Foto-Stock.xchng

Redzi glābjošā operācija – transplantācija
 0

Latvijas Amerikas acu centrā ieviests jauns pakalpojums – divu veidu radzenes transplantācijas operācijas.


Reklāma
Reklāma

 

 

Notriektā tautumeita 6
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Lasīt citas ziņas

Ir zināms, ka radzenes transplantācija bijusi pirmā veiksmīgā transplantācija pasaulē. Latvijā to 1934. gadā pirmoreiz veicis profesors Kārlis Balodis Stradiņa slimnīcā. Neraugoties uz tik senu vēsturi un to, ka oftalmoloģija Latvijā ir viena no visstraujāk progresējošām medicīnas nozarēm, mūsdienās radzenes transplantēšanu veic salīdzinoši maz, piemēram, 2009. gadā P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā
 notika 27, bet 2010. gadā – 11 pārstādīšanas operācijas. To varētu būt vairāk, ja, tāpat kā citu orgānu un audu transplantācijās, donoru trūkums neierobežotu arī radzenes transplantācijas iespējas. Pacientu skaits, kas gaida šo operāciju, vienmēr ir lielāks par iegūstamo radzenes transplantātu skaitu.

Par augsto pieprasījumu pēc radzenes transplantācijām ir pārliecinājušies arī Latvijas Amerikas acu centra (LAAC) oftalmologi. Tādēļ tagad LAAC ieviests jauns pakalpojums – tik nozīmīgās acs optiskās jeb staru laušanas sistēmas – radzenes – transplantācija, turklāt divu veidu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nepieciešamos transplantātus nodrošina sadarbība ar dzīvo audu banku Amerikas Savienotajās Valstīs, no kurienes donoru radzenes, ievietotas speciālos konteineros, šurp “atceļo” ar lidmašīnām.

Radzenes – acs šķiedrainā, caurspīdīgā apvalka priekšējās un optiskās sistēmas daļas – uzdevums ir pasargāt aci no mehāniskiem bojājumiem, infekcijām. Tāpat kā rokas pulksteņa stikliņa uzdevums aizsargāt ciparnīcu. Stikliņam saplīstot, tas jāmaina. Diemžēl arī radzene nav pasargāta no bojājumiem. LAAC oftalmoloģe ķirurģe Ilze Šveiduka skaidro, ka visbiežāk tos izraisa keratīts, kas ir acs radzenes iekaisums un čūlošana. “Keratīta dēļ veidojas radzenes apduļķojums, kas rētojoties saduļķojas tik lielā mērā, ka vairs nelaiž cauri gaismu. Arī čūlas radzeni var bojāt tik lielā mērā, ka nepieciešama tās nomainīšana. Ārsti ar avārijas metodi gan cenšas veikt kontaklēcu uzlikšanu, tomēr ne vienmēr tas palīdz. Nereti sastopama arī ģenētiski noteikta progresējoša audu distrofija, šādos gadījumos slimo radzeni ar zālēm parasti nevar izārstēt un nepieciešama transplantācija. Radzene var saduļķoties pēc kataraktas vai citām acs operācijām, īpaši, ja pacienta acs audi izrādījušies trausli un neizturīgi. Jo katarakta duļķaināka, jo lielāks risks, ka, to operējot, varētu ciest radzene,” stāsta I. Šveiduka.

Gadā LAAC ķirurģe veic apmēram 300 dažādas acu operācijas, tomēr jaunākās radzenes transplantācijas operācijas ar DMEK metodi apgūšana amerikāņu profesora Artūra Gībela vadībā uz vietas centrā oftalmoloģei nopietns izaicinājums. “Tagad centrā varam veikt sen zināmo un pasaulē plaši izmantoto pilno radzenes pārstādīšanu (transplantē visus piecus radzenes slāņus, tos neatdalot), kas ir zelta standarts, vai jauno – radzenes iekšējā slāņa DMEK, kas ir descimetra membrānas un endotēlija keratoplastija. DMEK izmanto radzenes iekšējā slāņa bojājuma gadījumos,” informē I. Šveiduka. Jāpiebilst, ka tā biezums ir tikai četri mikroni (salīdzinājumam – radzenes biezums centrālajā daļā ir no 450 līdz 600 mikroniem). DMEK operācijas ir jauns sasniegums pasaulē, tās 1998. gadā ieviesa ārsts Gerrits Melles, Nīderlandes Inovatīvo acs ķirurģiju institūta direktors, kaut arī centieni izdomāt veidu, lai nav jāpārstāda visa radzene, bijuši jau kopš 1950. gada.

Pašlaik I. Šveiduka patstāvīgi ir veikusi trīs DMEK operācijas un viņu priecē to ļoti labie rezultāti, arī pacientu rehabilitācijas periods ir daudz īsāks nekā pēc pilnās radzenes transplantācijas, kad, piemēram, šuves var noņemt tikai gadu pēc operācijas. “Pēc DMEK vispār nav šuvju, netiek izmainīta arī acs struktūra un jau nedēļas laikā vērojams uzlabojums. Tā kā acs optiskā sistēma šīs operācijas laikā netiek skarta, cilvēka tuvredzība vai tālredzība tāda arī paliks. Svarīgi, ka, pārstādot tikai membrāniņu (DMEK), tā tikpat kā nemaz netiek atgrūsta,” par jaunās metodes priekšrocībām stāsta oftalmoloģe. Operācija notiek vietējā anestēzijā, un tā ilgst apmēram stundu. Ja pacientam vienlaikus veic arī kataraktas operāciju, tā ir ilgāka.

Reklāma
Reklāma

Tomēr neviens no radzenes vai tās endotēlija transplantācijas veidiem ne pasaulē, ne Latvijā nevarētu attīstīties, ja nebūtu pieejams transplantāts – dzīvie audi.

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.