbraucām līdzi, un mēs bijām tik pārsteigti – labā nozīmē. Ne tur jutām to izdaudzināto smaku, ne redzējām apkārt bardaku, Viss bija pat ļoti tīrs, apkārt žogs, bija smuki apstādījumi un ziedēja puķes. Iznāca ārā sargs vai dežurants un tur tās lietas nokārtoja. Ap kompleksu milzīgi labības lauki, sakopti, tīri un perfekti aparti līdz pašai ceļa malai.
    Tā ka nu diez vai tik traki ir ar tiem dāņiem, pašiem uz sevi ar kādreiz no malas vajag paskatīties un pavērtēt.

    • Stulbības par saviem līdzpilsoņiem nevajag gvelzt. Mēs sākām no nulles. Pienu iepirka pa 4 santīmiem litrā. Tad pārgājām uz cūkkopību . Godmanis tirgotājiem sagrūda licenzes bez skaita , saveda iekšā to pašu dāņu gaļu. Tūlīt cenas nokrita . Kautsvarā gaļu varēja realizēt par 30 sant. kilogramā. Tad sākām audzēt graudus. Godmanis sev uzstaisīja gešepti, piegāza pilnu ar labības klēts saslaukām. LAI VARĒTU NODOT GRAUDUS, BIJA JĀDABŪ SPECIĀLA ATĻAUJA. Graudus pieņēma par 3 sant. kilogramā. Tādā veidā mūsu valdība piespieda zemniekus izpārdot savu zemi un izdzina daudzos tūkstošus no savas zemes svešumā. Uz dāņa kārtību nav ko skatīties, viņš šādas ekonomiskās šķēres nav piedzīvojis. Viņam maks biezs. Arī tagad visu peļņu izved no Latvijas, atīstot savu zemi daudzātrumu ES. Un tādēļ latvijai paliek tikai pirmais ātrums, kur pretī Dānija ruļlē ar 5 ātrumu.

      • Loģiski jānem vērā ka viņš saņem Dāņu subsīdijas,viņš tik pat labi savu fermu varētu ierīkot Āfrikā unarī tur saņemt subsīdijas no savas valsts,kura rūpējas par saviem pilsoņiem,atšķīrībā no Latvijas veciem komunistiem nodevējiem valdības locekļiem,kuri nerūpējas ne par ko citu tikai svām kabatām un izdabā ierokomisiju žīdiem.

    • Bet iespējams Rasmusenam ar savām cūkām aizbraukt no privātajiem 15 km attālumā.Nebija dāņu cūku,nebija mēru.Un to smirdoņu,kas rodas no ķimiskām barošanām,vajadzētu likt filtrus.Agrāk laukos turēja cūkas,ne smirdoņas,ne mēra!ielaida vieni otri svešas cūkas un ir problēma.

    • Kāpēc tam dānim ir tiesības nodarboties ar cūku audzēšanu, bet vietējam nav? Nav nozīme cūku daudzumam! 1 vai 10 000. Ja viņam tur ir tāda kārtība, tad tam mērim tur nav iespēju iekļūt un nav ko līst zemnieka kūtiņā – viņš pats atbild par savu suķi. Minimālās prasības var nodrošināt katrs – nelaist ārā, dezinfekcija pie kūts – ar to ir pietiekami, lai novērstu pamata apdraudējumu. Kad vietējais zemnieks būs uzkrājis tikpat apgrozāmos līdzekļus kā tas draņķa dānis vai varēs dabūt kredītu uz tādiem pašiem % kā tas draņķa dānis – tad arī runāsim par vienādām prasībām un godīgu konkurenci!
      Līdz tam – ja te ir mēra zona un bail no tās – droši var pārcelt savas fermas uz citurieni.
      Un tie nodokļi – cik izmaksā mūsu ceļu izmantošana, cik izmaksā vides piegandēšana, kāda bija starpība ar Dānijas cenām, iepērkot zemi Latvijā? Labāk būtu pievēries!

  17. tas jau sen pierādījies,latviešiem savā zemē noteikumus uzstāda citi,kā padomju gados,tagad tie okupanti ir dāņi,ĀRĀ NO VALSTS ŠITĀDUS,tā kā angļi dzen citus

  18. Es gan gribētu,lai visur būtu mazās saimniecības.Tās lielsaimniecības Latvijas apmēriem nederētu.

  19. Ja latvieši pievērsīsies veģetārismam, tad Latvijā nebūs cūku fermu un cūku smakas. No latviešu gaļēdājiem ir pieprasījums pēc cūkgaļas un Rasmusens šo pieprasījumu apmierina ar piedāvājumu – bizness, kas notiek ar latviešu atbalstu.

