Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
11. decembris, 2014
Drukāt

Sīrijas asklēpija – ražena, bet bīstama

asklepjia

Vēlos uzzināt, kas ir šī puķe. Tā skaisti smaržo, ļoti patīk bitēm un mušām, bet ir tik agresīva, ka grasās pārņemt visu dārzu! Vai tā nav indīga? BRIGITA

Pēc Nacionālā botāniskā dārza Lakst­augu floras nodaļas zinātniskās asistentes Ilmas Neretas teiktā, fotoattēlā redzamais augs ir Sīrijas asklēpija (Asclepias syriaca), kas ir visai iecienīta dārzkopībā.

Savvaļā šī asklēpija aug Ziemeļamerikā un ir viena no vecākajām tur aprakstītajām sugām. Varena augumā, spēj izstiepties 1,4–1,5 m un pat 2 m gara. Lapas ir pretējas, ovāli lancetiskas, ādainas, zaļas, izvietotas visā stublāja garumā. Ziedi – bāli rozā līdz sārti, izvietoti čemuros, tiem ir ļoti spēcīgs aromāts. Tauriņi labprāt mielojas ar asklēpiju izdalīto nektāru. Sauli mīloša, mazprasīga, sausumizturīga suga, kas izplatās agresīvi jebkurā vidēji auglīgā, ūdenscaurlaidīgā augsnē, ziemo bez pieseguma. To var audzēt puķu dobēs. Senāk šo sugu izmantoja tekstilrūpniecībā.

Augs ir indīgs, tā pienainā sula satur glikozīdu asklepiadīnu – ļoti indīgu vielu, kas var izraisīt muskuļu paralīzi. Asklēpijas lapas ir toksiskas aitām un citiem lielajiem zīdītājiem. Tomēr augam piemīt arī dziedējošas īpašības tāpat kā bumbuļu asklēpijai (Asclepias tuberosa), taču jāievēro piesardzība (nevar lietot pārlieku lielos daudzumos). Piemēram, saknes noder astmas ārstēšanai. Vēl augu lieto kā diurētisku, vemšanu un atkrēpošanu veicinošu līdzekli.

Sīrijas asklēpiju plaši kultivē ASV. Sēklām ir tik daudz baltu, zīdainu pūku, ka tās pilda spilvenos. Kanādā jaunos asklēpiju dzinumus izmanto pārtikā, sagatavojot līdzīgi kā sparģeļus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+