Liāna Langa
Liāna Langa
Foto: Timurs Subhankulovs

“Raudāja Zvejnieks, smēja Zvejnieks” 0

Liāna Langa, īstajā vārdā Liāna Bokša, dzimusi Rīgā, taču jau kopš 80. gadu vidus dzīvo Ikšķilē. Mācījusies Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē (1986 – 1991), studējusi filozofiju un amerikāņu 20. gs. literatūru “New School College” (Ņujorka).

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Strādājusi par restauratori, skolotāju, starptautiskajā kinoforumā “Arsenāls”, vadījusi literatūras raidījumu “Melns uz balta”, 2003. – 2004. gadā bijusi Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, strādājusi sabiedrisko attiecību un projektu birojā “Idea Media”. Pašlaik ir izdevniecības “Apostrofs” vadītāja un strādā literārā žurnāla “Latvju Teksti” redakcijā. Publicējas kopš 1988. gada, ir lēnrakstītāja – pavisam iznākuši četri dzejoļu krājumi un viens ceļojuma apraksts.

Saņēmusi Dzejas dienu balvu (1998. un 2006. g.) un Literatūras gada balvu (2001. un 2010. g.).

CITI ŠOBRĪD LASA

– Dzejolis, ko publicēsim, ir apsveikuma dzejolis. Vai tam ir konkrēts adresāts, un kāda kopumā ir jūsu – kā dzejnieces – attieksme pret suminājuma dzeju?

L. Langa: – Šis dzejolis ir suminājums cilvēka piedzimšanas brīdim. Personībām veltītus apsveikuma dzejoļus vērtēju pēc to dzejiskās kvalitātes kritērijiem, līdzīgi kā ikkatru citu dzejoli. Šo dzejoli šovasar Mazirbē nolasīju kā suminājumu nesavtīgai latviešu literatūras popularizētājai Kanādā un ASV, dzejniecei un atdzejotājai Margitai Gailītis viņas jubilejā. Tikko viņas atdzejojumā Kanādā iznākusi mana dzejoļu izlase angliski “Vilkogas”. Grāmata angliski – tas katram latviešu autoram ir liels notikums.

– Pasaule šobrīd izskatās ļoti trauksmaina, un arī jūs esat paudusi savas bažas par notiekošo. Vai ir kas tāds, kas jums – globālā vai lokālā līmenī – tomēr rosina arī optimismu?

– Latvijai ir jāstiprina savs valstiskums, mums – sava valstsgriba. Blakus atrodas agresors, kas savā labā izmantos mūsu vājās vietas. Manuprāt, jāturpina vērtēt un pārvērtēt, kas ar mums pēdējos 24 gados noticis, kāpēc atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas gan kultūras finansējuma, gan enerģētiskās neatkarības ziņā un arī citās jomās. Jāstiprina latviešu valodas pozīcijas pašu zemē. Vieš neizpratni, ka gadu desmitiem tiek politiski kārtota izglītības un veselības aprūpes sistēma, bet vēl arvien netiek sakārtota, savukārt politiķi par to nejūtas atbildīgi. Rodas absurda sajūta, jo, ja cilvēks apņēmies sakārtot savu māju, viņš taču to arī kādu dienu izdara. Prieks par kultūras ministres Daces Melbārdes jaudīgo darbu. Latvijas simtgades programma, kas vērsta uz jaunatnes izglītošanu, manuprāt, ir ļoti jēdzīgs fokuss.

– Šis ir Raiņa un Aspazijas gads. Intervijā “LA” sacījāt, ka Raini skolēniem pasniegtu kā intelektuālu dumpinieku. Kā redzat Aspaziju?

Reklāma
Reklāma

– Aspaziju redzu kā sava laika avangardisti un feministi. Tas, ka šie divi lielie gari satikās un radīja jaunu domāšanas izteiksmi, modernizējot latviešu valodu, ir ne vien viņu pašu, bet arī visas Latvijas, tātad arī mūsu visu liktenis. Inga Ābele šobrīd raksta lugu par Aspaziju, ko rādīs Jaunajā Rīgas teātrī. Sarunā pa tālruni teicu viņai, ka mani izbrīna cilvēki, kas godos sēž skaistās mājās pie bagātīgi klātiem galdiem un spriedelē, cik Latvijā slikta dzīve. Inga man teica: “Zini, tu saki tieši to pašu, ko Aspazija pēc atgriešanās no trimdas Šveicē. Viņa arī bijusi sašutusi, ka Rīgas pilsoniskā publika mielojas ar delikatesēm un runā, cik dzīve slikta.”

Tavas dzimšanas dienā

Tavas dzimšanas dienā bij’ zāle līdz ­pleciem

Putni dejoja augstu virs zemes

Tavas dzimšanas dienā vēl gulēja zibens

Zvaigznes grozījās tumšzilā vīnā

Tavas dzimšanas dienā tu atradi redzi

Zemes asinis lipa starp plakstiem

Tavas dzimšanas dienā tu iebridi upē

Kliedza pūce, un atkāpās krasti

Tavas dzimšanas dienā kāds iekliedzās: dzimis!

Tu ar rociņu pamāji balsij

Tavas dzimšanas dienā visapkārt bij’ klusums

Tevi sargāja kukaiņu siena

Tavas dzimšanas dienā velnēns ar eņģeli

Turpat istabā grieza danci

Tavas dzimšanas dienā tu zināji vārdus

Kurus cerēji aizmirsis esam

Tavas dzimšanas dienā ieradās Maize

Viņai taureņi spurdza uz galvas

Tavas dzimšanas dienā uzmeta kūkumu

Lielais mākon’s, kas prasīja piena

Tavas dzimšanas dienā pamodās kapi

Smilšu pulksteņi sprāga kā bumbas

Tavas dzimšanas dienā kā dzirksteles šķīlās

Valši, kadriļas, tango un rumbas

Tavas dzimšanas dienā prombūtnes skumjas

Zuda līdz ar prombūtnes prieku

Tavas dzimšanas dienā bij’ lielākas ­smilgas

Par tavu visbrangāko skropstu

Tavas dzimšanas dienā spēlēja arfa

Pati savas starainās stīgas

Tavas dzimšanas dienā tu minēji mīklas

Par Latviju, Ikšķili, Rīgu

Tavas dzimšanas dienā nopūtās kalni

Tiem uz pierēm izspiedās sveķi

Tavas dzimšanas dienā ceļoja vārdi –

Jānis, Mārtiņš, Anna un Līga

Tavas dzimšanas dienā sudraba tīklā

Krita dzintari, gliemji un sejas

Tavas dzimšanas dienā ar aizvērtiem plakstiem

Raudot dejoja Smejošais Zvejnieks

Raudāja Zvejnieks, smēja Zvejnieks

Tavu dzimšanas dienu svinot

Smēja Zvejnieks, raudāja Zvejnieks

Dejojot dzimšanas dienu

Pirmā brēcienā savā tu zināji jau

Ka Zvejnieks un tu – esat VIENS

Tā kā upe un krasts, tā kā zvaigzne un zvirgzds

Un kā zārdā sasilis siens