Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
5. marts, 2015
Drukāt

Reemigrācijas plāns – ķeksītim (12)

Foto - LETAFoto - LETA

Ja reiz valdība tādu plānu pieņēmusi, tad tas jāpilda, tomēr ne deputāti, ne atbildīgie ierēdņi nelolo īpašas cerības par reemigrācijas plāna iespējām atgriezt aizbraukušos tautiešus. Tāds iespaids radās pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes, kurā tika vērtēts plāna ietvaros paveiktais.

Reemigrācijas pasākumu atbalsta plānu valdība pieņēma 2013. gada vasarā. To izstrādāja un virzīja Ekonomikas ministrija (EM) gluži praktisku motīvu vadīta – ja migrācijas tendences būtiski nemainīsies, Latvija jau tuvākajā laikā var saskarties ar būtisku darbaroku trūkumu.

Pēc EM statistikas, laika posmā no 2000. līdz 2014. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā sarucis par 16% un divas trešdaļas no tā – tieši uz emigrācijas rēķina. Kopumā šajā laikā valsti pametuši 238 000 cilvēku. Pēdējos piecus gadus gan aizbraucēju skaits stabili samazinās, bet joprojām krietni pārsniedz iebraucēju apjomu. Pēc EM prognozēm, nopietns reemigrācijas vilnis varētu sākties tikai tad, kad vidējā alga Latvijā būs vismaz uzņemošās valsts minimālās algas apmērā. Pašreiz šajā ziņā aina nav īpaši cerīga – pērn Īrijā minimālā alga bija 1462 eiro mēnesī, bet Latvijā vidējā alga – 767 eiro.

EM prognozē, ka imigrācijas un emigrācijas apmēri varētu izlīdzināties ap 2020. gadu un nākamajā desmitgadē migrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits pieaugšot par 60 000. EM secinājusi, ka galvenie faktori, kas motivētu cilvēkus atgriezties Latvijā, esot saimnieciska rakstura – iespēja atrast darbu un saņemt pienācīgu atalgojumu. Tāpat nozīme ir sociālajai aizsardzībai un iespējai izglītot bērnus.

Kā savā uzrunā deputātiem paskaidroja EM pārstāvis Oļegs Baranovs, Reemigrācijas plāna mērķis nav aicināt visus aizbraucējus nekavējoties atgriezties vai piedāvāt risinājumu visām gadiem ielaistajām problēmām, bet gan palīdzēt Latvijā atgriezties tiem emigrantiem, kas paši vēlas to darīt. (Ar šo frāzi gluži kā vairogu viņš veiksmīgi atkāvās no gandrīz visiem deputātu jautājumiem un pārmetumiem.)

Līdz šim emigrācijas plāna ietvaros “apgūti” 1,2 miljoni eiro, nākamgad plānoti vēl 1,5 miljoni. Kas par šo naudu izdarīts? Interneta vietne “www.latvija.lv” papildināta ar sadaļu “Atgriešanās Latvijā”, kur atrodama repatriantiem būtiska informācija par formalitātēm, kas saistītas ar atgriešanos dzimtenē. Uzlabota Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapa, papildinot vakanču sadaļu. Augsti kvalificētu jauniešu atgriešanās veicināšanai viņiem tiek piedāvāta studiju kredītu dzēšana, darba vietas valsts pārvaldē. Savukārt tiem, kuri svešumā piemirsuši dzimto valodu, tiek piedāvāti bezmaksas latviešu valodas apgūšanas un pilnveidošanas kursi. Sagatavoti arī mācību materiāli. Plānots, ka nākotnē Nacionālais integrācijas centrs (NIC), kurš šobrīd strādā ar cittautiešu iekļaušanu, kalpos kā “Vienas pieturas aģentūra”, sniedzot vienuviet visas nepieciešamās konsultācijas repatriantiem.

Gadījums ar NIC uzskatāmi parāda, ka valsts pārvaldē labā roka īsti nezina, ko dara kreisā. Ekonomikas ministrija ieplānojusi papildu funkcijas centram, kas nemaz nav valsts iestāde, bet gan Sabiedrības integrācijas fonda projekts un šā gada vasarā tas noslēgsies. Deputāti un ierēdņi gan pauda cerību, ka par integrāciju atbildīgā Kultūras ministrija atradīs finansējumu šā centra darbības turpināšanai.

