Latvijā
Politika

Rasnačs neapmeklēs 16.marta gājienu 16

Foto – Ieva Čīka/LETA

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) neapmeklēs 16.marta piemiņas gājienu Rīgā, taču “kādā dienas brīdī” dosies pie Brīvības pieminekļa pieminēt leģionārus, aģentūru LETA noskaidroja pie ministra preses sekretāra Andra Vitenburga.

Vitenburgs norādīja, ka ministrs kopā ar pārējiem valdības locekļiem piedalīsies piemiņas pasākumos Lestenē, kur tiks nolikti ziedi un pieminēti leģionāri.

Arī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) neapmeklēs piemiņas gājienu, jo līdz 23.martam ir atvaļinājumā ārpus Latvijas, aģentūrai LETA pastāstīja ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ginta Bormane.

Pirms vairākiem gadiem, 2014.gadā, apņēmība piedalīties 16.marta leģionāru atceres gājienā toreizējam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Eināram Cilinskim (VL-TB/LNNK) beidzās ar amata zaudēšanu – toreizējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) parakstīja rīkojumu par ministra atbrīvošanu no amata.

Kā ziņots, Rīgas dome ir atļāvusi visus 16.martā pieteiktos pasākumus galvaspilsētas centrā, taču vienam no tiem ir noteikti ierobežojumi, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domē.

Bez ierobežojumiem atļauts organizēt biedrības “Daugavas Vanagi” gājienu un biedrības “Nacionālo karavīru atbalstam” rīkoto pasākumu.

Savukārt biedrībai “Latvijas Antinacistiskā komiteja” noteikts, ka tās rīkotais pasākums nevar norisināties vienlaicīgi un vienā vietā ar abu pārējo biedrību pasākumiem, tādēļ tai ir piedāvāti divi varianti – rīkot pasākumu vienlaicīgi, taču citā vietā, vai arī rīkot pasākumu Brīvības pieminekļa pakājē, taču pēc abiem pārējiem pasākumiem.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis aģentūrai LETA pastāstīja, ka policija arī šogad leģionāru atceres dienā Brīvības pieminekļa laukumā izvietos norobežojošās barjeras.

Ķuzis skaidroja, ka policija sabiedriskās kārtības nodrošināšanai iesaistīs pietiekami plašus spēkus. Policisti sabiedrisko kārtību īstenos ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā, kur tiks pieminēti leģionāri, piemēram, Lestenē.

“Riski ir līdzīgi kā citus gadus. Šoreiz fons atšķiras ar to, ka ir Saeimas priekšvēlēšanu gads un nedēļas nogalē gaidāmas Krievijas prezidenta vēlēšanas. Tomēr šogad riski nav ne lielāki, ne mazāki kā citus gadus,” norādīja Ķuzis.

Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi – ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi – ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.

LA.lv