“Znots ir kategoriski pret kartupeļu lauka ravēšanu to augšanas laikā. Saka – tas bojājot bumbuļus, tie kļūstot zaļi. Taču novācot šo zaļo bumbuļu ir ļoti maz. To nevar salīdzināt ar postu, ko augu attīstībai, tātad ražai, nodara nezāles. Vai tad tas ir normāli, ja tūlīt pēc kartupeļu ziedēšanas nezāles tā pārņem lauku, ka vairs neredz lakstus?” 
Zenta Madonas novadā

Lasītākie

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1

Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115

Lasīt citas ziņas

– Kartupeļi ir rušināmaugi, tos noteikti vajag ravēt un rušināt! Tā var iznīcināt nezāles, bet augiem nodrošināt gaisa klātbūtni augsnē, – uzsver Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta Kartupeļu selekcijas grupas vadītāja Ilze Skrabule.

Kopšanas darbi jāuzsāk jau nedēļu vai desmit dienas pēc stādīšanas. Lielākos stādījumos vagu virsmu un sānu irdināšanai izmanto speciālus ecēšveida vagotājus. Ja nezāles sāk parādīties, bet kartupeļi vēl nav sadīguši un lauks nav pārāk mitrs, ecēšanu var atkārtot. Vēlāk, tiklīdz parādījušies kartupeļu asni, sāk vagot, veidojot augstākas vagas. To atkārto vairākas reizes, ik pēc 7 – 14 dienām, līdz augi ir tik lieli, ka lapas starp vagām sakļaujas. Vagošanas reižu skaits nav ierobežots, to var turpināt arī vēlāk, ja pēc lietus veidojas augsnes garoza vai nepieciešams ierobežot nezāles. Zinot, ka daudzviet augsne ir nezāļu pārbagāta, tas ir ļoti būtiski. Rūpīgākie kartupeļu audzētāji vago vairāk nekā trīs reizes.

VIDEO. Pierobežā regulāri notiek reidi par televīziju

Neatbalsta piedāvājumu liegt pārdot alkoholu degvielas uzpildes stacijās; noraidīts arī priekšlikums no 18 gadiem atļaut iegādāties un lietot alkoholu bāros

“Šķiršanās dīvas” advokātu birojs Londonā netīšām izšķīris ne to laulību, kuru vajadzēja! Tiesa apgalvo, ka galīgo rīkojumu nevar atcelt

Mazdārziņos stādījumus ik pēc nedēļas var noecēt ar grābekli. Vēlāk, kad laksti jau pastiepušies, ar smailu lāpstu uzsāk augsnes pieraušanu, tā apberot un noslāpējot sīkos nezāļu dīgstus. Šādu vagošanu atkārto vēl trīs reizes, līdz sakuplojušie ceri to vairs neļauj izdarīt.

Ir pierādīts, ka, laikus veicot pirmo stādījumu kopšanu, mehāniskās apstrādes procesā iet bojā 95 – 98 % dīgstošo nezāļu. Ja ecēšana nokavēta un nezāles paguvušas kārtīgi nostiprināties vagu skaustos un sānos, tās ir grūtāk iznīcināt – ne kultivators, ne ecēšas ar tām vairs netiek galā. Ravējot sakuplojušās nezāles, kartupeļu kopēji bieži vien norauš vagas skaustu. Tā paliek ļoti maz zemes, un nenosegtiem kartupeļiem ilgāku laiku augot gaismā, veidojas zaļa miza. Tad vagošana nepieciešama, lai uzraustu tupeņiem virsū zemes kārtu.

Kad kartupeļiem sakļāvušies laksti, tie paši spēj nomākt nezāļu augšanu. Nezāles var atdzīvoties, ja lakstus nokodusi puve, vai arī tie nopļauti pirms ražas vākšanas. Tad jācenšas bumbuļus norakt pēc iespējas ātrāk, pirms stādījums pārvēršas zaļā pļavā. Lai neļautu saaugt nezālēm, kartupeļus var izrušināt arī pirms ražas vākšanas.

Ja audzētājs nevēlas kartupeļus vagot un ecēt, nezāļu izplatību var ierobežot ar herbicīdiem. Tad pirms kartupeļu sadīgšanas vagas nepieciešams vienu reizi noecēt, tā pazeminot augstos skaustus, pēc tam vago. Īsi pirms iestādīto kartupeļu lakstu sadīgšanas atbilstoši rekomendācijai apsmidzina ar herbicīdu (piemēram, ar zenkoru; parasti preparāts darbojas trīs nedēļas). Pieredze liecina, ka precīzi izdarīts miglojums pasargā stādījumu līdz pat ražas novākšanai. Izmantojot herbicīdu, nav nepieciešama daudzkārtēja rušināšana, kas daļēji var traumēt sakņu sistēmu. Tomēr atsevišķas šķirnes ir jutīgas pret herbicīdu lietošanu – uz lapām veidojas dzelteni plankumi, reizēm tās izaug kroplas, viļņainas.