Ražots Vācijā. “Rammstein” 0

Atlētisku ķermeņu, uguns, muskuļu, bungu un ģitāru skaņu sienas uzvaras gājiens, visās pasaules malās daudzgalvainu pūli uzrunājot dzimtajā – vācu – valodā. Jau trešo reizi visu laiku populārākā vācu smagās mūzikas grupa viesosies Latvijā, lai 7. februārī “Arēnā Rīga” sniegtu
 savu labāko dziesmu 
esenci jaunā, grandiozā izrādē “Made In 
Germany 
1995 – 2011”.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

“Rammstein” harismas noslēpums neslēpjas tikai pirotehnikas mutuļos un grandiozā dārdoņā, kas gan pirmoreiz popkultūras vēsturē pacēlusi industriālu mūziku līdz masu kulta līmenim.

Drīzāk klausītāju miljonus fascinē nepārspējamā dubultspēle ar cilvēces bezapziņu pašā saknē kustinošu simboliku – “Rammstein” tekstos, grupas tēlā, mūzikā. Te dominē sabiedrības tabu tēmas – vardarbība (Bück dich, Ich tu dir weh, Sehnsuncht), izvirtība (Spiel mit mir, Mann gegen Mann), piromānija (Benzin) vai politisks ekstrēmisms, raisot nemitīgus strīdus – kāda tad īsti ir ziņa, ko pasaulei nes visnotaļ unikālā apvienība, kam līdzi dzied arī tie, kas vāciski nesaprot.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr paši “Rammstein” puiši atkal un atkal noliedz neērto lietu propagandu savos tekstos un vizuālajā tēlā (zombiji, sadomazohistisku rituālu maskas, trešā reiha estētika u. tml.). Grupas solista Tila Lindemana vārdiem runājot – ja kādam sirdī esot kas radikāls, tad viņu uz to pamudināšot jebkurš nejaušs zīmējums, dziesma vai kas cits. Tā teikt – saproti pēc sava ģīmja un līdzības.

Nav noliedzams, ka “Rammstein” dziesmu lirika līdzās mūzikai ir viens no spēcīgākajiem trumpjiem pat pavirša valodas zinātāja ausīs.

 

Virspusējam vērotājam (un dažam kritiķim) var šķist, ka grupas teksti nesniedzas tālāk par saukļu un klišeju atkārtošanu līdzi dziedamajos refrēnos (“heirate mich”), bet tikai retais zina, ka tekstos Tils Lindemans nereti iekļauj, piemēram, parafrāzes no vācu literatūras klasikas – piemēram, dziesmā “Dalai Lama” citiem vārdiem izstāstīts Gētes “Meža ķēniņš”, bet grāvējā “Haifish” apdziedātajai haizi
vij “Rammstein” ģitāru rifiem pielāgotas Bertolda Brehta “Mekija Naža” rīmes.

 

Un tomēr – klausītājs netiek gudrs, vai, piemēram, leģendārajā “Bestrafe mich” (“Sodi mani”) no grupas otrā studijas albuma “Sehnsucht” (“Ilgas”) runāts par Tā Kunga atmaksu vai tomēr – mazohistiskām attiecībām ar partneri.

Vēsturnieki, kas pētījuši grupas izcelsmi, grupas drūmo tēlu nereti skaidro ar grupas dibināšanas laika “sadalītās” Vācijas sociālpolitisko augsni, jo itin visi apvienības mūziķi auguši mūra sovjetiskajā pusē, kur pilsoņu skats uz dzīvi nebūt nebija no gaišākajiem.

“Rammstein” 1994. gadā Berlīnē dibināja tās pašreizējais ģitārists Rihards Kruspe, aizbēgot no Vācijas Demokrātiskās Republikas. Pēc Vācijas atkalapvienošanās viņš atgriezās dzimtajā Šverīnē, iepazinās ar pašreizējo “Rammstein” basģitāristu Oliveru Rīdelu un bundzinieku Kristofu Šnaideru, bet vēlāk – arī ar grupas noslēpumaināko personību, nu jau leģendāro “Rammstein” vokālistu – dobjā basa īpašnieku Tilu un viņa neatkārtojamo ziemeļvācu skaidro, vibrējošo “r”, kas nemainīgi ir “Rammstein” firmas zīme.

Reklāma
Reklāma

Gadu gaitā izdoti seši studijas albumi, pārdoti miljoniem disku kopiju, un smagais sešnieks neguļ uz lauriem joprojām.

Jau kopš novembra “Rammstein” milzu mašinērija atkal devusies ceļā, lai visā Eiropā izspēlētu un vārda tiešā nozīmē spridzinātu (slavenie pirotehnikas brīnumi) savu 16 gadu pastāvēšanas esenci.

Koncertā varam gaidīt zināmākos grāvējus – “Sonne”, “Ich Will”, “Du Hast”, “Mein Herz Brennt”, “Benzin” un citus. Atgādinājumam – pirmoreiz “Rammstein” viesojās Rīgā tālajā 2001. gadā, bet pirms diviem gadiem “Arēnā Rīga” par spīti VUGD koncerta aizliegumam pulcēja 11 000 apmeklētāju.

 

Jaunajā turnejā “Made In Germany 1995 – 2011” koncertu apmeklētājus sagaidīs ne tikai grupas labāko dziesmu izlase, bet arī iespaidīgi specefekti “Rammstein” vislabākajās tradīcijās. Koncertā būs divas skatuves – galvenā un papildskatuve stāvlaukumā.

 

Kā grupas iesildītāji šajā reizē būs populāra industriālā metāla apvienība “Deathstar” no Zviedrijas – viņus jau paguvuši nodēvēt par “Rammstein” un Merilina Mensona krustojumu.

 

Uzziņa

Koncerta sākums 19.30, ieeja no 18.00

Biļetes “Biļešu servisa” tirdzniecības vietās, 
www.bilesuserviss.lv

Cena Ls 35