“Kā mēs šajā komisijā esam runājuši, apjomīga imigrācija var apdraudēt sabiedrības saliedētību. Tādēļ šāda centra pastāvēšana ir nepieciešama,” teica Ingmārs Līdaka (ZZS). Savukārt viņa partijas biedrs Raimonds Bergmanis pauda izbrīnu, ka 10 ārvalstīs skolotu jauniešu praksei Valsts kancelejā tiks tērēti vismaz 120 000 eiro, kad apmēram tāda pat summa nepieciešama integrācijas centram, kurš varētu palīdzēt simtiem vai pat tūkstošiem repatriantu.

Saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) vērtēja, ka reemigrācijas plānu ir skāruši “kvantitātes plūdi” – tajā iekļautas visas valsts iestāžu aktivitātes, kuras kaut kādā veidā var interpretēt kā reemigrāciju veicinošas. “Tomēr šāda pieeja apgrūtina kvalitātes izvērtēšanu, turklāt ierēdņu vēlme parādīt, ka tiek darīts daudz, traucē mērķtiecībai. Tas vēlreiz apstiprina komisijas jau iepriekš pamanīto – diasporas un integrācijas politikā radikāli jāuzlabo darbības pārskatāmība,” teica Latkovskis. Ekonomikas ministrijas pārstāvis Baranovs atzina, ka plānam ir trūkumi. Tādēļ jau tuvākajā laikā tapšot starpziņojums par plāna īstenošanas gaitu un iespējamiem uzlabojumiem.

UZZIŅA

STARPTAUTISKĀ ILGTERMIŅA MIGRĀCIJA (tūkstošos)

Gads Imigrācija Emigrācija Migrācijas saldo

2005 6,7 17,6 -11,0

2006 8,2 17,0 -8,8

2007 7,5 15,5 -7,9

2008 4,7 27,0 -22,4

2009 3,7 38,2 -34,5

2010 4,0 39,7 -35,6

2011 10,2 30,3 -20,1

2012 13,3 25,2 -11,9

2013 8,3 22,6 -14,3

2014* 9,0 17,6 -8,6

*EM novērtējums.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Es gribu atrast reālu informāciju, kas notiks, kad es atgriezīšos ar abām meitām, kurām ir 11 un 8 gadi pēc 8 gadu dzīvošanas Uk? Nevaru atrast info kā tieši skolas palīdzēs maniem bērniem iegūt latviešu valodu un integrēties? Par sevi man pilnīgi vienalga, esmu te ieguvusi maģistru un nolēmusi, ka jābrauc atpakaļ. Bet nekur nevaru atrast nevienu kopēju plānu kā integrēt bērnus…..un tas arī pagaidām attur un sāk likties, ka varbūt labāk palikt te….

  2. cilveks pec gadiem atbrauc jo gribas atpakalj uz Latviju saprot ka nokljuvis ateja nospljaujas un brauc projam.

  3. Lasīju. Piekrītu, ka tikai ķeksītim…
    Kas es pati pēc 8 gadiem atgriezos, man “darba tirgū”teica –
    pieprasījums esot vien te vecumā tā… līdz gadiem 36…
    (un piedāvātie darbi sludinājumos bija vien čatos… ar video kameru,
    ja neizmanto agrāko draugu vai radu, utt. darbā iekārtošanas pa blatu sistēmu.)
    🙁
    It kā gada skaitlis pasē būtu tas noteicošais?
    Citi jau piedzismst kā pensionāri, bet vēl kādi paliek
    jauni, līdz… “krīt”… Vecums jau vairāk ir prāta stāvoklis un tikai…
    Tātad freelancer`os arī vēl pastāv iespējas sevi realizēt…
    Ne jau uzņēmējos vien var būt “pats sev saimnieks”…
    tagad taču var strādāt arī attālināti un pat lielos ārzemju uzņēmumos.
    Nu vismaz teorētiski tas tā, ja valodas zin un specialitāte arī atbilstoša.
    Tā kā, – kas gribēs atgriezīsies un pie dajebkurām naudiņām pēc to alkatīgo banku kredītu noklāšanas…
    🙂

  4. Drīz vien reemigrācija notiks ar lielu joni. Par miljardiem uzbūvēs to Ria Baltica dzelzsceļu un viss būs kārtībā. Ja tagad cilvēki dzīvo un strādā Vācijā, tad pēc dzelzsceļa uzbūvēšanas viņi varēs dzīvot Latvijā un katru dienu braukt uz Vāciju strādāt. Ha, ha, ha

  5. Bez pamatojuma izšķērdēta nauda – to jau nu ekonomikas ministrijai vajadzēja saprast. Palasiet komentārus – tur ir labas idjas, bet kopumā tā, diemžēl, nav valsts politika. Māc milzīgas šaubas, vai valsts vispār ir gatava pie kaut kāda nopietna plāna strādāt, jo viss, kas tiek pasākts, beidzas ar lielāku vai mazāku čiku.Mēs jau neprotam taupīt! Nemaldīšos, ja teikšu, ka daudz ES naudas tiek izšķiests pilnīgi tukšos projektos, kā padomju laikos, tikai ķekša pēc. Arī šis smieklīgi nepārdomātais reimigrācijas plāns ir Keksītis!

