Latvijā

Pētersone: Ravēt dārzā ir vieglāk nekā VID 8


Ināra Pētersone
Ināra Pētersone
Foto – Timurs Subhankulovs

Par attīrīšanos no negodīgajiem darbiniekiem, par godīgajiem darbiniekiem nepieciešamo rotāciju, par samērā lielo VID inspektoru armiju, par nomelnošanu sākšanu un par priekšlikumiem ēnu ekonomikas apkarošanā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ināru Pētersoni izjautāja LA žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis.

 

– Jums ir zeme starp Bausku un Vecumniekiem. Vai šajā trakajā aizņemtības laikā esat paspējusi apsēt savu dārzu?

– Jā, 4. maijā jau viss bija zemē.

– Tad jau jāsāk ravēt. Vai ravēt nezāles dārzā ir vieglāk nekā ravēt VID?

– Darbā tā ravēšana ir ļoti sarežģīta, runa ir par cilvēku turpmāko likteni. Ar nojausmu varbūt arī var atšķirt, kurš ir kurš. Bet ar to vien nepietiek, vajadzīgi pierādījumi. Ja dārzā kopā ar nezāli gadās izravēt kādu kultūraugu, tad nekas – gluži vienkārši tas vairs neaug. Un nav jāiet uz tiesu, lai kaut ko pierādītu.

– Jūs VID esat strādājusi dažādos amatos, no pašas apakšas. Vai tiešām Latvijas TV raidījums bija tas, kurš atvēra acis?

– Pilnīgi noteikti, nē! Arī visus aizvadītos gadus esam nodarbojušies ar dienesta amatpersonu pārkāpumu atklāšanu. Atšķirībā no citām valsts pārvaldes iestādēm VID ir izveidota iekšējās drošības daļa ar likumā nostiprinātām operatīvām, kriminālprocesa darbībām. Sava veida mazais KNAB. Tās pamatuzdevums ir pastāvīgi atrast, pārbaudīt un vērtēt, vai starp VID darbiniekiem nav tādu, kuri iesaistīti korupcijā vai citā nelikumīgā darbībā.

Attīrīšanās jeb atbrīvošanās no negodprātīgiem darbiniekiem notikusi un notiek visu laiku. Bet līdz šim tā nenotika publiski, un šo darbinieku pārkāpumus mēs neafišējām. Diezin vai tas arī būtu sevišķi gudri – publiski mazgāt netīro veļu.

Jau pirms pieminētā Latvijas TV raidījuma, pagājušā gada martā biju uzdevusi pārbaudīt mūsu darbinieku ienākumu deklarācijas un to, kā viņi maksā nodokļus. Kad septembrī VID Kontroles pārvalde bija apkopojusi visas nodokļu maksātāju, tostarp amatpersonu deklarācijas, tad arī “uzpeldēja” šīs 173 VID amatpersonas, kurām vajadzētu uzdot papildu jautājumus par ienākumu avotiem un citus. Taču tas nenozīmē, ka visas šīs personas bija kaut ko pārkāpušas, ja nemaldos piecām tika veikti nodokļu auditi, dažām pārbaude vēl turpinās.

– Kā saprotam no jūsu teiktā, ar netīrās veļas mazgāšanu neafišējot esat nodarbojušies visus aizvadītos gadus. Bet tagad tas notiek publiski un sabiedrībai radies iespaids, ka vienā no svarīgākajām valsts iestādēm viss jūk un brūk?

– Tā tas nav. Bet diemžēl tā tas tiek pasniegts un kādam laikam tas ir izdevīgi, tas turpinās jau piekto mēnesi. Preses konferencēs jums un citu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem regulāri esam stāstījuši un rādījuši gan par ieņēmumu plāna izpildi, gan par muitu, gan par tiesību sargājošo iestāžu veikumu. Cita lieta – vai to kāds izdevums atspoguļo.

– Cik tādā gadījumā VID amatpersonas par dienesta pārkāpumiem sodītas agrāk?

– To var pateikt precīzi. 2014. gadā disciplinārsodītas 66 amatpersonas, t. sk. 12 atbrīvotas, piezīme izteikta 2, rājiens 34, mēnešalga samazināta 17 un viena pazemināta amatā. 2015. gadā –25, t. sk. 2 atbrīvotas, 12 izteikti rājieni, mēnešalga samazināta 11, bet šī gada četros mēnešos disciplinārsodītas 12 amatpersonas, t. sk. 2 atbrīvotas, 5 samazināta mēnešalga, 4 izteikts rājiens, viena pazemināta amatā.

