Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
9. aprīlis, 2016
Drukāt

Re, kur mūsu purvīši un rozentāli! (1)

1. Izstāde – tramplīns talantiem

1no5
Publicitātes fotoPublicitātes foto

Daudzinātais šā gada jubilārs Janis Rozentāls arī pats savulaik izgāja jauna mākslinieka pārbaudījumu gaņģus, līdz kļuva par atzītu meistaru. Mākslas studiju laikā Pēterburgā viņš dabūjis cīnīties par savu miesīgo un garīgo barību, piepelnoties krāsodams izkārtnes, dažnedažādas bildītes un pat Lieldienu olas. Ar pliku talantu vien neiztikt, taču bez tā – arī ne. Par mākslas būtību gleznotājam šaubu nebija – tik tas ir mākslas darbs, kas dzimis stiprā patstāvīgā pārliecībā, nevis kā pakaļdarinājums untumainas modes strāvām vai pakalpojums publikas konvencionālai gaumei. Latviešu profesionālās mākslas celmlauža jubilejas reizē vērts palūkoties uz šodienas sekotājiem – vai tie atzīst līdzīgus spriedumus. Un kas vēl jāliek mūsdienu māksliniekam bagāžā, lai nokļūtu pieturā ar nosaukumu – izcils un novērtēts. To taču vēlas sasniegt gan talanti, gan viņu pielūdzēji – vai ne?

Topošo purvīšu un rozentālu krustcelēm palīdzēs izsekot arī jauno mākslinieku izstāde “Spriedze”, kas pēc nedēļas no 31. marta būs apskatāma izstāžu zālē “Arsenāls”.

Daudzi slavē mākslas zinātnieci Diānu Barčevsku, kas trešo reizi kā kuratore uzņēmusies jauno gleznotāju izstādes rīkošanu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles “Arsenāls” telpās. Atzinīgus vārdus nežēlo muzeja kolekciju nodaļas “Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, jo šādas izstādes jaunajiem esot ļoti veicinošas. – Ne katrs mākslinieks spēj strādāt tikai iekšējas vajadzības virzīts, ir nepieciešamība arī pēc novērtējuma, taču Latvijā ar to mēdz būt bēdīgi.

Uzaicinājumu uz izstādi var uzskatīt arī par novērtējumu, jo tā tiek veidota rūpīgā atlasē.

Diāna Barčevska jaunos talantus noskata Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) skatēs, bakalaura un maģistra darbu aizstāvēšanās. – Klausos, ko viņi runā, jo mūsdienās ir svarīgi pamatot savu mākslu.

Līdzīgi tas notiekot arī citur pasaulē – galeristi, mākslas speciālisti mākslas augstskolās jaunos vēro un vērtē.

Pēc 47 mākslinieku efektīgā pieteikuma 2007. gadā ar prātā paliekošu nosaukumu Candy Bomber jeb našķu bumba* kuratore bija iecerējusi pēc pāris gadiem rīkot nākamo parādi, taču tas nebija iespējams – par maz talantu. Otrā izstāde notika, bet 2010. gadā, trešā – tikai šogad, t. i., pēc sešiem gadiem. – Reizēm pārņem šaubas, vai šādas izstādes jārīko, bet tad aizej uz Mākslas akadēmiju, uz darbu aizstāvēšanu, ieraugi spožu mākslinieku un saproti, ka tā dēļ ir jātaisa izstāde, jo ģenerālais uzdevums taču ir izcelt jaunos talantus, – nosaka D. Barčevska. Šoreiz viņu vairāk iedvesmojis Klāvs Loris (1988) – kopš pērnā gada jaunais mākslinieks uzmirdzējis gan savā izstādē “Essme” Mūkusalas galerijā, gan laikmetīgās mākslas biennālē “Eiropas jaunrade” kā viens no trim Grand Prix laureātiem 56 autoru konkurencē. Klāvs panākumu nosaucis par “atspērienu tā neko”, jo balvā 2000 eiro, apmaksāta rezidence, studija un materiāli darbam Parīzē, taču pats iespaidīgākais ieguvums – personālizstādes rīkošanas iespējas “Hangar H18” mākslas galerijā Briselē. “Spriedzē” būs apskatāmi arī viņa Parīzē tapušie darbi.

Līdzās Klāvam savas gleznas rādīs 17 mākslinieki vecumā līdz 30 gadiem, pati jaunākā starp viņiem – LMA glezniecības apakšnozares 3. kursa studente Zīle Ziemele, kas pērn kļuva par konkursa “SEB stipendija glezniecībā – talants atmaksājas!” uzvarētāju, iegūstot 1800 eiro naudas balvu un iespēju piedalīties radošajās darbnīcās kādā no Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Jo tuvāk nāk izstādes diena, jo pašai lielāka spriedze – atzīst D. Barčevska un piebilst, ka vēlētos, lai pasākums kļūtu par stabilu tradīciju un tramplīnu jaunajiem māksliniekiem, parādoties kopā tik apjomīgā izstādē. Prieks, ka sarunās paši gleznotāji šo pasākumu atzīst kā būtisku radošo notikumu. Jauno darbus “Spriedzē” izvērtēs LNMM speciālisti, lai noskatītu gleznas savai kolekcijai, piebilst E. Ansone.

  1. Izstāde – tramplīns talantiem
  2. Veiksmes formula kā roka ar pieciem pirkstiem
  3. Jānis Avotiņš – atzīts ārzemēs, bez izstādēm Latvijā
  4. Mazs tirdziņš un nacionālais pašlepnums
  5. Izcila māksla, bet nav kur parādīt!

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. kur ir rakstīts,ka mūsdienu publiskās ginekoloģijas
    konceptu pārņemtie, grib kļūt par
    purvīšiem un rozentāliem ??

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+