Foto – Timurs Subhankulovs

Ražotāji aicina apkurē Latvijā plašāk izmantot dedzināmo kūdru 8

Latvijas Kūdras ražotāju asociācija nosūtījusi vēstuli vairākām ministrijām, aicinot nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu naudas apgūšanas periodā 2014.-2020.gadā iekļaut labvēlīgākus nosacījumus kūdras kā vietējā energoresursa izmantošanai apkurē, portālu “LA.lv” informēja asociācijas izpilddirektore Ilze Ozola.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

“Valdības maiņas dēļ šī jautājuma risināšana nav atliekama. Jo vairāk tāpēc, ka šobrīd apkurei kūdra faktiski netiek izmantota, taču, atjaunojot enerģētiskās kūdras ieguvi, ražošanu un izmantošanu, to 30% apjomā piejaucot katlumājās sadedzināmai šķeldai, Latvijā būtu iespējams līdz pat 15% samazināt energoresursa komponentes izmaksas siltumenerģijā, tādējādi sniedzot finansiālu ieguvumu maznodrošinātām sabiedrības grupām,” atzīmē Ozola.

Pēc viņas teiktā, enerģētiskās jeb dedzināmās kūdras izmantošana apkurē ļautu samazināt energoresursu izmaksas un arī Latvijas atkarību no fosilo energoresursu importa. “Tas netieši veicinātu kokmateriālu eksportu, kā arī pie zināma ieguves apjoma radītu vismaz 400 jaunas darbavietas,” norāda Ozola.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņa atgādina, ka Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam uzsvērta vietējo energoresursu izmantošana. Tāpat “Latvija 2030 – ilgtspējīgas attīstības stratēģijā” kūdra minēta kā šobrīd neizmantots potenciāls enerģētikā. Vēl arī dokumentā „Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai” noteikts veicināt kūdras ieguvi enerģijas ražošanai.

Arī Eiropas Komisijā atzīst dalībvalstu tiesības iekļaut kūdru enerģētikas izejvielu sastāvā. Valstis drīkst brīvi izvēlēties enerģijas avotus, un kūdra atzīstama kā vietējais kurināmais, kam ir nozīme energoapgādes drošībā un reģionālā attīstībā.

“Gadījumā, ja tuvākajos gados tiktu atsākta kūdras izmantošana siltuma ražošanā, tas būtiski neapdraudētu arī Latvijas mērķi 2020.gadā nodrošināt to, ka 40% enerģijas saražo no atjaunojamiem energoresursiem. Jāņem vērā, ka enerģētiskās kūdras atgriešanās siltuma ražošanā var notikt pakāpeniski, veicot arī nepieciešamās investīcijas aprīkojumā. Līdz ar to ievērojamas potenciālā patēriņa jaudas būtu iespējams sasniegt vien šīs desmitgades nogalē,” skaidro Ozola.

Viņasprāt, enerģētiskās kūdras iegūšana nozīmētu to, ka katru hektāru zemes Latvijā izmantotu ar maksimālo ekonomisko atdevi un saimnieciski. Šobrīd licencētajās platībās noņem tikai augšējo kūdras slāni, bet dziļākais – enerģētiskās kūdras – paliek neizmantots. Tas nav saimnieciski un nekalpo arī vides interesēm, tā Ozola.

Asociācijā atzīmē, ka kopējie kurināmās kūdras krājumi Latvijā tiek lēsti 1,1 miljarda tonnu apmērā. Lielākā daļa jeb 70% purvu Latvijā ir dabiski, taču tajos ekonomiska darbība tikpat kā nenotiek. Kūdras ieguvei Latvijā izmanto gandrīz 4% no kopējās purvu teritorijas jeb ap 25 000 hektārus no kopējiem gandrīz 650 000 hektāriem.

Reklāma
Reklāma

Vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs kūdra tiek uzskatīta par biokurināmo, kas lēnām atjaunojas. Tādā statusā to aktīvi izmanto Somija un Zviedrija. Īrijā kūdra tiek plaši izmantota kā vietējais kurināmais jau vairākus gadu desmitus.