Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
12. novembris, 2014
Drukāt

Vai izjūtat krīzi piena nozarē, un kāda ir Krievijas sankciju ietekme? (9)

Foto - LETAFoto - LETA

Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji šodien tiekas ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai aicinātu valsts augstāko amatpersonu personīgi iesaistīties Latvijas piensaimnieku interešu lobēšanā Briselē saistībā ar nozarē izveidojušos smago situāciju piena pārprodukcijas un krītošo iepirkuma cenu dēļ.

Aija Balode, Latvijas Statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja, SIA “Stalbes agro” vadītāja: “Darbojamies piensaimnieku kooperatīvajā sabiedrībā “Straupe”, kas piena iepirkuma cenu vēl notur samērā augstu. Pašlaik piena iepirkuma cena ir ap 0,30 eiro/kg, bet daļa saimniecību par nodoto pienu saņem 0,25 un pat 0,20 eiro/kg. Jautājums – cik ilgi šīs saimniecības izturēs? Daži zemnieki jau domā par lopu likvidēšanu. Jāņem vērā, ka daudzi saimnieki uzbūvējuši modernas fermas un ieguldījuši ne mazums kredītlīdzekļu, un tas nozīmē, ka noteikti jābūt līdzekļiem kontā, lai varētu norēķināties ar banku. Arī strādniekiem algas jāmaksā. Domāju, ka valdībai un citiem atbildīgajiem visiem spēkiem vajadzētu cīnīties, lai Eiropas Komisija pēc iespējas ātrāk maksātu kompensācijas. Ar to, ko tagad Latvijas valsts var iedot ciltsdarbam, ir krietni par maz – tas pietiks pusotram mēnesim. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs aprēķinājis, ka zaudējumi zemniekiem katru mēnesi ir ap 7 – 9 miljoniem eiro. Esam dzirdējuši, ka Baltijas valstīm Eiropa gatavojas maksāt aptuveni 20 miljonus eiro, bet tas nav nekas.”

Kārlis Akums, z/s “Akmeņkalni” saimnieks: “Mana saimniecība ļoti daudz saražotā piena pārstrādā mājražošanā. Mums ir seši veikali, kuros tirgojam savu preci, un tajos piena cena nav samazinājusies. Bet bioloģisko pienu nododu “Tukuma pienam”, kur cena nedaudz samazinājusies. Gribu teikt, ka situācija nav kritiska, pateicoties tam, ka mums ir dažādas nozares – piena ražošana, tirdzniecība un gaļas nozare. Nedaudz kritiskāk ir ar izaudzētajiem buļļiem, jo pašlaik, rudens periodā, visi grib tos nodot, līdz ar to vairumtirdzniecībā veidojas pārprodukcija, bet mazumtirdzniecībā viss ir kārtībā. Tas nozīmē, ka vairumtirgotājs ir tas starpposms, kas grib pelnīt ļoti labi. Par piena nozari varu teikt, ka raudāt ir pāragri. Zinu, ka lielie ES projekti ir uzpūsti, jo mēs Eiropai esam vajadzīgi kā patērētāji, nevis kā ražotāji. Mēs tehniku pērkam bez ES atbalsta, jo nevienam negribam pārmaksāt. Kopumā esmu optimists.”

Jānis Vaļko, SIA “Pampāļi” valdes priekšsēdētājs: “Nozarē stipri izjūtam krīzi. Piena iepirkuma cena no 1. maija saruka par trešdaļu, un līdz gada beigām nav cerību, ka piena cena palielināsies. Šis gads ir ļoti sarežģīts. Rapšu un kviešu raža ir mazāka, iepriekš ziemas kviešus nācās pārsēt. Graudu cenas biržās ir zemākas nekā iepriekšējā gadā. Arī izbrāķēto govju cenas un bullēnu cenas šogad ir samazinājušās. Līdz ar to var izveidoties situācija, ka šogad peļņa nebūs ne no augkopības, ne lopkopības. Kas būs nākamgad, pagaidām nav skaidrs, jo Krievijas sankcijas jau ieviesa uz gadu.”

Ēvalds Putniņš, “Limbažu siera” valdes loceklis: “Krievijas sankciju radītā krīze mūs nopietni ietekmē. Eksports uz Krieviju ir pilnībā apstājies, taču šajā laikā esam atraduši jaunus tirgus Kazahstānā, nedaudz tirgojam uz Eiropu. Nesen bijām SIAL izstādē Francijā un sagaidām, ka atvērsies tirgus Itālijā, Izraēlā un Grieķijā. Radusies cerība, ka Krievijā varēs ievest bezlaktozes produktus, un tad mēs varētu eksportēt cietos sierus. Pagaidām no valsts neesmu saņēmis nekādu atbalstu, izņemot dalību SIAL izstādē, kā arī valsts daļēji finansē veterinārā sertifikāta atzīšanu eksportam uz Ķīnu. Vēl personīgie kontakti var palīdzēt.”

Uzziņa

* Piena pārprodukcijas un krītošo iepirkuma cenu dēļ piensaimniecības nozarē izveidojusies smaga situācija.