    • Ja atceries,tad pirms dāņu cūkām latvijā bija pašu audzētas cūkas.Un mums dāņu cūkas bija tur!!!Vēl krieviju barojām un pašiem pietika.Tagad dāņu cūka glābj mūsu vēderus!!!Jāsmejas!Tikai cik fermu latvijā dāņu cūka iznīcināja bez mēra,lai uzkundzinātos par glābēju.!?!

  20. Jā, šāds dāņa mudinājums ļoti uzlabo Latvijas pamatiedzīvotāju pašsajūtu. Kā jau koloniālā zemē. Vietējie vienmēr ir maisījuši gaisu. tos kaut badā nomērdēt, izkaut vai citādas ekonomiskās sankcijas. Ja runātu par tiešām zināmu apstākļu cūku mēra profilaksei, tad jāpārtrauc drīzāk mežu izciršanas darbi. Visas meža mašīnas un traktori, mežstrādnieki, pat koku pārvadāšana ir daudz lielāks cūku mēra izplatības veicinātājs. To jau var uzskatīt par atklātu publisku kolonizātoru aicinājumu vērsties pret pamatiedzīvotājiem. Un valsti dibināja pamatiedzīvotāji savas dzīves labvēlīgu apstākļu nodrošināšanai.

  21. Antūns Bārtulis Atbildēt

    Visas lielfermas, kuras atrodas tuvāk par 10 kilometriem apdzīvotām dzīvojamām ēkām, viensētām slēgt. Jaunu fermu celtniecības vietas ierādīt vietās kur attālums līdz tuvākai lauku viensētai ir ne mazāks par 10 km.

  22. Piemājas cūkas palikušas tikai lumpeņiem!

  23. Kaut, Rassmusen, tavas cūkas mēris piemeklētu – tāpat jau tām nabaga cūkām tāda tipa fermās nekāda dzīve nav un gaļa arī draņķīga. Un vispār brauc mājās – man garšo zemnieku cūka, kas dzīvojusi normālu dzīvi un ēdusi miltu putras un kartupeļus, nevis ar augšanas hormoniem piebāzts lops, kas cepot viss iztek uz pannas un garšo pēc salmiem.

  24. ka tad lai tas danis sava danija korige ka but un nebut visas musu cukas aplipinaja lai tikai konkurences nebutu tad tagad vel blaustisies vacies uz savu daniju ar visam savam cukam.NOTEICEJS ATRADIES.

    • Tas dānis maksā zolīdus nodokļus un algas. Ko tu esi izdarījis Latvijai? Varbūt pašam laiks padomāt doties uz kādu Īriju?

      • NE TU MANI TAISIJI NE MACISI ,BETKAS ATTIECAS UZ TO dani TAD LAI VAC TAS SAVAS CUKAS UN AIDA UZ SAVU DANIJU.

      • Nodokļus ta maksā, bet lielo peļņu bāž savā kabatā. Varbūt noasfaltēt vēl laukumu 10 km ap viņa fermu, lai mežacūkas netiek klāt. Kaimiņmājas cūkas jau viņa fermā nelīdīs bet tirgū konkurenci gan rada

  25. “…….rosina valdību veikt izmaiņas normatīvajos aktos” – redz kā! Kā atbildētu dāņi uz tādu aicinājumu, ja to izteiktu kāds no Dānijā dzīvojošajiem Latvijas uzņēmējiem?

  26. Barons bauriem.

  27. Lai šie pārgudrie aizliedzēji ar visu savu biodrošību iet ieskrieties ! Lauku mājās turēja un turēs savas nesačakarētās cūkas .Tā sērga ir speciāli safabricēts iemesls,legāli tikt vaļā no viņa nosauktajām ,,pagalma,, saimniecībām.

  28. Ka tik ne tā, piemājas saimniecībās cūkas bija, ir un būs!!!

    • Mani vecāki cūciņas baroja ar kombikormu, miltiem, kartupeļiem, putrām un gaļiņa bija smaržīga, garšīga. Šaubos, vai dāņa cūkgaļa garšo tāpat. Šādus tekstus viņš bārsta, lai iznīdētu kaimiņu cūku audzētājus, lai nebūtu konkurentu.

VID atlaidis 10 darbiniekus (2)Valsts ieņēmumu dienestā (VID) šogad uz ierosināto disciplinārlietu pamata no darba atbrīvoti 10 darbinieki.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+