No 2014. līdz 2016. gada 1. aprīlim sāktas 15 krimināllietas, kurās iesaistītas VID amatpersonas, (2014. gadā 5, 2015. gadā 6, šogad 4), kriminālvajāšana sākta pret 26 personām, kurām noteikts aizdomās turētā statuss (2014. gadā pret 5, 2015. gadā pret 12 un šā gada četros mēnešos 9). Minētie skaitļi viennozīmīgi norāda uz VID sistēmisku darbu darbinieku pārkāpumu identificēšanā un sodīšanā.

Amatpersonu uzraudzība un pārbaudes notiek nepārtraukti. Tomēr jāatzīst – iestādē, kurā strādā ap 4000 darbinieku, es nevaru zināt, ar ko katrs nodarbojas patiesībā, kādi katram ir ienākumi, dzīves stils un kas katram ir aiz ādas.

– Kādi ir VID darbinieku izplatītākie pārkāpumi?

– Visbiežāk sastopamies ar dienesta informācijas noplūdināšanu kādos savtīgos nolūkos. Protams, šad tad atklājam, ka, pildot dienesta pienākumus, darbinieki atklāti prasījuši kukuli par pozitīva lēmuma pieņemšanu pārkāpumu gadījumos. Pēdējā laikā pārsteidz tas, ka nodokļu maksātāji gatavi maksāt pat arī tad, ja nav pārkāpumi konstatēti vai, apstrīdot man kādu lēmumu, es to tāpat būtu atcēlusi, jo līdzīgos gadījumos jau izveidojusies tiesu un VID prakse. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem vairāk jāpārzina savas tiesības un nav jābaidās par izspiešanas gadījumiem ziņot vai nu mums, vai KNAB.

– Jūs sacījāt, ka amatpersonu uzraudzība, pārbaudes un sodīšana par pārkāpumiem notiek nepārtraukti. Tik un tā taisāt tagad reorganizāciju, apvienojat Muitas un Finanšu policijas pārvaldes. Kāpēc?

– Šī reorganizācija nav saistīta ar pēdējo mēnešu notikumiem, darbinieku atlaišanu vai pārcelšanu. Tā bija diskutēta jau agrāk, tiesa, pēdējo mēnešu notikumi to pasteidzināja. Muitas un Finanšu policijas pārvalžu apvienošana ir loģiska. Jo kur ir kontrabanda, bieži vien tur ir arī izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Būtībā nav lietderīgi uzturēt divas pārvaldes vienā iestādē un katrai nodrošināt savu lietvedību un savas informācijas tehnoloģiju sistēmas, nemaz nerunājot, ka lielās realizācijās tāpat vienai jāpalīdz otrai. Valstij tas iznāk dārgāk.

– Kad kādā uzņēmumā vēlas atbrīvoties no nevēlama darbinieka, bet nevar atrast iemeslu, tad struktūru reorganizē. Vai tā nav arī VID?

– Valsts ieņēmumu dienestā veikto reorganizāciju pamatojumu, efektivitāti pagājušajā gadā pārbaudīja Valsts kontrole un norādīja uz būtisku progresu, vienlaikus arī uz atsevišķām lietām, kas jāpilnveido. Es nevaru organizēt kaut ko, kā ienāk prātā, vai tikai tāpēc vien, ka man kāds darbinieks nepatīk.

– Cik pašlaik ir atlaisto vai uz citām amata vietām pārcelto?

– Pārcelšanai jeb rotācijai ir pakļauti 39 darbinieki, tostarp 22 ir dažāda līmeņa vadītāji. Visi rīkojumi par darbinieku pārcelšanu VID iekšienē jau ir izdoti. Un ir sagatavoti rīkojumu projekti, kuri vēl jāskata Ministru prezidentam un kuri paredz divu darbinieku pārcelšanu darbā Iekšlietu ministrijā. Vēl paredzēta piecu darbinieku pāriešana darbā Tieslietu ministrijas sistēmā.

– Atbrīvoto un pārcelto pulkā ir arī jūsu vietnieki – Kravalis, Undzēns, Čerņeckis un citi. Kur paliek viņi?

