Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. maijs, 2016
Drukāt

Raundaps uz Eiropas Komisijas galda (13)

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Vakar Briselē vides un dabas aizsardzības aktīvisti rīkoja akcijas, aicinot varasiestādes aizliegt glifosāta izmantošanu, dabas draugi pret glifosātu izmantošanu protestē arī citviet – pirms nedēļas šāda akcija notika Vācijas galvaspilsētā Berlīnē pie Bundestāga.

Eiropas Komisijā (EK) ir aktualizēts jautājums, uz cik gadiem atjaunot licenci glifosātu saturošajiem augu aizsardzības līdzekļiem jeb tautā sauktajam raundapam. Eiropas Parlamenta (EP) deputāti nesen pieņēma rezolūciju, kurā aicina EK atjaunot šī herbicīda pārdošanas atļauju tikai uz septiņiem, nevis 10 gadiem, kā tas ir noteikts, ja šo preparātu izvērtē atkārtoti. EP deputāti prasa komisijai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūrai (EFSA) nekavējoties nodot atklātībā visus zinātniskos pierādījumus, uz kuru pamata izdarīti secinājumi par to, kādēļ vispār jāatjauno glifosāta pārdošanas atļauja. Lai izvērtētu EK priekšlikumu un par to šodien nobalsotu, komisijā ir izveidota Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības patstāvīgās komisijas ekspertu grupa, kura par to vakar diskutēja Briselē.

Latviju šajā grupā pārstāv Valsts augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības departamenta direktors ķīmiķis Vents Ezers. Viņš informēja, ka glifosāts ir viela, par kuras lietojumu tiek veikts daudz pētījumu, līdz ar to regulāri tiekot iegūti jauni dati. “Lai objektīvi tos izvērtētu, glifosāta atrašanos reģistrā plānots pārskatīt agrāk – pēc deviņiem gadiem. Tas ir progress, jo būtībā tāda atkāpe ir ielikta pirmo reizi. Likumdošana paredz, ka jebkurā brīdī, ja tiek iegūti jauni zinātniski fakti, pierādījumi, ka glifosāts tomēr nav drošs, tad komisija tā atrašanos reģistrā var pārskatīt agrāk par deviņiem gadiem. Tātad tas nenozīmē, ka šis termiņš ir iecirsts kā akmenī,” sacīja departamenta direktors un norādīja, ka Latvija jau iepriekš ir paudusi atbalstu EK priekšlikumam, jo “pašreizējā versija ņem vērā visus aspektus un bažas un nodrošina pietiekamu sabiedrības aizsardzības līmeni”. V. Ezers pastāstīja, ka viņš sadarbojas ar toksikologiem, agronomiem, vides speciālistiem, kuri sniedz informāciju un konsultē, lai “mēs pieņemtu zinātniski izvērtētu pozīciju”.

Starptautiskā Vēža pētniecības aģentūra glifosātu saturošos preparātus ir klasificējusi kā “iespējami kancerogēnus”. Francijas valdība aizliegusi tos tirgot vairumtirgotājiem, Nīderlandē pieņemts lēmums tos nepārdot mazumtirdzniecībā, ASV vairākos štatos šie augu aizsardzības līdzekļi ir iekļauti to herbicīdu sarakstā, kas izraisa vēzi.

Vides organizācijas “Zemes draugi” padomes loceklis Jānis Ulme uzskata, ka EK priekšlikums samazināt glifosāta licencēšanas laiku par vienu gadu ir ļoti mazs solītis progresa virzienā, un pastāstīja, ka organizācija nāks klajā ar iniciatīvu aizliegt raundapu pārdot privātpersonām, kā arī aizliegt ar to apsmidzināt nezāles publiskās vietās – parkos, skolu pagalmos, ceļu un dzelzceļu malās. Tieši šādu pozīciju paudusi arī Latvijas Ārstu biedrība.

J. Ulme: “Latvijā tiek kultivēts mīts, ka glifosāts tik ļoti tiek integrēts lauksaimniecībā, ka, to nelietojot, zemnieki bankrotēs un nebūs ražas. Vairāk tiek runāts par šī nezāļu nīdētāja ietekmi uz veselību, bet daudz mazāk par ietekmi uz vidi, par to, ka glifosāts ne tikai tieši ietekmē augus, bet arī no augsnes izskalojas upēs, strautos un pazemes ūdeņos. Ir pierādīts, ka glifosāts ir kaitīgs ūdens organismiem, tātad, nokļūstot ūdenī, tas var nogalināt ūdens organismus. Tas var kaitēt savvaļas dabai, samazinot lauksaimniecības zemju bioloģisko daudzveidību, un iznīcināt putnu un kukaiņu barības avotus.”

Arī bioloģe, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, habilitētā zinātņu doktore agronomijā Ināra Turka uzskata, ka Valsts augu aizsardzības dienestam ir jārīkojas aktīvāk un ir jāaizliedz tirgot glifosātu personām, kas nav apmācītas to lietot. “Būtu jāaizliedz arī zemniekiem apstrādāt ar raundapu laukus īsi pirms ražas novākšanas,” sacīja profesore un uzsvēra, ka, lai saprastu visu šo aizliegumu nozīmību, Valsts augu aizsardzības dienesta vadītājam pēc izglītības vajadzētu būt agronomam, kā tas ir bijis agrāk, nevis juristam, kā tas ir patlaban.

