RD nosaka cenu vietai kolumbārijā – 600 eiro 2
Plānots, ka vienreizējā maksa par Rīgas kolumbārija nišas lietošanu uz 20 gadiem būs teju 600 eiro, aģentūru LETA informēja Rīgas domē.
Mājokļu un vides departamenta maksas pakalpojumu cenrāža papildinājumā, kuru šodien atbalstīja Mājokļu un vides komitejas deputāti, noteikta vienreizējā maksa par kolumbārija nišas lietošanu – 595,04 eiro. Vienā nišā varēs ievietot četras pelnu urnas, kur tās varēs uzglabāt 20 gadus, kā arī tiks paredzēta iespēja uzglabāšanas ilgumu pagarināt.
Rīgas pašvaldība 2016.gadā II Meža kapu dienvidu daļā, Gaujas ielā 6, sāka kolumbārija būvniecību. Patlaban tas ir gandrīz pabeigts, vēl atlikuši tādi darbi, kuru paveikšanai nepieciešami siltāki laika apstākļi, piemēram, zāliena ierīkošana. Kolumbāriju veido vienpadsmit divu, trīs, četru un piecu līmeņu būves, to augstums palielinās kompozīcijas centrā, kurā novietota stiklā veidota skulptūra. Kopumā būvēs izveidotas 288 nišas, katrā iespējams novietot četras pelnu urnas. Ir labiekārtota arī apkārtējā teritorija.
Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) paudis, ka iedzīvotāju interese par iespējām veikt apbedījumus kolumbārijā ir pietiekami liela. Tā izveide ļaus pilsētai risināt apbedījumu vietu problēmu, jo, pēc ekspertu domām, pie šādiem mirstības rādītājiem pašreizējās kapsētu teritorijās vietas pietiks vien 10 -15 gadiem. Agrāk vai vēlāk ar šādu situāciju saskaras gandrīz visas pasaules lielās pilsētas. Katru gadu Rīgā pašvaldības kapsētās apglabā aptuveni 7000 cilvēku. Vidēji 10% gadījumos aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai.
Galīgo lēmumu par kolumbārija nišas lietošanas maksu pieņems Rīgas dome.
Jau ziņots, ka kolumbārija celtniecība uzsākās pērn vasarā un to bija plānots pabeigt jau rudenī. Kolumbārija izveide pašvaldībai izmaksāja teju 175 000 eiro.
Kopumā Rīgas teritorijā ir 26 kapsētas, no kurām 20 ir pašvaldības, bet pārējās sešas ir baznīcu pārziņā. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas – Bolderājā un Jaunciemā.
Trīs kapsētas – Torņakalna, Mārtiņa un Kapsila – ir slēgtās. Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.
Visas 20 pašvaldības kapsētas kopā aizņem 450 hektārus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā – tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.
Pašvaldība aprēķinājusi, ka katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 10% gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai. Tā, piemēram, 2014.gadā Rīgā tika apglabāti 7042 cilvēki, bet 764 gadījumos cilvēki izvēlējušies apglabāt urnas ar kremētu mirušo pelniem. Pašvaldība secinājusi, ka kremācija pakāpeniski kļūst aizvien populārāka, ko pierāda pēdējo gadu statistika. Rīgas pašvaldības kapsētās 2012.gadā apglabāta 591 pelnu urna, 2013. gadā – 685, savukārt 2014.gadā – 764 un 2015.gadā – 776 pelnu urnas.