* Lauksaimnieku organizācijas nosūtījušas vēstules gan Latvijas valsts vadošajām amatpersonām, gan arī Eiropas Komisijai ar aicinājumu panākt tūlītēju lēmumu pieņemšanu, lai sniegtu solīto atbalstu Latvijas piena ražošanas nozarei zaudējumu kompensēšanai, kas radušies pēc Krievijas sankcijām pret Eiropas Savienību.

* Valdība 5. novembrī lēmusi par 7 993 480 miljonu eiro piešķiršanu piensaimniecības nozarei ciltsdarba un augstvērtīgu ganāmpulku saglabāšanai, bet viens no atbalsta veidiem, kas jau ir izmaksāts, ir seši miljoni eiro ciltsdarbam.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Piensaimniekiem – jāatceras biznes ar Krieviju ir KAZINO -var vinnēt, bet parasti zaudē. Ja vēlies naudu – neej uz kazino, tur parasti vinnē kazino…

  2. KĀPĒC viens x MAXIMA veikalos NEVAR NOPIRKT NE AITU, NE PĪĻU, NE ZOSU GAĻU? DĒĻ šiem produktiem jābrauc uz RIGU vai uz divi xx MAXIMA?

  3. Tas tāpēc ka Polijas piena lopu saimniecības ir mazas, tās ir ģimenes saimniecības un tās ir konkurētspējīgākas par lielajām 100 govju fermām šādos krīzes apstākļos, jo tām ir zemāka piena pašizmaksa. Ne Dūklavam, ne lielsaimniekiem no ZSA tas nepielec. Tad kad viņi sāks putēt ārā, tikai tad viņi varbūt sāks domāt. Patreiz viņi aizņemti ar naudas prasīšanu no valsts un EK. Bet EK jau nav nekāda labdarības iestāde, kur var tā ieiet un kaut ko izspiest, kā mūsējie iedomājušies.

  4. Jocīgi, ka cenu samazinājumu izjūt tikai zemnieki- piena tiešie ražotāji. Lielveikalos izmaiņu nav. Šodien iegāju Valkā Maximā, salīdzināju ar cenām Igaunijā (Valgā) . Nesalīdzināmas lietas, divas valstis, divi dzīves līmeņi! Patiešām esam liela, melnā PAKAĻA!!!

    • Tieši tā.Nupat atgriezos caur Poliju no Vācijas.Vācijā un Polijā piena produktu cena ievērojami zemāka,it sevišķi Polija.200.g. 82,5% sviests Augustovas veikala pārvedot uz euro bi9ja 0,52 euro.Tas pats ar citiem produktiem.

  5. šoreiz krīze ir tik nopietna, ka to izjūt arī ģimenes saimniecības. Manas 30 govis nespēj nomaksāt kredītus un nodokļus, tādēļ katru mēnesi divām gočām ir jābrauc uz kautuvi lai aiztaisītu robu budžetā. Skumjākais šajā stāstā ir fakts, ka bankas ir salīdzinoši pretīmnākošas ko nevaru teikt par VID – proti ja vēlies atlikt nodokļu maksājumus tad jāmaksā soda procenti, kā arī 50 eur nodokļu parāds vēsturē liedz tev pretendēt uz nodokļu termiņa atlikumu. Nākotne drūma…

  6. Jā, arī es esmu par nelielajām ģimeņu saimniecībām! Tomēr ZM to atbalsta tikai ar vārdiem, nevis darbiem.
    Par tiem piešķirtajiem 7 miljoniem piensaimniecībai runā jau vismaz 10 dienas, bet neviens nesaka, kad šo naudu reāli zemnieks saņems!

  7. Dzīvoju laukos, kur apkārt man ir nelielie piena ražotāji ar 20-30 govīm ganāmpulkā. Piena cena ir nokritusies, viegli nav, bet lielu paniku un vaimanāšanu pie viņiem nejūt. Vaimanā mākslīgi uzpūsto lielfermu un SIA fermu īpašnieki, kuru fermās saturēti simtiem govju. Jo ģimenes saimniecības un lielfermas saimniekošana tirgus ekonomikā krasi atšķiras. Ģimenes fermā govis slauc un apkopj pati ģimene, nevis algots darbaspēks, kā lielfermā, kam jāmaksā algas, tāpat ģimenes fermai nav vajadzīgi regulāri banku kredīti apgrozāmiem līdzekļiem, kā tas ir 100 govju fermā, arī lopbarība ģimenes fermā tiek sagādāta pašu spēkiem, nevis tā jāpērk, vai to sagatavo algoti strādnieki. Un krīzes un citās situācijās tas viss uzpeld virspusē. Lielražošana piensaimniecībā ir mākslīgs veidojums tirgus ekonomikā, jo prasa konstantu tirgus cenu, kurai krītot tāda ferma vienkārši put ārā. Lai tā pastāvētu, šāda ferma regulāri valstij jādotē, tāpat kā savā laikā kolhozu sistēma, bet cik ilgi? Žēl, ka mūsu lauku politikas veidotāji no ZM to nesaprot un aģitējot par ražošanas koncentrāciju, turpina muļķot lauku cilvēkus.

  8. Raksts palicis, bet visi komentāri pazuduši! Pie mums laikam īpaša demokrātijas forma, avīzei nepatīkamo izdzēst!

Draugiem Facebook Twitter Google+