Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
14. janvāris, 2013
Drukāt

Ražo “neredzamo” stiklu


Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Vaicāts par unikāliem pasaules līmeņa ražotājiem mūsu valstī, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš nosauc trīs – optisko kabeļa šķiedru ražotāju SIA “Z–Light”, iekārtu ražotāju saules bateriju izgatavošanai SIA “Sidrabe” un SIA “GroGlass”, kas kopš 2009. gada ar tajā pašā “Sidrabē” izveidotu iekārtu ražo gaismu neatstarojošo stiklu.

 

Tam iespējams arī papildus nodrošināt aizsardzību pret ultravioleto starojumu. Otrs līdzīgs produkts ir laminētais stikls – tam starp divām stikla plāksnēm atrodas plēve, bet ārējā virsma tāpat ir pārklāta ar gaismu reflektējošo klājumu, ko var likt uz viena vai abiem stikliem. Šo tehnoloģiju pirms daudziem gadiem izveidoja SIA “Sidrabe” sadarbībā ar Cietvielu fizikas institūta pētniekiem.

“GroGlass” produkti ir ļoti pieprasīti daudzās pasaules valstīs, tāpēc uzņēmums darbojas 24 stundas diennaktī bez brīvdienām. Citās valstīs pārdod 99,9% no ražotajiem stikliem. “Latvijā produkciju pārdodam vien tiem, kas paši mūs atrod,” teic “GroGlass” pārdošanas vadītājs Artūrs Rožkalns. Svarīgi, ka arī šādā darba režīmā ražošanas jaudas pērn bija noslogotas vien par 50%.

 

Unikāls produkts
Groglass4_LV_9

Luvras Mākslas galerija, Nacionālā galerija Londonā, lielākais Nīderlandes muzejs “Rijksmuseum” – tie ir vien nedaudzi piemēri, kur izmanto vakuumā īpaši apstrādātu “GroGlass” “neredzamo” stiklu, kas tikpat kā neatstaro gaismu. Līdz ar to, piemēram, daudz skaidrāk ir redzama ierāmētā glezna vai attēls tālrādī. Parastais stikls laiž cauri 90% gaismas, bet SIA “GroGlass” stikls – 98% gaismas. Tātad ar mazāku enerģijas patēriņu, piemēram, no prožektoriem var iegūt to pašu gaismas daudzumu, kāds iegūstams ar parasto stiklu, vai arī, tērējot tikpat enerģijas, – spilgtāku gaismu. Divi vispieprasītākie “GroGlass” produkti ir atstarojošais stikls ierāmētām lietām (piemēram, gleznas, fotogrāfijas) un materiāls tālrāžu ekrāniem.

“GroGlass” pārklājumu tehnoloģijai ir saknes nu jau tālajā PSRS laikā, kad rūpnīcā “Sidrabe” īpašu pārklājumu klāja uz kosmosā sūtīto kosmonautu apģērba. Patlaban stiklu tikpat kā neredzamu padara, vakuuma apstākļos no abām pusēm vairākas reizes klājot metālu oksīdu kārtiņu, kuras biezums veido vienu piecsimto daļu no cilvēka mata biezuma.

“Sidrabē” ražotās klājuma likšanas iekārtas darbojas ļoti precīzi – klājuma pieļaujamā biezuma novirze no normas ir vien 2%. Antireflektorie stikli maksā piecas sešas reizes vairāk nekā parastie stikli. Izejvielu – stiklu – “GroGlass” pērk Eiropā, ASV un Tuvajos Austrumos.

Citviet pasaulē līdzīgus produktus ražo Vācijā (divas rūpnīcas), Šveicē un ASV. Patlaban ražošanu sāk arī Ķīnā, tomēr šajā valstī pieklibojot produkta kvalitāte. Svarīgi, ka visu citu rūpnīcu ražošanas jauda kopā ir tikpat liela kā vienai “GroGlass”, atsevišķi ņemot.

 

Izmantošanas iespējas

A. Rožkalns teic, ka gaismu atstarojošo stiklu izmantošanas iespējas vēl līdz galam nav apzinātas. Līdz lielajai dižķibelei “GroGlass” ražojis “neredzamo” stiklu Nīderlandes siltumnīcām, kur tomātu raža kāpusi atbilstoši saules gaismas caurlaidībai – par 8%.

