Foto – Valsts augu aizsardzības dienests

Raundaps uz galda un urīnā 28

Latvijā augu aizsardzības līdzekļu reģistrā lietošanai mūsu valstī iekļauts 41 preparāts, kas satur glifosātu. 19 no tiem atļauts iegādāties un izmantot neprofesionāļiem – piemājas dārziņu īpašniekiem. Vides draugi un veselīga dzīvesveida piekritēji ceļ trauksmi par šī ķīmiskā preparāta iespējamo kaitīgo ietekmi. Taču daudzi lauksaimnieki Latvijā uzskata, ka cilvēku runas par viņu indēšanu ar glifosātu ir pārspīlētas. Citās valstīs to gan aizliedz un notiek tiesas procesi par kaitējumu veselībai.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Taču zemnieki ir pārliecināti, ka, iznīcinot nezāles ar glifosātu saturošajiem preparātiem jeb tautā tā dēvēto raundapu (uzņēmuma “Monsanto” ražotais raundaps, kas satur glifosātu, ir viens no populārākajiem preparātiem, tāpēc šis nosaukums iegājies kā apzīmējums visiem augu aizsardzības līdzekļiem), nekādu ļaunumu apkārtējai videi nenodara, ja tos lieto atļautajās devās. Mūsējie arī smidzinot samērā nelielas devas, jo neesot tik daudz naudas preparātiem kā citās Eiropas Savienības valstīs. Zemnieki vērš uzmanību uz problēmu, ka raundapu mazākās koncentrācijas var iegādāties ikviens Latvijas iedzīvotājs un viņus neviens nepārbauda.

Arī bioloģe, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, habilitētā zinātņu doktore agronomijā Ināra Turka secina, ka tā ir liela kļūda, ka raundapu pārdod privātpersonām dārzkopības veikalos. Profesore neuzskata, ka graudaugu tīrumu apstrāde ar glifosātiem, kaut arī ievērotas visas instrukcijas, būtu kaut kas labs un nekaitīgs. “Šīs ķīmijas būtība ir tā, ka augā tiek pārtraukta fotosintēze, tas kļūst sauss, bet raundapa atliekas, kaut niecīgās devās, uz grauda apvalka tomēr saglabājas. Vislielākā bīstamība veselībai ir tad, ja glifosātu atliekas nokļūst rapšu eļļā, jo tieši eļļā šī ķīmiskā viela saglabājas vislabāk,” saka profesore Turka un neslēpj, ka pati izvairās iegādāties gan kliju, gan pilngraudu maizi, jo nav pārliecināta, ka šie produkti ir absolūti bez glifosātu atliekām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) noņem graudaugu un rapšu ražas paraugus pirms ražas novākšanas, lai pārbaudītu, vai glifosāts nepārsniedz maksimāli pieļaujamās normas. Pārkāpumus konstatējot maz. Tomēr pārbaudes nav plašas – valstī ir 23 253 saimniecības, kurās audzē graudaugus, un uz visām ir tikai 15 dienesta inspektori, kas strādā piecos reģionos. Šogad noņemti vien 150 paraugi, lai pārliecinātos, vai nav pārsniegtas raundapa un tā “radinieku” devas. Arī VAAD valda uzskats, ka cilvēku runas par viņu indēšanu esot pārspīlētas.

Sešu cilvēku urīnā no 11

Fakti liek šaubīties par preparātu atbildīgu izmantošanu. Pētījumos konstatētas glifosātu pēdas to cilvēku urīnā, kam nav bijis pat tiešs sakars ar lauksaimniecību un kas dzīvo pilsētās. Starptautiskā vides organizācija “Zemes draugi” no 2013. gada marta līdz maijam savāca urīna paraugus no cilvēkiem 18 valstīs Eiropā un nodeva tos testēšanai medicīnas laboratorijā Brēmenē. Kopumā tika analizēti 182 paraugi, tajā skaitā 11, kas ņemti no Latvijas iedzīvotājiem. Analīzes uzrādīja, ka kopumā 80 paraugos glifosāts atstājis savas pēdas. Tajā skaitā Latvijas iedzīvotāju urīnā glifosāta atliekas tika atrastas sešos paraugos. Protams, var apšaubīt, cik šis pētījums ir reprezantatīvs, ja no visas Latvijas iedzīvotājiem pētījumam izraudzīti tikai 11, tomēr bez ievērības šādu informāciju nedrīkst atstāt. Starp citu, no šejienes arī radies skaitlis, ko šad tad izmanto vides organizācijas Latvijā, proti, ka 55% Latvijas iedzīvotāju organismā atrastas glifosāta atliekas un ka Latvija ir piektajā vietā Eiropā pēc šī ļaužu daudzuma.

Aizliedz un izņem no veikalu plauktiem

ASV izdotajā ķīmijas novirziena žurnāla “CEN.ACS.ORG” 21. septembra numurā var uzzināt, ka šī gada sākumā Pasaules veselības organizācija (PVO) ir publicējusi pretrunīgu ziņojumu, kurā ir uzdoti jautājumi un paustas bažas, vai valstu valdības ir pietiekami izvērtējušas šo daudz lietoto ķīmikāliju – glifosātu. Martā PVO struktūrvienība Starptautiskā vēža pētniecības aģentūra klasificēja glifosātu saturošos preparātus kā “iespējami kancerogēnus”. Nekavējoties uz šo paziņojumu reaģēja Kalifornijas štats ASV, paziņojot, ka plāno glifosātus ierakstīt to herbicīdu sarakstā, kas izraisa vēzi. Savukārt Francijas valdība jūnijā aizliedza vairumtirgotājiem pārdot uz glifosātiem bāzētus herbicīdus, balstoties uz bažām par riskiem veselībai. Vācijā bez jebkādiem valdības rīkojumiem brīvprātīgi sāk izņemt glifosātu produktus no veikalu plauktiem, savukārt Nīderlandē parlamentārieši diskutē par aizliegumu tirgot šo preparātu, jo glifosātu atliekas vairs nav retums šīs kanāliem bagātās valsts gruntsūdeņos. Arī Kolumbijas valdība uz laiku pārtraukusi glifosātu izmantošanu kafijas plantācijās un citur.

Reklāma
Reklāma

Kamēr top jauni ziņojumi par glifosāta preparātiem, tajā skaitā raundapu, kamēr tiek pārvērtēts PVO ziņojums par šīm ķimikālijām kā iespējami kancerogēnām cilvēkiem, tikmēr, kā vēsta aģentūra “Reuters”, jau notiek tiesu procesi. Trīs apdrošināšanas firmas ir iesniegušas prasības Delavēras Augstākajā tiesā ASV par populārā nezāļu nīdētāja raundapa kaitējumu cilvēku veselībai. Tiesas procesā tiek izskatīti konkrēti gadījumi, kad, iespējams, šīs herbicīds ir veicinājis vēža paveida Nehodžkina limfomas attīstību. Prasību iesniedzēji norāda, ka “Monsanto” esot falsificējis datus un ilgstoši vadījis maldinošu informatīvo kampaņu.

Bet Latvijā pagaidām prioritāte ir veselīgs uzturs bez palielināta sāls un cukura daudzuma, kā arī kaitīgajām taukskābēm, bet par glifosātu atliekām pārtikas produktos neviens pat neieminas.

Visu rakstu lasiet 6. novembra “Latvijas Avīzē” vai “Latvijas Avīzes” e-izdevumā.