Foto – Valsts augu aizsardzības dienests

Vai Latvijā raundapu lieto par daudz? 3

“Latvijas Avīze” turpina pētīt aizsākto tematu par raundapa jeb glifosātu saturošu preparātu izmantošanu lauksaimniecībā.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Anitra Tooma, žurnāla “Vides Vēstis” galvenā redaktore: “Raundapu nekad nevar lietot par maz, bet vislabāk, ja to nelieto vispār, jo ziņas par glifosātu saturošo preparātu ietekmi uz veselību ir arvien baisākas. Diemžēl zemnieki neapzinās, ka tas viņiem kaitē vairāk nekā tiem, kas iegādājas viņu produkciju. Šo preparātu izplatītāji nestāsta zemniekiem, ka viņi apdraud ne tikai savu, bet arī bērnu un darbinieku veselību. Vistrakākais ir tas, ka cilvēki, kuru mājai apkārt apmiglo laukus, netiek pat brīdināti, un tāpēc rosinām izmaiņas noteikumos, ka obligāti jābrīdina apkārtējie. Esam aizgājuši jau līdz tādam absurdam, ka tirdzniecībā ir pudeles ar uzrakstu “eko” un “bio” raundaps, ko var iegādāties mazdārziņu īpašnieki. Man stāsta, ka gan tramvaju, gan dzelzceļa trases, arī celiņi parkos tiek migloti ar raundapu. Pat Latvijas Botāniskajā dārzā šo indi lieto, jo nav naudas, lai nolīgtu ravētājus. Smiltsērkšķu audzētājs man apliecināja, ka arī viņš lieto raundapu nezāļu apkarošanai jaunaudzēs.”

Mārtiņš Cimermanis, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītājs: Visu preparātu lietošanai ir savas normas, un jāatzīst, ka dažkārt Latvijas lauksaimnieki pieļauj kļūdas to lietošanā. Bet pile darvas sabojā medus mucu. Intensīvā lauksaimniecība prasa šo līdzekļu izmantošanu, un no tā izvairīties pilnībā nebūs iespējams, jo tādējādi iegūstamas lielākas ražas un lētāka produkcija. Vienmēr pastāvēs arī divi saimniekošanas virzieni – bioloģiskais un intensīvais –, un katram no tiem būs savs piekritēju loks. Tomēr esmu pārliecināts, ka salīdzinājumā ar vecajām ES dalībvalstīm Latvijā glifosātus saturošos preparātus izmanto maz. Mēs daudz runājam par to, kā vairāk pievērsties integrētai augu audzēšanai, dažādus preparātus lietojot vien tik, cik konkrētam augam nepieciešams. Tādēļ tas ir arī viens no LLKC uzdevumiem – panākt, lai zemnieks ir tik izglītots šajā jautājumā, ka neklausītos dažādu firmu piedāvājumus un mudinājumus šos preparātus lietot, kur vien tīk.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Laima Klidziņa, ZS “Klidziņa” īpašniece: “Savā saimniecībā raundapu lietojam tikai tur, kur tas ir vajadzīgs. Ja lauks ir tīrs no nezālēm, nav nekādas vajadzības to miglot ar herbicīdiem pirms kulšanas. Parasti problēmas ir tad, ja ziemāji ir slikti pārziemojuši un tās vietas, kur sēkla nav izdīgusi, aizaugušas ar nezālēm, tad gan ir nepieciešams miglot. Tas, ka šī problēma tiek aktualizēta un arī sabiedrībā radies viedoklis, ka graudi tiek žāvēti nevis kaltēs, bet gan graudaugus apsmidzinot ar glifosātiem, manuprāt, ir absolūti aplam. Ja kāds varbūt tā arī ir izdarījis, tas nenozīmē, ka tā rīkojas visi zemnieki.”

Indulis Āboliņš, Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieks: “Laukos ir pietiekami daudz vārpatas, kas ir grūti iznīdējama nezāle, to nevar likvidēt tikai ar agrotehniskām metodēm. Iztikt bez glifosātiem nav iespējams. Pastāv, protams, jautājums, vai zemnieki, izmantojot glifosātu preparātus, ievēro visu, kas attiecas uz mums kā uz patērētājiem, un vai ievēro aizargjoslu līdz ūdenskrātuvēm, vai nesmidzina tā, ka trāpa kaimiņu teritorijās. Ja augu aizsardzības līdzekļi tiek izmantoti neatbilstoši ES regulai, zemniekam var samazināt ES piešķirtos maksājumus par vienu līdz pieciem procentiem. Ja saimniecībai ir 100 hektāru, bet pārkāpums ir konstatēts piecos hektāros, tad tiek samazināti visi maksājumi kopumā. Ja konstatē tīšu pārkāpumu, tad sods var sasniegt pat 15 – 20 procentus no kopējās piešķirtās naudas. Katru gadu ir vairāki gadījumi, kad zemnieki tiek sodīti.”

UZZIŅA

* Pasaules veselības organizācijas struktūrvienība Starptautiskā vēža pētniecības aģentūra pavasarī nāca klajā ar paziņojumu, ka glifosātu saturošie preparāti, ko tautā sauc par raundapiem un kurus lauksaimnieki smidzina uz laukiem, lai iznīcinātu nezāles, ir “iespējami kancerogēni”.

* Vairākas valstis un daži ASV štati reaģējuši uz šo paziņojumu, izņemot no plauktiem uz glifosātiem bāzētus herbicīdus, jo neatkarīgie zinātnieki Francijā, ASV un citur ir izpētījuši, ka raundaps negatīvi ietekmē aknu šūnas, degradē šūnu membrānas, ietekmē hormonālo sistēmu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.