– Par viņiem ir atsevišķi lēmumi. T. Kravalis ir atbrīvots no darba, tāpēc ka pats laikus neiesniedza dokumentus pielaides valsts noslēpumam pagarināšanai. Manu 29. februārī izdoto rīkojumu par viņa atbrīvošanu viņš gan ir apstrīdējis, pašlaik to skata Finanšu ministrijā. A. Undzēnam piedāvāts darbs Valsts reģionālās attīstības aģentūrā, ko viņš ir labprātīgi pieņēmis. K. Čerņeckis turpmāk vadīs Nodokļu parādu piedziņas pārvaldi. Citā darbā pārcelti arī vairāki citi struktūrvienību vadītāji.

– Vai šīs pārcelšanas citos amatos skar pilnīgi visus vadītājus bez izņēmuma vai tomēr bija kāda atlase?

– Danai Reizniecei-Ozolai kļūstot par finanšu ministri, viens no viņas uzdevumiem bija vairāk veicināt amatpersonu, sevišķi vadītāju rotāciju. Citstarp viņa nosauca VID Finanšu policijas pārvaldi, Muitas policijas pārvaldi, Nodokļu kontroles pārvaldi, Nodokļu piedziņas pārvaldi, kurās, viņasprāt, ir visaugstākie korupcijas riski. Bija nodoms pakļaut rotācijai ne tikai šo pārvalžu vadītājus, bet arī viņu vietniekus.

Manā skatījumā jebkāda pārcelšana nevar notikt mehāniski. Tai jānotiek ar jēgu – ņemot vērā ikviena vadītāja iemaņas un pieredzi – tā, lai citā darbā pārceltais vadītājs varētu savas zināšanas attīstīt, pilnveidot jaunās struktūrvienības darbu. Tāpēc rotācijai tika pakļauti arī citu VID pārvalžu vadītāji, vietnieki.

Mums ir ļoti daudz iesāktu projektu, tāpēc svarīgi bija nodrošināt arī to pēctecību, līdz ar to visa struktūrvienības vadība, vietnieki netika nomainīti. Šķiet, sabiedrībā izveidojies maldīgs priekšstats, ka visus spēkus veltām tikai darbinieku pārcelšanai. Muļķības, darāmā mums ir ļoti daudz, jānodrošina visu uzticēto uzdevumu izpilde. Diemžēl šī procedūra ir ievilkusies. Četrus mēnešus strādājot šādā režīmā, spriedze, protams, pieaug. Pieļauju, ka dažiem darbiniekiem pārcelšana citā darbā paver jaunas iespējas apliecināt sevi. Un viņi labprāt pieņēmuši jaunos pienākumus. Bet citi, iespējams, jūtas vīlušies, jo uzskata, ka viņiem bijušas vēl neīstenotas idejas. Viņus var saprast.

– Aģentūrai LETA atsūtīta vēstule, kuras autori sevi dēvē par “mēs, VID kolektīvs”. Vēstulē aprakstījuši Pētersones ģimenei piederošos īpašumus un pievienojuši to fotogrāfijas, kā arī apgalvo, ka VID vadītājas dzīvesveids neatbilst viņas ienākumiem. Vai tik ar pārcelšanu un atlaišanu nebūsiet kādu sāpīgi aizķērusi?

– Nav šaubu, kādam tās ļoti nepatīk. Par šo vēstuli esmu informējusi finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu un KNAB vadītāju Jaroslavu Streļčenoku. Par to esmu ziņojusi arī Drošības policijai. Jau agrāk KNAB ir vērtējis manas kā amatpersonas ienākumu un piederošās mantas deklarācijas. Tikko esmu izgājusi cauri pielaides valsts noslēpumam pagarināšanai, Drošības policijā, SAB esmu vētīta no visām pusēm.

Jāatzīst, šis gan nav pirmais nomelnošanas mēģinājums. Pietiek.com jau labu laiciņu ir apzelējis to, ka, lūk, Rīgā esmu nopirkusi dzīvokli. Jo, redziet, pēkšņi kādam licies, ka cilvēks, kurš divdesmit gadus ir strādājis VID, turklāt pietiekami labi apmaksātos amatos, to nav varējis nopirkt par 50 tūkstošiem godīgā ceļā…

Šī anonīmā vēstule ir kārtējais nomelnošanas mēģinājums. Lūk, Pētersonei piederot kaut kādi mistiski nekustamie īpašumi, kaut arī uz vīra vārda reģistrēto esmu deklarējusi, norādot, ka es to patiešām lietoju, esmu deklarējusi tur dzīvesvietas adresi: kopš 1992. gada dzīvoju savās lauku mājās, vēl kolhozu laikos celtajās, kopā ar saviem vecākiem. Pētersone, lūk, dzīvo izšķērdīgi. Kaut arī visiem zināms, ka es nedodos ekskluzīvos, dārgos ceļojumos vai nepērku dārgu zīmolu mantas: man vienkārši ir citas prioritātes.