Pērn pirmo reizi 
50 000 gaismu atstarojoši datoru ekrāni pārdoti Turcijā, kas apņēmusies visu skolu klases nodrošināt ar 65 collu datorekrāniem. Pavisam būs vajadzīgi 500 000 šādu ekrānu. SIA “GroGlass” ir kļuvusi par vienīgo tālrāžu ekrānu piegādātāju ekskluzīvās sadzīves tehnikas “Bang & Olufsen” televizoriem.

“Nīderlandes “Rijksmuseum” konkursā uzvarēts kvalitātes, nevis cenas dēļ. “Daudzi mūsu klienti uzņēmumā ražoto atstarojošo stiklu izmanto ārpus telpu informatīvajos displejos. Šis stikls ļoti labi palielina attēla kvalitāti, piemēram, kinoteātrī, kur stikla siena atrodas starp zāli un projektoru. Ļoti labi ir dažādi arhitektoniski risinājumi, piemēram, veikalu skatlogos. Arī lidostās, autoostās un stacijās šim stiklam ir iespējams plašs lietojums. Nākotnē produktam būs arī citi izmantošanas veidi,” teic A. Rožkalns.

SIA “GroGlass” savus produktus pārdod vien vairumtirgotājiem, kas tālāk tos sagriež atbilstoši tirgū pieprasītajam lielumam. Darbības stratēģija paredz katrā valstī sadarboties ar vienu vairumtirgotāju. “Latvijā tirgu neattīstīsim tāpēc, ka cilvēkiem zināšanu par mūsu ražoto stiklu ir maz. Izglītošanas darbs būtu jāveic vairumtirgotājiem. Mēs Latvijas pasūtītājus apkalpojam tad, kad tie ierodas uzņēmumā. Pārdodam pārklāto stiklu arī tam Latvijas gleznu vai bilžu ierāmētājam, kas no mums pērk sešus kvadrātmetrus lielu stikla gabalu,” tā A. Rožkalns.

 

Fakti

SIA “GroGlass”

izveidota 2004. gadā,

īpašnieks ir ASV investīciju fonds “NCH Capital”, uzņēmumā ieguldījis 35 milj. eiro (fonds ir arī SIA “Sidrabe” īpašnieks),

darbības veids – vakuumā pārklāj stiklu ar īpašu klājumu, kas jūtami uzlabo gaismas atstarošanu,

produktus pārdod vairāk nekā 30 valstīs, 99,9% no ražotā eksportē,

svarīgākie eksporta tirgi – visas Eiropas valstis, ASV, Kanāda, Brazīlija. Pasūtījumi bijuši arī no Ķīnas, Honkongas, Korejas un Austrālijas,

nodarbina 90 darbiniekus,

šā gada konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2012” pirmās vietas ieguvējs nominācijā “Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo uzņēmumu grupā”.

 

 

Viedoklis

Labākais zinātnes pielietojums

Jānis Stabulnieks, nodibinājuma “Latvijas tehnoloģiskais centrs” valdes priekšsēdētājs: “SIA “GroGlass” izmantotā vakuumpārklājuma tehnoloģija noteikti ir Latvijā radušos zinātnisko ideju vislabākais praktiskā pielietojuma piemērs, zinātnes komercializācija. No viena lata ieguldījuma izejvielās tiek iegūts piecas sešas reizes dārgāks gatavais produkts, kas skaidri parāda pievienoto vērtību. “GroGlass” ir klasisks augsto tehnoloģiju izmantošanas uzņēmums. Mēs ļoti daudz atbalstām mazas pievienotās vērtības ražotājus. Tie, protams, ir vajadzīgi, tomēr valsts parādu atdos tad, kad ražotāji daudz ražos produktus ar augstu pievienoto vērtību. Mūsu tautsaimniecības politikas veidotājiem vajadzētu ņemt vērā Somijas pieredzi, kur priecājas, ja no desmit augsto tehnoloģiju projektiem sekmīgs ir viens – tas atpelna visos desmit projektos ieguldīto naudu. Latvijā tiek prasīta sekmīga atdeve no visiem projektiem.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+