Valsts augu aizsardzības dienesta direktore Kristīne Kjago informēja, ka šobrīd Eiropā notiek trešās klases augu aizsardzības līdzekļu (šajā klasē ietilpst augu aizsardzības līdzekļi, tajā skaitā raundaps, kurus drīkst iegādāties un lietot ikviens) pārvērtēšana, un diezgan daudz līdzekļu jau esot izņemti no reģistra. “Tie nav glifosāti, jo ir vēl toksiskāki līdzekļi. Piemēram, daudzu iecienītais “Decis Mega”, kuru starptautiskie eksperti ir novērtējuši kā ļoti toksisku, kas neatgriezeniski var ietekmēt cilvēka veselību,” pastāstīja direktore un piebilda, ka veikalos pārdevējiem ir jāsniedz instrukcija pircējiem, kā lietojams raundaps. K. Kjago sacīja, ka nav tiešu pierādījumu par glifosātu kaitīgo ietekmi uz veselību un vidi un ka Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm šo herbicīdu lieto maz.

Pasaules ārstu savienība un Pasaules veselības organizācija ir izrādījušas sa­traukumu par iespējamo Eiropas Komisijas balsojumu un patlaban apkopo informāciju par Eiropas valstu pozīciju glifosāta moratorija pagarināšanā. Savukārt EP deputāti aicina EK iesniegt jaunu tiesību akta projektu un nodrošināt neatkarīgu pārskatu par glifosāta vispārējo kaitīgumu, kā arī klasifikāciju, kas balstīta ne tikai uz informāciju par tā kancerogenitāti, bet arī tā iespējamo graujošo ietekmi uz hormonālo sistēmu.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Un ka traucē Latvijai kā suverēnai valstij aizliegt te ārzemniekiem
    darboties ar šo te mēslu un visiem tiem pēc vietējiem likumiem?
    Atkla lūpa dreb vai kā?
    :(?

  2. Ja barosi grūsnas govis ar graudiem, kuri pirms novākšanas apsmidzināti ar šo preparātu var iedzīvoties ļoti lielos teļu atbirumos un krobplībās.
    Kāpēc tik daudz bērni pēdējo 20 gadu laikā slimo ar autoimūinām slimībām???? Tāpēc , ka esam iemācījušie ssaimniekot tāpat kā citur.
    Kāpēc celiakija praktiski nav Krievijas ciemā , pie skandināvu robežas. Bet otrā pusē ši slimība ir Nr 1 , kur katrs 3 nepanes lipekli. Zinātnieki atklāja, ka Krievu pusē saimnieko un ēd kā skandināvi 50 gadus atpakaļ.:)))

  3. ēd droši Latvijā audzētu maizi un cep pankūkas rapša eļļā un raundapu saņemsi pēc pilnas programmas.Lielie lauksaimnieki augustā savus labības un rapša laukus nomiglo ar raundapu, lai vienādi dabūtu gatavību un lielāku peļņu. Par to vēl ZM izmaksā skaistu naudiņu un PVD piever acis, lai nav sevi jāapgrūtina ar liekām problēmām. Pabrauc pa Latvijas laukiem augustā un paskaties uz tiem pelēkajiem, mirušajiem labības laukiem…

  4. Amerika sūdu pika
    Maziem bērniem nepatika

  5. Kā tas iespējams, ka indi vispirms pielieto pārtikā, un pēc tam sāk domāt , vai tas nav kaitīgs veselībai???????????????!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!…………………………………………………………………

    • nav jau pierādijumu ka ir kaitigs un ka inde, pētijumi bez sava gala, bet negativu nav, taču zaļajiem ar kautko taču jācinās, tad nu kā uzvaru pasniedz ka licenzes laiks samazināts un ja bus pieradijumi par kaitejumu, tad pārskatīs.

      • Tepat LV vienā saimniecībā Vācija paņēma analīzes un atklāja (Vācijas labrotorijās) , ka dzīvnieki mira no raundapa paliekām graudos.

  6. Būtu jau labi, ja beidzot pieņemtu dabai un cilvēkiem draudzīgu lēmumu, nevis turpinātu visu indēt lielā naudas dieva vārdā…

  7. Šaubas par to, ka pārtikā arvien vairāk lietojam kaitīgas vielas, izgaisina aizvien pieaugošais audzēju, vēžu, gadījumu skaits Latvijā. Salīdzinājumā ar padomju laiku un tagad – mainījusies ir tikai iedzīvotāju pārtikas bāze un ēšanas paradumi. Līdz ar to uz secinājumiem nav īpaši jāsaspringst. Sevišķu uzmanību izraisa bērnu saslimšanas fakti.

    • tas vel ir liels jautājums Atbildēt

      kas pie vainas, vai raundaps kura kaitigumu nekādi nespēj atmaskot, vai milzigais e vielu, konservantu, garšas, smaržas izskata uzlabotāju daudzums gala produktā. paskaties pat prasta vārāmā sāls msdienās satur e vielu piedevas.

  8. kad Latvijā ienāks TTIC , tad par raundapu varēs aizmirst..)) Monsantas arsenāls jebkuru augsni saindē neatgriezeniski 2 gadu laikā..

  9. Kurā Rīgas veikalā var nopirkt raundapu?

  10. Kādas ķīmiskas vielas kaitīgums vai nekaitīgums ES politiķu izpratnē ir relatīvs jēdziens. Piemēri nav tālu jāmeklē. Nav nekāds noslēpums, ka hormons estrogens ir kancerogens, tādēļ tā lietošana dzīvnieku vet. praksē un to nobarošanā ES ir aizliegta. Bet tajā pat laikā medicīnā, baudot seksuālus prieciņus, to kā kontracepcijas līdzekli visai plaši lieto mūsu sievietes un šinī gadījumā EK nemaz nesatraucas. Vai šinī kontekstā kāds ir pētījis, kāpēc tā pieaug sieviešu saslimstība ar krūts un dzemdes vēzi? Pēta jau, bet
    piemiedz acis… Tāpat ir ar to raundapu.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+