Anonīmās vēstules autori norādījuši, ka mans bērns mācās Anglijā. Jā, tā patiešām ir. Bet vai tas ir kāds pārkāpums?! Aiztikt manu bērnu ir zemiski un gļēvi.

– Vai jums pašai ir nojausma, kam to vajag?

– Es pat negribu iedziļināties, šķiest spēkus šo anonīmo autoru noskaidrošanai, tāpat mēģināt publiski taisnoties. Lai to pārbauda un izmeklē tās iestādes, kurām tas jādara.

– Jums ir arī piedraudēts?

– Ir bijuši mēģinājumi ietekmēt manus lēmumus saistībā ar darbinieku pārcelšanu citā darbā. Pieļauju, ka pārcelšana nepatīk atsevišķiem VID spēka struktūrvienību darbiniekiem, iespējams, citiem, tāpat arī kādiem ietekmīgu, ar nelegālu biznesu saistītu grupējumu pārstāvjiem, kurus esam pieķēruši pēdējā laikā.

Visus lēmumus vienmēr esmu pieņēmusi patstāvīgi. Protams, attiecībā uz rotāciju iepriekš apspriežoties ar VID iekšējās drošības nodaļas vadītāju Gitu Plaudi, kurai es uzticos. Un diezin vai kāds varētu mani ietekmēt arī turpmāk – kamēr vien būšu šajā amatā. Anonīmajā vēstulē teikts, ka šis ir tikai sākums. Es ar to rēķinos. Vienlaikus apsveru iespēju dzīvē arī darīt kaut ko citu un ļaut kādam citam šo tik vieglo kuģi pastūrēt. Trīs gadi šajā medus maizē ir daudz, un to var saprast tikai tie, kuri kaut ko tādu ir darījuši.

– Kādā no mūsu iepriekšējām sarunām atzināt, ka VID nepietiek darbinieku, lai pilnīgāk uzraudzītu nodokļu maksāšanu, ierobežojot ēnu ekonomiku. Bet tagad plānojat darbinieku skaita samazināšanu par 13%…

– Ēnu ekonomikas īpatsvars valstī joprojām ir liels. Tās mazināšanā jāiesaista daudz darbinieku. Taču pavērtējot, vai nodokļu nemaksātāji ļoti baidās no viņiem uzliktajiem sodiem, man jāsaka pavisam atklāti. Visbiežāk nebaidās. Nodokļu auditā sarēķinot nesamaksātās summas, piedzīt tās nav iespējams. Uzņēmuma konti, aktīvi ir iztukšoti. Ja arī tajos kaut kas vēl palicis, tad pirmā roka parasti ir bankai, kas izsniegusi kredītu.

VID Finanšu policijas pārvalde bija veikusi pētījumu par laikposmā no 2004. līdz 2009. gadam nosūtītajiem kriminālprocesiem vajāšanai un saņemtajiem sodiem. Tikai 20 personām ticis piespriests reāls cietumsods. Kaut arī noziedzīgās darbības dēļ valstij zaudējumi sniedzas miljonos, piespriestais soda izciešanas laiks ir gaužām īss – vidēji 3,4 gadi. Tātad var secināt, ka šie sodi ir pārāk maigi. Tie neattur no jaunas krāpšanas un blēdības. Tā jādomā arī tāpēc, ka no jauna ierosinātajos kriminālprocesos bieži parādās tās pašas personas, kuras bija pieķertas un sodītas agrāk.

Ja pēc mūsu pārbaudēm un sodiem nekas neuzlabojas, tad tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Lai to mainītu, nepieciešams gan mums uzlabot darba kvalitāti, meklēt jaunas metodes, lai izjauktu šo grupējumu rūpalu, gan stingrākiem prokuroriem aizstāvot valsts intereses, gan tiesnešiem pieņemot lēmumus.

Krāpnieciskie paņēmieni kļūst arvien rafinētāki, tāpēc izmeklētājam, nodokļu inspektoram jābūt pietiekami kvalificētam speciālistam. Lai saprastu kāda ekonomiskā pārkāpuma būtību, viņam nepietiek tikai ar vienu pašu augstskolas diplomu. Un tāpēc jārunā par šo speciālistu pienācīgu atalgojumu.

