Mobilā versija
+2.8°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
14. maijs, 2015
Drukāt

Reāli labais puisis. Saruna ar Dailes teātra aktieri Kasparu Zāli (1)

Foto - Aija KaukuleFoto - Aija Kaukule

Kaspars Zāle

Pašlaik noslēgumam tuvojas Kaspara pirmā sezona Dailes teātra štata aktiera statusā. Viņa repertuārā šobrīd ir gan loma bērnu izrādē „Pīters Pens”, neskaidras morāles jauneklis Regnāra Vaivara iestudētajā „Pusslepkava”, loma Dmitrija Petrenko režisētajā izrādē „Čuhņas jociņi”. „Dailē pastrādāju jau 4. kursā, kad meistars Gruzdovs šeit iestudēja Petra Zelenkas ekscentrisko darbu „Vau!”. Es nešķiroju – labais varonis vai sliktais – patiesībā nav melno un balto. Tēlu veido tu pats, un mūsu meistars Gruzdovs vienmēr mācīja – tev tas ir jāiemīl, lai kāds tas būtu. Viņā ir jāatrod labais. Tev jābūt savas lomas advokātam. Lomā ir viena daļa no tevis paša. Tu nevari radīt lomu, domājot, ka esi slikts. Katram varonim, viņa rīcībai ir sava loģika.”

Arhitekts un amata meistars, pieredze un izglītība – vai šis savienojums nelaupa jaunā iesācēja jūsmu? Kaspars pasmaida – „Naivums jau nepazūd. Bez naivuma un cerības nebūtu prieka par to, ko daru. Te nedarbojas aprēķins – tagad pakāpšos uz savas sūrās dzīves pieredzes, pragmatiski izmācīšos par aktieri, un tad strādāšu Dailē. Šeit viss notiek no jauna. Te viss ir izaicinājums. Cita vide, citi apstākļi. Protams, ir jācīnās par sevi. Tomēr es nemitīgi nedomāju par to, ka man tagad sevi jāpierāda un vēlreiz jāpierada. Tā pazustu brīvība. Esmu procesā, kurā meklēju un atrodu jaunas lietas sev. Tas ir azarts. Līdz šim esmu iemācījies saprast to, ko nozīmē strādāt, un tas, protams, palīdz. Varbūt nāku ar lielāku dzīves pieredzi nekā parasti jaunie aktieri. Varbūt tas dod kādu plusu, strādājot pie tēla. Esmu daudz mācījies – 2. vidusskolā, Rīgas amatniecības skolā, Rīgas Tehniskajā universitātē un aktieru kursā – tagad izbaudu darbu. Protams, skatos, kā strādā pieredzējušie kolēģi. Man viņi visi ir paraugi, mācos no visiem, paņemu kaut ko, kas noder. Tas ir aizraujošs process. Tāpēc man nav viena favorīta, kuram sekotu. Tāpat kā nav sapņu lomu Skolā reiz bija uzdevums uzrakstīt sapņu lomas, bet es nevarēju no visām izvēlēties – ir tik daudz ģeniālu darbu, tēlu, kurus gribētu spēlēt. Man patīk, ka mani noliek fakta priekša. Tad ir interesanti. Ir izziņas process. Svarīgākais, lai tev būtu interese par tēlu, lomu. Lai būtu azarts. Ja tā nav, tu nevarēsi izveidot neko – ne mazu, ne lielu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. vai sis puisis nedraudzejas ar tadu draugu varda andris??? :)))))))
    ehhhh… puisu mila….. :)))))))

Draugiem Facebook Twitter Google+