Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.

Pašmāju produktu zīmols “Zaļā karotīte” – nepamanāms 0

Kopš aizvadītā gada, kad nacionālās kvalitātes shēmas jeb tā saucamie “Zaļās karotītes” produkti atrodas Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārziņā, vietējo produktu popularizēšanas un izglītošanas pasākumi tikpat kā nenotiek. Kopējais zaļās karotītes produktu daudzums un nacionālajā pārtikas shēmā iesaistīto uzņēmumu skaits arī ir tikpat kā nemainīgs. Pat neraugoties uz to, ka valsts kompensē ikgadējo kontroļu un analīžu izmaksas. Vietējos pārtikas produktus no tirgus izspiež importa ražojumi? Kāpēc Latvijas ražotāji neizvēlas augstas kvalitātes produktu marķēšanai zaļās karotītes zīmolu?

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Armands Krauze, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāja vietnieks: “Uzņēmējiem piedalīties šajā shēmā nozīmē lielāku administratīvo slogu – gan darbu ar dokumentiem, gan izmaksas par dalību shēmā un papildu kontroles. Jāuzsver, ka no dalības šajā shēmā gala produkta cena nepalielinās, līdz ar to veidojas duāla situācija – produkta cena nav augstāka un arī apgrozījums nepieaug, kas ir uzņēmēja vissvarīgākais mērķis. Ir jāsaprot, kāpēc konkrēto produktu marķē – lai to vairāk pirktu vai arī lai iegūtu produktam lielāku cenu, lai veidotu lielāku apgrozījumu. Ja šie nosacījumi neīstenojas, tad uzņēmējam zūd interese iestāties šajā shēmā.” Viņš atzīst – zaļās karotītes sākotnējā iecere ir laba un shēma pēc būtības ir nepieciešama.

Armands Krauze pieļauj, ka līdzšinējās mārketinga un sabiedrības informēšanas kampaņas nav devušas vēlamos rezultātus un pircēju neizpratne, shēmas atpazīstamība sabiedrībā nav līdz galam nonākusi. Arī biedrība “Zemnieku saeima” atbalsta augstas kvalitātes vietējās izcelsmes produktu patēriņu un uzsver sabiedrības informēšanas nepieciešamību.

CITI ŠOBRĪD LASA

LPUF un Zemkopības ministrijā (ZM) teic, ka ministrijas patlaban saskaņo jaunos nacionālo pārtikas shēmu noteikumus, kurus izvērtējumam valdībai iesniegs, visticamāk, pēc dažiem mēnešiem. “Latvijas Avīzē” jau stāstījām, ka līdztekus “Zaļajai karotītei” jau šā gada beigās augstas kvalitātes produktu no citās valstīs ražotajām izejvielām marķēšanai varēs izmantot bordo krāsas karotītes marķējumu. Uz tās, tāpat kā uz “Zaļās karotītes”, būs attēlota karotīte uz Latvijas kartes kontūras – vien bordo krāsā un norāde “Kvalitatīvs produkts”, kuras apakšmalā kā uzraksts izvietota produkta ražošanas valsts vai reģiona norāde “Ražots Latvijā”, kas apliecina, ka produkta pilns pārstrādes cikls notiek attiecīgajā valstī. Vai jaunie noteikumi rosinās Latvijas pārtikas ražošanu un lielāku patēriņu?

Kāpēc vajag 
bordo karotīti


“Latvijas dabas apstākļu dēļ visa gada garumā nav pieejamas visas izejvielas, piemēram, kakao,” teic ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vecākā referente Ginta Dzerkale. “Latvijas lauksaimnieki nespēj ražot pārstrādei izejvielas pietiekamā daudzumā,” piebilst LPUF valdes locekle Ligita Turnere. Vai tiešām tā? Vai lielās citu valstu kompānijas tomēr interesē pirkt, piemēram, lētos Turcijā audzētos gurķus, nevis Latvijas dārzeņus?

Latvijā ir eksperti, kas norāda – LPUF lielā mērā lobē savu biedru, tostarp lielo citu valstu uzņēmumu (“Aldaris”, “Spilva” un citi ražotāji), nevis Latvijas tautsaimniecības intereses. To apstiprina arī, piemēram, atteikšanās no Austrijas nacionālās kvalitātes shēmas modeļa, kas “Zaļajai karotītei” kalpoja par paraugu līdzšinējos 13 gadus. Austrijā nacionālajā kvalitātes shēmā zīmolu var saņemt vien citviet ražotie bioloģiskās lauksaimniecības produkti.

Kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa skaidro: “Dārzeņu audzētājiem iecerētā “Bordo karotīte” nav bieds. Ministru kabineta noteikumu projektā ir iestrādāts nosacījums, ka karotītes saņēmējs lauksaimniecības izejvielas pērk citās valstīs vien tad, ja Latvijā to nav vai nepietiek. Atliek cerēt, ka projekta apspriešanas laikā šis nosacījums nepazudīs,” tā E. Strazdiņa.

Reklāma
Reklāma

Austrijā nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas administrēšanu īsteno valsts uzņēmums “AMA Marketing”. No aptuveni 
100 000 šās valsts lauksaimniekiem līgumu par iesaistīšanos shēmā parakstījuši 44 000 saimnieku. Atšķirībā no “Zaļās karotītes” produktiem, Austrijas produktam ir jābūt pilnībā vietējās izcelsmes (Latvijā 75%). No visiem Austrijā ražotajiem piena produktiem AMA zīmols atrodas uz aptuveni 90% izstrādājumu. Gaļas produktiem šis īpatsvars ir aptuveni 60%.

Reklamēšanu 
neatbalsta 


Austrijā valstij piederošs uzņēmums ar augstas kvalitātes vietējo produktu reklamēšanu nodarbojas nepārtraukti, turpretim Latvijā pēc tā saucamajiem treknajiem gadiem reklāma ir pieticīga.

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēma un tās produkti saskaņā ar ZM un LPUF noslēgto līgumu ir jāpopularizē LPUF.

“Nepietiek naudas,” atzīst L. Turnere. Par “Zaļās karotītes” izmantošanu vienam lauksaimniecības produktam izmantotājs maksā LPUF 14 eiro, bet par vienu pārtikas produktu – 70 eiro gadā. Valsts “Zaļās karotītes” turētājiem apmaksā analīzes, tomēr reklāmai, pircēju izglītošanai tās nav. Ir gan izņēmumi — piemēram, atbalsts dalībai izstādē “Riga Food”. LPUF ir izveidojusi un izdevusi bukletus par nacionālās kvalitātes shēmas priekšrocībām un to, kā kļūt par tās dalībnieku. Federācijā teic, ka interese no uzņēmējiem par karotīti esot, tomēr lemšana tik āri nenotiek. ZM un Iepirkumu uzraudzības birojs ir arī izveidojis ieteikumus publisko iepirkumu veicējiem, kas nacionālās kvalitātes shēmas dalībniekiem un bioloģiskajiem lauksaimniekiem paredz priekšrocības publiskajos iepirkumos. Pašvaldības šos ieteikumus gan joprojām izmantojot maz.

PVD Augu izcelsmes pārtikas produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons šogad pamanījis, ka “Zaļās karotītes” produktu ražotāji tiešām bauda priekšrocības iepirkumos. Arī pārtikas produktu tirgotāji saviem produktu piegādātājiem nereti izvirzot prasības pēc “Zaļās karotītes” sertifikāta, un šāda sertifikāta īpašniekiem ir priekšrocības atsevišķos tirdzniecības tīklos. “Tas liecina, ka “Zaļās karotītes” zīmolam ir uzticamība un uzticas arī PVD kā šīs norādes uzraudzītājiem. Mūsu visu kopīgs mērķis ir aizstāt importa produkciju vismaz valsts iepirkumos ar pašmāju ražotāju produkciju. Jo vairāk būs nacionālās pārtikas shēmas dalībnieku, jo vieglāk būs sasniegt izvirzīto mērķi. Tāpēc aicinām būt patriotiem, izvēlēties Latvijas produktu arī pašu ikdienas patēriņam!” tā M. Eiklons.

Uzziņa


Kādām prasībām ES valstīs jāatbilst nacionālajām pārtikas kvalitātes shēmām

 Produkta KVALITĀTE – produktam piemēro paaugstinātas kvalitātes prasības, kas pārsniedz komerciālu preču standartus.

 IZSEKOJAMA IZCELSME – uzraksts un nacionālās krāsas zīme apliecina produkta izsekojamu izcelsmi.

 NEATKARĪGA KVALITĀTES KONTROLE – produkta kvalitāti kontrolē visos ražošanas un pārstrādes posmos. Uzņēmumos veic regulāras kontroles.