– Bet jūs jau iekasējat papildus!

– Iekasējam. Bet, aplūkojot nākamajam gadam paredzētā valsts budžeta ietvaru, papildu nekā jau nav. Vajadzība palielināt atalgojumu VID darbiniekiem nekad neizkonkurēs citas. Piedevām Valsts kontrole paziņojusi, ka ēnu ekonomikas ierobežošanai paredzēto naudu tērējam tikai atalgojumam, bet neieguldām valsts robežas infrastruktūrā. Es nekā nevaru piekrist šādam apgalvojumam, tāds apgalvojums ir pilnīgi aplams, sabiedrību maldinošs. Iznākumā man ir jādomā, kā, neprasot no budžeta neko papildu, palielināt kvalificētu speciālistu atalgojumu. Viens veids – pārskatīt citus izdevumus. Otrs – samazināt darbinieku skaitu, lai pārējiem varētu samaksāt vairāk.

– Vai iecerētais štata vietu samazinājums dos iznākumu? Igaunijā VID ir 1400 darbinieku. Bet igauņi iekasē vairāk, arī budžets viņiem ir lielāks, kaut arī ekonomikas apjomi ir lielāki mums. Kā to izskaidrot?

– Mūsu valsts budžetu neveido tikai nodokļu ieņēmumi. To īpatsvars budžetā ir aptuveni 75 līdz 80%. Rēķinot Eiropas fondu piešķirto naudu, šis īpatsvars ir vēl mazāks.

– Tomēr, lūdzu, palīdziet saprast, kāpēc divu kaimiņvalstu starpā ir šīs atšķirības?

– Te, pirmkārt, jārunā par sabiedrības attieksmi, proti, vai tā ir apmierināta ar valdības darbu un nodokļu izlietojumu. Un vai sabiedrības vairākums pieņem, ka nodokļi ir jāmaksā. Apziņa, ka tie jāmaksā, Igaunijā ir krietni augstāka nekā Latvijā.

Otrkārt, jārunā par nodokļu politiku. Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa mums “apēd” lielus resursus, turklāt īsā laikā. Maksājumu čeki, attaisnotie izdevumi, ja vien tos neiesniedz elektroniski, vēl ir jāpārbauda. Iznākumā cilvēkam šī nodokļa atmaksa ir vien daži desmiti eiro. Bet VID darbiniekam tas atņem nenormāli daudz laika un nervu. Igaunijā nekā tamlīdzīga, gandrīz 90% iedzīvotāju izmanto elektroniskās deklarēšanas sistēmu, tādējādi VID darbinieki nekad nav tā noslogoti.

Otra lieta – no aptuveni Uzņēmumu reģistrā reģistrēto 220 000 juridisko personu puse ir tādu, kurām nav nekādas saimnieciskās darbības. Savulaik reģistrējušies, un viss. Kāpēc VID jāprasa tām un administratīvi jāsoda par gada pārskatu neiesniegšanu, ja naudas apgrozījums no gada gadā ir nulle?!

Pašlaik esam iesnieguši Finanšu ministrijā savus priekšlikumus, kā atrisināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas problēmu. Pirmais variants – atsakāmies no attaisnotajiem izdevumiem, palielinot ar nodokli neapliekamo minimumu. Otrais – nosakām, ka turpmāk iedzīvotāji var izmantot tikai elektroniskās deklarēšanas sistēmu, atprečojam tikai tos izdevumus, kurus pakalpojumu sniedzēji gatavi mums iesniegt elektroniski, nekādus papīra dokumentus vairs nepieņemam. No apdrošināšanas sabiedrībām tos jau saņemam, šogad arī no izglītības iestādēm. Bet no veselības aprūpes iestādēm joprojām ne. Trīs gadus plosāmies par to, kad beidzot īstenos tā saukto e-veselības projektu. Reizēm man rodas šaubas, vai savas dzīves laikā to pat piedzīvošu.

– Cik pašlaik VID darbinieku ir nodarbināti ar šo iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu?

– Ap divsimt. Tas ir ļoti daudz.

– Jūsu priekšlikumi nozīmē to, ka nepieciešami grozījumi vairākos desmitos tiesību dokumentu. Vai jūtat, ka tiem būs politisks atbalsts?

