LU speciālisti decembrī iztukšojuši un iztīrījuši vienu no divām Salaspils reaktora dzesēšanas ūdens tvertnēm. Tuvākajās dienās viņi gatavojas iztukšot otru, lai novērstu iespējas radioaktīvajam ūdenim nokļūt vidē. Valdība tam atvēlējusi 15 000 eiro, ar ko pietiek pašiem neatliekamākajiem darbiem. Ko pēc tam darīt ar savākto radioaktīvi piesārņoto ūdeni? Un kāda nākotne gaida pašu reaktoru? Uz šiem jautājumiem pagaidām valdībai atbildes nav.
LU speciālisti decembrī iztukšojuši un iztīrījuši vienu no divām Salaspils reaktora dzesēšanas ūdens tvertnēm. Tuvākajās dienās viņi gatavojas iztukšot otru, lai novērstu iespējas radioaktīvajam ūdenim nokļūt vidē. Valdība tam atvēlējusi 15 000 eiro, ar ko pietiek pašiem neatliekamākajiem darbiem. Ko pēc tam darīt ar savākto radioaktīvi piesārņoto ūdeni? Un kāda nākotne gaida pašu reaktoru? Uz šiem jautājumiem pagaidām valdībai atbildes nav.
Foto – Andris Popelis/LU

Jau 17 gadus nespēj izpildīt apņemšanos par Salaspils kodolreaktora demontāžu 7

Ministru kabinets jau 17 gadus nespēj saņemties sākt apturētā Salaspils kodolreaktora demontāžu, kaut arī solījums beidzot šo darbu izdarīt ir atrodams neskaitāmos valdības dokumentos. Tikmēr reaktora infrastruktūra brūk pati no sevis, apdraudot apkārtējo vidi un cilvēku veselību.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Par laimi, vismaz no lietotās kodoldegvielas Salaspils reaktors ir ticis vaļā. Saskaņā ar Starptautiskās atomenerģijas aģentūras, ASV un Krievijas trīspusējo vienošanos lietotā kodoldegviela 2008. gadā tika nosūtīta atpakaļ uz ražotājvalsti – Krieviju. Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne pastāstīja, ka šobrīd lielāko apdraudējumu rada reaktora dze­sēšanai izmantotais dejonizētais ūdens, kas izmantošanas laikā ticis radioaktīvi piesārņots.

Dzesēšanas ūdens glabājas divos lielos pazemes rezervuāros – katrā pa 40 kubikmetriem. Reaktora teritorijā un tā apkārtnē izveidoti dažāda dziļuma urbumi, ar kuru palīdzību pastāvīgi tiek veikts obligātais vides monitorings, lai kontrolētu radioaktīvo izotopu daudzumu vidē. Decembrī ūdens rezervuāriem tuvākajos urbumos tika konstatēta paaugstināta ūdeņraža izotopa tritija koncentrācija. “Paldies Dieviņam jeb, precīzāk, mūsu zemes struktūrai – nekur tālāk šis piesārņojums nebija ticis un ārpus teritorijas paņemtajos paraugos viss ir normas robežās,” teic G. Ķizāne. Tomēr, lai neizaicinātu likteni, LU pētnieki nekavējoties ķērušies pie pazemes tvertņu iztukšošanas. Jau decembrī pirmais rezervuārs atbrīvots, pārsūknējot radioaktīvi piesārņoto ūdeni 500 litru mucās un novietojot tās šādu vielu glabāšanai piemērotā ēkā turpat reaktora teritorijā. Pēc pirmā pazemes rezervuāra iztukšošanas un iztīrīšanas zinātnieki atklāja, ka tā iekšējā metāla apvalkā metināšanas šuvēs bija izveidojusies sūce. Par laimi, lielu daļu ūdens aizturējis ārējais betona apvalks un pēc rezervuāra iztukšošanas tas satecējis atpakaļ tvertnē, no kurienes savākts speciālās mucās, dubultkonteineros.

CITI ŠOBRĪD LASA

Valdība pagājušonedēļ no līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem piešķīrusi 15 000 eiro, lai speciālisti varētu atbrīvot arī otru rezervuāru un novietot ūdeni glabāšanai. Šie darbi sāksies tuvākajā laikā. Šobrīd LU speciālisti pēc Radiācijas drošības centra prasības ik dienas veic mērījumus un tie neuzrāda piesārņojuma palielināšanos.