Foto – Karīna Miezāja

Ražas svētki arī Centrāltirgū
 0

Miķeļdienu jo plaši atzīmēja visā Latvijā. Izņēmums nebija arī Rīgas Centrāltirgus, kas dažādos gadskārtu svētkos jau ierasti rīko atraktīvus pasākumus saviem apmeklētājiem. Šoreiz piedāvājums bija visai negaidīts – Alus degustēšanas svētki, šlāgermūzika un dažādi konkursi. Tirgus vadība norāda – jaunas vēsmas plānotas ne vien šādu pasākumu rīkošanā, bet arī pašā Centrāltirgū.


Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs saka – ražas svētki ir ne tikai lauksaimniekiem, bet arī tirgum, jo nu viss izaudzētais esot redzams vienuviet. “Viss, ko zemnieks izaudzē, pašlaik Centrāltirgū redzams plašā klāstā. Īpašs prieks par labo ābolu ražu, kas mazajās mājsaimniecībās šogad nav labi padevusies, bet profesionālajiem audzētājiem ābolu ražas ir ļoti labas. Tādēļ mēs pamatoti ceram, ka svaigie Latvijas āboli pircējiem būs pieejami līdz pat nākamā gada martam. Kurzemes un Vidzemes ābolu audzētāji jau apliecinājuši, ka tas tiešām būs iespējams,” norāda A. Abramovs.

Tomēr daudz augļu tirgū esot arī no citām Eiropas valstīm, piemēram, Polija piegādājot daudzveidīgu šķirņu ābolus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Laba esot padevusies arī Latvijas kartupeļu raža. “Redzam, ka tupeņu cenas ir ļoti elastīgas un patīkamas pircējam. Īpaši labi cilvēki pērk ‘Priekuļu dzeltenos’, ‘Adretu’. Arī mitrais laiks šogad, par laimi, saudzējis kartupeļus un tiem nav puves, kas ļauj tos pietiekami ilgi saglabāt svaigus. Domāju, ka ražas svētkiem esam sagatavojušies tiešām labi, jo tik daudz papildu vietu radīts zemnieku izaudzētā tirgošanai kā vēl nekad līdz šim,” norāda tirgus vadītājs.

Un tiešām augļus un dārzeņus tirgū var iegādāties principā visu diennakti – kā atklātajās teritorijās un Sakņu paviljonā, tā jaunizveidotajā Nakts tirgū. “Varam palepoties, ka no 27 vietām Nakts tirgū iznomātas 25. Tirgotājiem nāk sava, es teiktu, īpaša klientūra – tur nav lielas cilvēku plūsmas kā pārējā tirgū, bet pircējs zina, pie kura tirgotāja un pēc kā tieši viņš iet. Tur ir tā sauktais mērķa pircējs, kas meklē iespējami lētākas, elastīgākas cenas un tās arī atrod. Prieks, ka šis tirdziņš sācis atdzīvoties,” atzīst Anatolijs Abramovs.

Lai veicinātu tirdzniecības procesus un tirgotājiem radītu īpašas dienas, jau tiek domāts par nākamajiem pasākumiem Mārtiņdienai un Ziemassvētkiem.


“Tā nav tukša lielība, taču pēc intensīvākas dažādu pasākumu rīkošanas droši varam teikt, ka Centrāltirgus darbības rādītāji šogad ir krietni vien labāki nekā pērn vai vēl pirms gada – apgrozījums pieaudzis par 15 procentiem,” palepojas A. Abramovs.

Bet pāragri par ražas laiku vai pabeigtību vēl esot runāt Zivju paviljonā, kuru savā pārziņā AS “Rīgas Centrāltirgus” pārņēma šā gada aprīlī.

A. Abramovs: “Pēc priekšizpētes atklājās, ka Zivju paviljons ir vissliktākajā tehniskajā stāvoklī. Tādēļ pirmās investīcijas – 16 tūkstoši latu – ieguldītas ugunsdrošības signalizācijas uzstādīšanā un elektroinstalācijas pilnīgā nomaiņā – 97 tūkstoši latu. Turklāt katram tirgotājam izvietojām atsevišķu elektrības skaitītāju, arī katrā noliktavā un katrā saldētavā tādi būs. Nākamais solis būs investīcijas baseinu rekonstrukcijā. Būtu labi to pabeigt līdz Ziemassvētkiem, lai Zivju paviljona vizītkarte – svaigas zivis – būtu jaunos un pārskatāmos baseinos. Par šo odziņu – svaigām zivīm – priecājas ne tikai rīdzinieki, bet arī pilsētas viesi, tādēļ ir būtiski šo lietu sakārtot.”

Reklāma
Reklāma

Zivju baseinu pārveidi iecerēts paveikt pusotra mēneša laikā. Vispirms izbūvēs tādu kā testa režīma baseinu, lai saprastu, vai tas piemērots tirgotājiem. Ja izdosies panākt abpusēju vienošanos, tad Zivju paviljona daļā, kas atrodas tuvāk Daugavai, vienā rindā izvietos mūsdienīgus dzīvu zivju tirgošanai paredzētus baseinus. Taču tas vēl nebūt nav viss. Centrāltirgus pašlaik gatavojot arī aptuveni miljons latu vērtu projektu, ko pieteikt ES līdzfinansējumam, lai Zivju paviljonā izbūvētu jaunas mazgātavas, saldētavas ar dažādu temperatūru režīmu, kā arī nomainītu vecās tirdzniecības saliņas pret jaunām.

