Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. jūlijs, 2015
Drukāt

Referendumā 61,31% grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar aizdevējiem (8)

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

'

Referendumā 61,31% grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, liecina Grieķijas Iekšlietu ministrijas pirmdienas rītā publiskotie oficiālie rezultāti.

“Par” vienošanos ar aizdevējiem nobalsojuši 38,69% vēlētāju.

Vēlētāju aktivitāte referendumā sasniegusi 62,5%.

Neskatoties uz neskaidrību par valsts nākotni un palikšanu eirozonā, tūkstošiem grieķu Atēnās laukumā pie parlamenta ar sajūsmu uzņēma ziņas par referenduma iznākumu.

Starptautisko kreditoru priekšlikumu noraidīšana ir uzvara Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram, kurš aicināja grieķus balsot “pret”, sakot, ka kreditoru priekšlikumu noraidīšana dos valdībai stiprākas pozīcijas pie sarunu galda un ļaus noslēgt labāku vienošanos.

Ciprs uzrunā nacionālajā televīzijā sacīja, ka referendums devis mandātu nevis pret Eiropu, bet par “ilgspējīgu risinājumu”.

Viņš paziņoja, ka ir gatavs turpināt sarunas, bet atzina, ka viegla risinājuma nebūs.
“Šodien mēs svinam demokrātijas uzvaru,” uzrunā televīzijā paziņoja Ciprs, raksturojot svētdienu kā spožu dienu Eiropas vēsturē.

“Mēs pat visgrūtākajos apstākļos pierādījām, ka demokrātija nepakļausies šantāžai,” sacīja Ciprs, kurš par referenduma rīkošanu paziņoja naktī no 26. uz 27.jūniju.

Grieķijas kreditori bija prasījuši veikt reformas apmaiņā pret glābšanas programmas pagarināšanu līdz novembrim. Kad pagājušajā nedēļā sarunas izjuka, glābšanas programma netika pagarināta un tā beidzās paredzētajā termiņā – 30.jūnijā.

Tā kā grieķiem referendumā faktiski tika lūgts balsot par piedāvājumu, kas tehniski vairs nav spēkā.

Daudzi Eiropas līderi pirms referenduma paziņoja, ka “Nē” nometnes uzvara būtībā nozīmēs Grieķijas atteikšanos no eiro, vai arī vismaz ieiešanu nezināmā teritorijā, kas var kaitēt Grieķijas attiecībām ar eirozonu.

Tomēr Grieķijas koalīcijas valdība, kuru veido Cipra radikāli kreisā partija “Syriza” un Neatkarīgie grieķi
(ANEL), pauda pārliecību, ka vienošanos būs iespējams panākt.

“Ņemot vērā nelabvēlīgos apstākļus pagājušajā nedēļā, jūs esat izdarījuši ļoti drosmīgu soli,” uzrunā televīzijā sacīja Ciprs.

Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands jau svētdienas vakarā pa telefonu apsprieda referenduma rezultātus, atklāja Merkeles birojs, piebilstot, ka abi līderi bijuši vienisprātis, ka “grieķu tautas balsojums ir jārespektē”.

Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka referenduma rezultāti ir ļoti skumji Grieķijas nākotnei.

Lai apspriestu referenduma rezultātus, otrdien plānots eirozonas līderu samits un eirozonas finanšu ministru tikšanās.

“Grieķijas ekonomikas atlabšanai smagi pasākumi un reformas ir neizbēgamas. Mēs tagad gaidīsim grieķu varasiestāžu iniciatīvas,” sacīja Deiselblūms.

Vācijas vicekanclers un ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels pavēstīja, ka Grieķijas valdība ved savu tautu pretī skarbai taupībai un bezcerībai.

Ciprs ir “noārdījis pēdējo tiltu, pa kuru Eiropa un Grieķija varēja virzīties pretī kompromisam,” paziņoja Gabriels, uzsverot, ka ar šādu referenduma iznākumu ir grūti iedomāties sarunas par miljardiem lielu palīdzības programmu.

Tikmēr Beļģijas finanšu ministrs Johans van Overtvelds pauda samiernieciskāku nostāju, sakot, ka referenduma iznākums sarežģī lietas, bet sarunas joprojām ir iespējamas un tās var atsākties tuvāko stundu laikā.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Katrā valstī ir aprobežoti cilvēki, tostarp arī valdībā, kas nesaprot, ka aizņemties var tikai tad, ja varēs parādu atdot.
    Visbriesmīgākā ir komunistu un sociālistu ideoloģija, kas sludina, ka šādos gadījumos vainīgie ir aizdevēji nevis paši pamuļķi.
    Diemžēl, kā liecina komentāri, latviešu vidū arī ir daudz grieķu valdības atbalstītāju, kas neapjēdz . ka šie populisti valsti ir noveduši līdz katastrofai.

  2. Nevis pret aizdevējiem ,bet gan pret aizdevēju diktātu un grieķu bagātības totālu izvešanu no valsts ar finanšu kombināciju palīdzību.

  3. Dīvaini un skumji, ka vesela tauta akli iet avantūristu pavadā un paraksta sev nabadzību…

    • ko tev nestāsta dakteris un valdība Atbildēt

      Bet varbūt tieši mūs ar klapēm uz acīm ved starptautisko ĀTRO AIZDEVĒJU pavadā?

  4. Kāpēc melīgi tendenciozi virsraksti ????
    —————–
    Grieķi nekad nav teikuši, ka neatmaksās !!! Viņi ir pret NOTEIKUMIEM, kuri IZNĪCNĀS Grieķiju !!!!!

  5. Secinājums vienkāršs – labāk šo un nākamo atpūtas sezonu Grieķijā neplānot.

  6. Brīdinājums visiem, kas gatavojas kādam aizdot naudu. Kas aizņemas, patur sev tiesības parādu neatmaksāt.

    • kuram un cik tu esi aizdevis, plikadīda ?
      Tik vien zini, kā demagoģiju kladzināt kā papagailis !
      Vai tevi atstāja uz otru gadu trešajā klasītē ?

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+