Foto – Valsts augu aizsardzības dienests

Raundaps uz galda un urīnā. “LA” analizē nezāļu indēšanas ieguvumus un draudus 1

“Te aug ziemas kvieši un ar laiku savairosies nezāles, kas būs jāiznīcina,” man rāda zemnieks Guntars Gremzde un piebilst, ka viņa tēvs, arī zemnieks, ir pabeidzis kursus un saņēmis sertifikātu, kas ļauj nodarboties ar miglošanu. “Ja mēs nebūtu ievērojuši miglošanas noteikumus, arī privātmāju zālieni un ābeles būtu brūnas. Piekrītu, ka preparāta smaka ir specifiska, bet bez smakas taču nevar, arī gāzei tā ir. Neesam tik bagāti, lai šķiestu naudu lieliem glifosāta daudzumiem, tāpēc iztiekam ar vidējo, nevis maksimālo devu un arī tā nav lēta – hekt­āram 15 eiro,” viņš stāsta un ir pārliecināts, ka daudzgadīgo nezāļu nīdētājas ķimikālijas nekādu ļaunumu nenodara, jo tad jau dzīvnieki un putni neēstu uz lauka izbirušos graudus un stirnas nenāktu mieloties ar zāli pēc nokultā lauka nomiglošanas. “Uz citiem maniem laukiem pavasarī nolaidās simtiem zosu, likām pat putnu biedēkļus. Tas ir rādītājs, ka lauku miglošana pret nezālēm nav kaitīga dzīvībai,” secina Guntars.

Kamēr Latvijā uzskata, ka cilvēku runas par viņu indēšanu ar glifosātu ir pārspīlētas, tikmēr citur to aizliedz un notiek tiesas procesi par kaitējumu veselībai

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

“Briesmīgas ir tās indes, ko zemnieki smidzina uz laukiem. Dzīvojam lauka austrumu pusē, un valdošie rietumu vēji atnes nepatīkamu smaku, kad pirms un pēc labības novākšanas lauks kārtējo reizi tiek apsmidzināts ar raundapu. Šī darbošanās izraisa alerģijas un citas veselības problēmas, mēs pret to esam bezspēcīgi, jo māju neaiznesīsi un nenoliksi citā vietā. Zemnieki domā, kā iegūt lielāku ražu un vairāk naudas, bet, kas notiek ar zemi, gruntsūdeņiem un visām dzīvām radībām, viņus neinteresē. Viņi pat nesaprot, par ko tiek runāts. Nebrīdina, ka lauki tiks migloti, arī vēja stiprumu neievēro. Kaimiņiene iebēga mājās, jo nevarēja elpot. Stirnas nāca un ēda saindēto zāli, sāpīgi bija uz to raudzīties,” tā rak­sta Iveta, kuras saimniecība robežojas ar lielsaimnieka tīrumiem. Šis nav vienīgais izmisuma sauciens, ko redakcija saņēmusi rudens pusē, kad nokulta labība un rugaines pēc apstrādes ar ķimikālijām kļuvušas brūngani rudas.

Zemnieki ir pārliecināti, ka, iznīcinot nezāles ar glifosātu saturošajiem preparātiem jeb tautā tā dēvēto raundapu (uzņēmuma “Monsanto” ražotais raundaps, kas satur glifosātu, ir viens no populārākajiem preparātiem, tāpēc šis nosaukums iegājies kā apzīmējums visiem augu aizsardzības līdzekļiem), nekādu ļaunumu apkārtējai videi nenodara, ja tos lieto atļautajās devās.
“Te aug ziemas kvieši un ar laiku savairosies nezāles, kas būs jāiznīcina,” man rāda zemnieks Guntars Gremzde un piebilst, ka viņa tēvs, arī zemnieks, ir pabeidzis kursus un saņēmis sertifikātu, kas ļauj nodarboties ar miglošanu. “Ja mēs nebūtu ievērojuši miglošanas noteikumus, arī privātmāju zālieni un ābeles būtu brūnas. Piekrītu, ka preparāta smaka ir specifiska, bet bez smakas taču nevar, arī gāzei tā ir. Neesam tik bagāti, lai šķiestu naudu lieliem glifosāta daudzumiem, tāpēc iztiekam ar vidējo, nevis maksimālo devu un arī tā nav lēta – hekt­āram 15 eiro,” viņš stāsta un ir pārliecināts, ka daudzgadīgo nezāļu nīdētājas ķimikālijas nekādu ļaunumu nenodara, jo tad jau dzīvnieki un putni neēstu uz lauka izbirušos graudus un stirnas nenāktu mieloties ar zāli pēc nokultā lauka nomiglošanas. “Uz citiem maniem laukiem pavasarī nolaidās simtiem zosu, likām pat putnu biedēkļus. Tas ir rādītājs, ka lauku miglošana pret nezālēm nav kaitīga dzīvībai,” secina Guntars.