“Jāatzīst, ka esam domājuši arī par speciāla restorāna izveidi tieši Zivju paviljonā, lai ikviens varētu baseinā redzamo svaigo zivi turpat nopirkt un uzreiz arī nobaudīt,” nākotnes ieceres atklāj Anatolijs Abramovs.

 

Alutiņi, veco brāli…

AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes locekle Tatjana Lukina norāda – alus degustēšana ir jauns pasākums un iespēja vienuviet sapulcēt visus Latvijas alus ražotājus. “Šoreiz tie ir alus ražotāji, no kuriem daudzus Rīgas iedzīvotāji varbūt pat nezina, nākamo reizi tie būs citas produkcijas ražotāji. Tādējādi mēs atbalstīsim pašmāju ražotājus,” skaidro T. Lukina. Viņa arī piebilst, ka aizvien patīkamāk esot apmeklēt Centrāltirgu tādēļ, ka pēdējā laikā tajā vairāk ir tieši Latvijas produkcijas, tirgotāju un arī pircēju. “Man ļoti patīk pastaigāties pa tirgu, iziet ārā un ieraudzīt to krāšņumu, kāds te pašreiz valda. Atkal to varēs skatīt vien pēc gada, tādēļ jāizmanto iespēja. Prieks, ka pircēji aizvien izvēlas iepirkties pie mums, iegādājoties svaigu, veselīgu un ekoloģiski tīru pārtiku,” tā T. Lukina.

Alus degustēšana Rīgas Centrāltirgū pulcēja visraibāko publiku. Tie, kas cerēja par velti pilnām mutēm to izgaršot, varbūt bija nedaudz vīlušies, jo degustēšanai deva vien 50 gramus – tik daudz, lai spētu novērtēt daudzo alus šķirņu garšas īpatnības. Jāatzīst, ka nedaudz šie alus svētki atgādināja pašreiz Vācijā notiekošo, senām tradīcijām bagāto “Oktoberfest” alus festivālu. Tikai – bez desiņām un ceptām vistām. “Domāju, ka cilvēkiem patīk,” atzina viens no alus pārdevējiem Rihards Strucēns. “Protams, citviet Rīgā varbūt būtu arī vairāk cilvēku, tostarp tūristu, bet vienalga, šeit ir ļoti jauki.”

Bet Ingars Lazarevs atzina, ka bijis pārsteigts par aicinājumu piedalīties šajā pasākumā, jo šķitis, ka Centrāltirgū tik vērienīgas aktivitātes nenotiek. “Īstajā “Oktoberfestā” neesmu bijis, tomēr domāju, ka Latvijai arī vajadzētu šādu pasākumu, jo pie mums taču ir ļoti daudz alus cienītāju,” uzskata Ingars.

“Vai cik labs!” izsaucās Maldas kundze, kas uz Centrāltirgu pēc darba nākusi, lai tiktu pie alus degustēšanas. “Valmiermuižas alu nekad neesmu dzērusi. Šis pasākums tiešām ir izdevies, un domāju, ka vairāk jāreklamē tieši Latvijas alus un arī citi pašmāju produktu ražotāji,” uzsver Maldas kundze.

 

Visi pircēji 
mīļi gaidīti

Rudens velšu plašajā klāstā patīkami izceļas Jelgavas novada saimnieces Emīlijas Dučkenas tirdzniecības vieta. Un ne jau tādēļ, ka būtu kā īpaši izgreznota. Šai vietā jūties gaidīts un tiec arī laipni apkalpots. “Ar ražu šogad visādi gāja, bija arī vilšanās. Piemēram, puķkāposti neizdevās, jo tiem jau sēklās bija slimība. Taču mēs turamies, un domāju, ja Dievs dos labu laiku, vēl vismaz mēnesi tirgosimies,” tā Emīlijas kundze. Kaut kā īpaši ražas novākšanu vai Miķeļdienu viņas ģimenē gan neatzīmējot. “Es pateicos Dievam par visu, ko viņš man devis, ļāvis izaudzēt un pārdot. Katrā ziņā – visi pircēji, kas pie manis nāk, ir mīļi gaidīti,” smaidot saka saimniece.

Sarkans, dzeltens, zils – ziedu krāsainībā var teju vai apžilbt. Turklāt lielākā daļa no tiem – pašmāju dārzos auguši, ar smaržu, stingriem kātiem un skaistu ziedu. “Dālijas augušas Ozolniekos, bet visas mārtiņpuķes audzē mana vedekla. Tāds ģimenes biznesiņš,” stāsta ziedu pārdevēja Elga Smilškalne. Viņa priecājas, ka Centrāltirgū raža tiešām ir bagātīga un pasākumi ar tik jauku mūziku kā alus degustēšanas laikā pievilinot pircējus un netraucējot pārdevējiem. “Cilvēki pērk tiešām labi, nu – ne tik daudz kā pirms pieciem gadiem, bet ir labi. Vienīgi žēl, ka pašu cilvēku ir mazāk, jo daudzi aizbraukuši uz ārzemēm,” savos novērojumos dalās Elgas kundze.

Materiāls tapis sadarbībā ar AS “Rīgas Centrāltirgus”.