Ekonomika
Uncategorized

Bioloģiskie ražotāji sašutuši par “jaunu dīvānzemnieku shēmu” 16

Foto – Zemnieku Saeima

Lai nenovāktos zālājus nepārdēvētu par papuvēm, bioloģiskajiem lauksaimniekiem jau šogad līdz 15. septembrim nezāles bija jāiear.

“Bioloģiskai lauksaimniecībai jābūt ražojošai, nevis vērstai uz Eiropas līdzekļu saņemšanu.” Tā, komentējot daļas bioloģiski saimniekojošo Latgales lauku saimnieku iebildumus par atbalsta maksājumu liegšanu papuvēm, atzīst viens no lielākajiem bioloģiskajiem lauksaimniekiem, z/s “Kalnavoti” saimnieks Jānis Dzenis.

“LA” redakcija saņēma bioloģisko zemnieku atklāto vēstuli par bioloģiskajām papuvēm, kurā pausts satraukums par Lauku atbalsta dienesta (LAD) lēmumiem. Dienests, lūk, interpretējot likumus un tāpēc saimnieki nevar plānot savu darbību. Strīda būtība – vai vajadzīga papuves mehāniska apstrāde jau pirmajā gadā, kā to pieprasa LAD, vai tikai otrajā. Kā teikts 14 saimnieku, galvenokārt no Ludzas novada, parakstītajā atklātajā vēstulē, kas nosūtīta gan ministrijām, gan augstākajām valsts amatpersonām, LAD savā dokumentā “Par bioloģiski apsaimniekotām papuvēm” vienpusēji un slepeni no zemes apsaimniekotājiem traktē jēdzienu “aramzeme”. Šie saimnieki neredz ekonomiskus, agronomiskus vai kādus citus iemeslus, kādēļ būtu nepieciešama augsnes mehāniskā apstrāde jau pirmajā saimniekošanas gadā. Daļa saimnieku par jauno kārtību uzzinājuši tikai dažas nedēļas pirms 15. septembra – tieši līdz šim datumam bioloģiski apsaimniekotā papuves platībā bija jāveic nezāļu apkarošana un augu iestrāde augsnē. Tiem, kas to nav izpildījuši, varētu liegt atbalsta maksājumus.

Saņems ražojošie

Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti norāda, ka atbalstīs tikai pamatotu platībmaksājumu izmaksu reāliem un ražojošiem “biozemniekiem”. Ministrijas pārstāves Dagnijas Mucenieces sniegtā informācija liecina, ka iebildumus par atbalsta maksājumu nesaņemšanu par papuvēm ceļ tie zemju īpašnieki, kuru maksājumu iesniegumu dati un saimniecību apsekojumu rezultāti liecina par vēlmi apiet noteikumus, lai iegūtu nepamatotus maksājumus. Proti, ir konstatēta vēlme saņemt bioloģiskās lauksaimniecības maksājumu par zālāju platībām, kurās nav nodrošināts lauksaimniecības dzīvnieku blīvums, un ir vēlme izvairīties no zālāju novākšanas prasības, deklarējot zālāju platības par papuvēm, turklāt neveicot darbības, kas noteiktas papuvju apsaimniekošanai.

Turklāt vairākumam no iebildumu cēlājiem ir kopīga pazīme – deklarēto papuvju īpatsvars no kopējās lauksaimniecības zemes platības pārsniedz 50% un dažiem sasniedz pat 80 līdz 99%, tajā pašā laikā nav veikta papuvju apsaimniekošana pēc noteiktām prasībām. Un skaidrs, ka tā nav laba lauksaimniecības prakse – atstāt lielāko daļu zemes platību papuvē.

Nezāļu apkarošanas prasība attiecas uz ikvienu papuves platību un ir jāizpilda līdz kārtējā gada 15. septembrim. Zāles nopļaušana papuves platībā nav atzīstama par nezāļu apkarošanu, paskaidro ZM speciālisti. Nezāļu apkarošana ir augsnes aramkārtas apstrāde, veicot augsnes aramkārtā esošo nezāļu un augu veģetatīvi vairojošos daļu sasmalcināšanu.

Diemžēl konstatētais liekot secināt, ka daži negodprātīgi biozemnieki bija iecerējuši zālājus deklarēt par papuvēm, veikt zālāju nopļaušanu un uzskatīt to par pietiekamu nezāļu apkarošanas pasākumu, lai papildus iegūtu bioloģiskās lauksaimniecības maksājumu par papuvēm. Speciālisti lēš, ka šādas darbības imitēšanas gadījumā “tīrais ieguvums” būtu aptuveni 200 EUR/ha.

ZM speciālisti uzsver, ka platību maksājumi ir paredzēti lauksaimnieku ienākumu atbalstam un papildu izmaksu kompensēšanai, saimniekojot bioloģiski un veicot lauksaimniecisko ražošanu.

Sauc par shēmu

Bioloģiskās produkcijas ražotāji ir lielā nesaprašanā par tā saucamo dīvānzemnieku vēlmi saņemt lielāku ES atbalstu. “Tā ir veiksmīgi izveidota krāpšanas shēma,” vērtē “Kalnavotu” saimnieks, piebilstot, ka maksājumi jāsaņem par ražošanu, nevis tikai appļaušanu. Savukārt Latgales lielsaimniecības “Sprūževa M” vadītājs Pāvels Melnis ir lakonisks: “Tie nav zemnieki, bet dīvānzemnieki, kas sapirkuši zemes Latgalē un taisa savu biznesu. Zemnieki ir cilvēki, kas ražo pienu, graudu, gaļu, augļus vai ogas, un viņiem ir jāsaņem atbalsts.”

LA.lv