– No sarunām ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu un viņas padomnieku Juriju Spiridonovu esmu secinājusi, ka par šīm problēmām mums ir vienāda izpratne. Tas vieš cerības. Ministrijā esam iesnieguši arī priekšlikumus par nodokļu piedziņas uzlabošanu, tāpat priekšlikumus par nodokļu administrēšanas efektivitātes celšanu, jo tā ir cieši saistīta ne tikai ar nodokļu politiku.

– Savulaik atzināt, ka, piemēram, jūsu priekšlikumam ieviest sarežģītākus kases aparātus bija liela pretestība.

– Šī pretestība nāca no uzņēmēju puses. Politisks atbalsts bija. Toreizējais finanšu ministrs J. Reirs mūsu ierosinājumu atbalstīja. Man jāatzīst, ka arī pašlaik uzņēmēji negrib šos kases aparātus, uzlūkojot tos par papildu slogu. Vienlaikus mazumtirdzniecība ir tā nozare, kurā nodokļu nemaksātāju īpatsvars ir viens no lielākajiem. Mums ir ļoti daudz tādu mazumtirdzniecības uzņēmumu, kuri gadiem ilgi strādā ar zaudējumiem. Kāpēc? Hobija pēc? Visticamāk, kases aparātos netiek uzrādīti visi ienākumi.

Jā, arī man tas ir labi zināms, ka mazajos lauku veikaliņos maizes klaipu vai desas luņķi pārdod uz parāda, jo pircējam nav naudas. Kad naudu par pirkumu atnes, tad to, protams, caur kases aparātu neizlaiž un pircējam čeku neizsniedz. Bet ne jau runa ir par šiem mazajiem veikaliņiem, problēmas ir daudz, daudz nopietnākas: ilgus gadus netika maksāti milzīgi nodokļi, īpašnieki kļuva bagāti… un tagad gribam šo āderi piegriezt.

– Pēc lielā politiskā uzstādījuma jaušams, ka tuvākajā laikā nodokļus necels. Bet ieņēmumus budžetā palielinās uz ēnu ekonomikas ierobežošanas rēķina. Vai cerat, ka pēc vēl neapstiprinātā ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna VID izdosies ik gadu samazināt tās īpatsvaru par vienu procentu?

– Dabūt klāt to vienu procentu varbūt arī nebūtu lielu problēmu. Pēc SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra pētnieku pašiem svaigākajiem ēnu ekonomikas mērījumiem, pērn Latvijā tā sarukusi par 2,2% (2014. gadā – 23,5%). Bet te jāņem vērā, kāds būs ieņēmumu plāns. Ja tas būs pārspīlēts, tad no ēnu ekonomikas samazināšanas pasākumiem vien diezin vai būs iespējams apmierināt visas augošās vēlmes un iegribas.

Ap šo ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu mēs muļļājamies jau divus gadus, bet nekā vienoties nevaram. Manuprāt, šī plāna lielākais trūkums ir tas, ka lielākā daļa priekšlikumu nāca no VID, pārējās ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes piedalījušās kūtri vai nemaz. Varbūt tas beidzot izdosies 10. jūnijā, kad Ministru prezidenta vadībā notiks pēc kārtas trešā ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēde.

Lielu daļu no plānā paredzētajiem pasākumiem VID jau gan īsteno pašlaik, negaidot to apstiprināšanu. Diemžēl pašlaik mums valda uzskats, ka valsts budžeta ieņēmumu palielināšanā vienīgā iestāde, kas neko nedara, ir VID. Bet tā jau nav! Atkārtošu vēlreiz. Ja nodokļu auditos kādiem uzņēmumiem uz papīra sarēķināsim kādus valstij nesamaksātos nodokļus, no tā vien valsts budžetā naudas nebūs ievērojami vairāk! Lielāko daļu nodokļos nesamaksāto summu atgūt nav iespējams, jo nemaksātāju konti, aktīvi ir tukši. Pašlaik izdodas atgūt vien 10 līdz 15% no šīm nesamaksātajām summām. Bet nodokļu parādi sniedzas miljonos. Mans viedoklis palicis nemainīgs, situāciju var krasi uzlabot tikai tad, kad mēs visi ne tikai vārdos, bet arī darbos sapratīsim, ka kardināli jāķeras pie uzņēmējdarbības vides inventarizēšanas un sakārtošanas, un šeit nav runa tikai par nodokļu politiku vai nodokļu administrēšanu…

LA.lv