  6. Kā vienmēr – atbildību prasa tikai no vienkāršajiem mirstīgajiem, viņi pie visa vainīgi. Korupcija.

  7. ir naudas nelietderīga izlietošana.Zinu pietiekami daudzas aizbraucēju ģimenes,kurās bērni labāk runā angliski,nekā latviski. Deputāti un citi atbildīgie,neesat naivi! negrasās atgriezties aizbraukušie! Ārzemēs,ja esi godīgi strādājis,maksājis nodokļus,ārstēšana ir bezmaksas,skolas nelikvidē un cilvēki nejūtas apsmieti…..

    • Es atbraucu atpakaļ, es zinu daudzus , kas ir atbraukuši, vieni, vai uzsākot ģimeni – atgriežās mājās, un es zinu vēl vairākus, kuri gribētu atgriezties, bet viņiem nav māju, kur atgriezties – konkrētas dzīvojamās platības. Es arī būtu atgriezusies daudz ātrāk, ja būtu kur…. Ja būtu sociālo dzīvokļu īres pieejamība – ļoti daudzi atgrieztos – jo algas – īres attiecības Latvijā ir neadekvātas. Pie tam tie īpašumi ir sabrukušā padomju laika + 20 gadi novārtā stāvoklī… Tagad arī pārtikas cenas ir augstākas un prece palikusi absolūti nekvalitatīva – kas vēl gadus piecus atpakaļ bija Ok. Bet cilvēkus velk mājās – ļoti velk. Valodas mācīšana un mācēšana ir neproblēma latviešiem. ( cita runa ir ar mūsu krievvalodīgajiem tautiešiem). Pie tam viņu oficiālie dati ir jāpareizina ar 2 . Aizbraucot -nevienam neteicu – čau! es te vairs nebūšu – izskaitiet mani ārā. Un tāpat atbraucot – arī nevienu neinformēju, neviens mani negaidīja, neviens man neko netaisījās palīdzēt. Es iedomājos – tagad teiktu – esmu atgriezusies pēc 12 gadiem, sveika Latvija, kādas ir manas iespējas? Negribi pamācīties latviešu valodu? – Jūs ņirgājieties?!

  8. Reemigrantiem jaatgriezas Atbildēt

    Plikiem un nabagiem bez nekadam mebelem, jau iegadatam sadzives lietam, darba rikiem, gramatam, drebem, bernu spelmantam… Tikai ar to ko var ielikt paris koferos jo par visu citu ir jamaksa ievedmuitu un pvn. Ja tu esi dazus gadus nodzivojis arpus Latvijas un neesi vairs pedejais nabags, ta reemigracija var sanakt tads samera dargs prieks par ko padomat.

    • Tas ir apmeram, ka varetu teikt, nogriezt reemigrantam vienu kaju un tad mudinat lai steidzigi ar abam skrien atpakal uz majam!

  9. “Augsti kvalificētu jauniešu atgriešanās veicināšanai viņiem tiek piedāvāta studiju kredītu dzēšana, darba vietas valsts pārvaldē”.

    Tātad 10 jauniešu atgriešana uz prakses laiku ir būtiska reemigrācijas plāna sastāvdaļa? Un kā tā ietekmēs situāciju nākotnē?

    • Nu iespējams apbērnosies un paliks )) , tā tas notika PSRS stažēšanās sadales sistēmā.
      Ja grib lai cilvēki brauc atpakaļ – jāsakārto nodokļu sistēma, kas nelaupa, bet mudina pelnīt, jābūt subsīdijām, valsts bezprocentu kredītiem ar atlaidēm, lētai zemes nomai, dzīvokļu nomai utt. Kārtībai jābūt, pilsoniskai atbildībai un rūpēm par saviem pilsoņiem un līdzilvēkiem vienam pret otru.

Draugiem Facebook Twitter Google+